Tiem, kas ceļā
Izraēlas satīriķa Ēfraima Kišona jautro ceļojumu pastāstiņu grāmatu es tiku lasījis laikā, kad no tur aprakstītajām zemēm man bija pazīstamas tikai dažas, līdz ar to spriest par to, cik daudz tur aprakstīto stereotipu saskan ar realitāti, varēju tikai ļoti aptuveni. Protams, arī tagad es neesmu bijis visur, jo tas būtu visai dīvaini, ja es savus ceļojumu plānus pakārtotu šai grāmatai, bet vismaz visās valstīs, kuras te pieminētas, bijis gan esmu, līdz ar to drusku labāk saprotu to, kas ir tas, par ko Kišons raksta.
Un tātad, par ko ir šī grāmata? Tas noteikti nav tūrisma ceļvedis, tad jau drīzāk - stereotipu rokasgrāmata, kur autors atstāsta, piemēram, to, ka ikviens itālis mēģina no tevis nokāst kādu lieku naudu, šveicietis ir apsēsts ar tīrību un kārtību, bet spānis - ar vēršu cīņām. Lieki teikt, ka šādā humoristiskā grāmatā pēdējais, ko es cerētu sagaidīt, būtu negaidītas atklāsmes un stereotipu atspēkošana, jo tas reti kuram šķistu smieklīgi (visticamākais, arī man nē). Patiesībā ir tā, ka spilgtākās šīs grāmatas epizodes man bija itin labi palikušas atmiņā, un arī atkārtoti lasītas tās šķita smieklīgas - par vāciešiem Hamburgā, kurus pašus nemaz neinteresē Sanpauli transvestītu opija zaņķi, bet viņi aiz tīrās iejūtības pret nabaga tūristu labprāt viņu dosies pavadīt uz šo rajonu milzīgā delegācijā; par nespēju atbrīvoties no atkritumiem pārāk tīrajā Šveicē (realitātē gan tas daudz labāk atbilstu Japānai), par Ņujorkas gangsteriem. Vai kaut kas, kas iepriekš man nešķita sevišķi asprātīgs, tagad tāds būtu kļuvis, pateicoties bagātākai ceļošanas pieredzei? Laikam jau nē - kā var secināt, nekādas dižas lomas priekšzināšanām šajā situācijā nav.
Līdz ar to arī secinājums - "Tiem, kas ceļā" ir itin ok lasāmviela, ko paņemt līdzi lidmašīnā, tur izlasīt un pēc tam mājās nevest. Jā, tur ir asprātīgas situācijas, bet daudz ir triviālu elementu, kuri pat īsti pavīpsnāt neliks. Muļķīgi gan būtu arī gaidīt kaut ko vairāk - šī grāmata galīgi nešķiet pretendējam uz vērtīgas literatūras statusu, arī tās latviskā izdevuma noformējums - kabatas tipa grāmatiņa mīkstos vākos, liek domāt - šī nebūs tāda grāmata, kurai obligāti vajadzētu iegult tavā bibliotēkā.
Un tātad, par ko ir šī grāmata? Tas noteikti nav tūrisma ceļvedis, tad jau drīzāk - stereotipu rokasgrāmata, kur autors atstāsta, piemēram, to, ka ikviens itālis mēģina no tevis nokāst kādu lieku naudu, šveicietis ir apsēsts ar tīrību un kārtību, bet spānis - ar vēršu cīņām. Lieki teikt, ka šādā humoristiskā grāmatā pēdējais, ko es cerētu sagaidīt, būtu negaidītas atklāsmes un stereotipu atspēkošana, jo tas reti kuram šķistu smieklīgi (visticamākais, arī man nē). Patiesībā ir tā, ka spilgtākās šīs grāmatas epizodes man bija itin labi palikušas atmiņā, un arī atkārtoti lasītas tās šķita smieklīgas - par vāciešiem Hamburgā, kurus pašus nemaz neinteresē Sanpauli transvestītu opija zaņķi, bet viņi aiz tīrās iejūtības pret nabaga tūristu labprāt viņu dosies pavadīt uz šo rajonu milzīgā delegācijā; par nespēju atbrīvoties no atkritumiem pārāk tīrajā Šveicē (realitātē gan tas daudz labāk atbilstu Japānai), par Ņujorkas gangsteriem. Vai kaut kas, kas iepriekš man nešķita sevišķi asprātīgs, tagad tāds būtu kļuvis, pateicoties bagātākai ceļošanas pieredzei? Laikam jau nē - kā var secināt, nekādas dižas lomas priekšzināšanām šajā situācijā nav.
Līdz ar to arī secinājums - "Tiem, kas ceļā" ir itin ok lasāmviela, ko paņemt līdzi lidmašīnā, tur izlasīt un pēc tam mājās nevest. Jā, tur ir asprātīgas situācijas, bet daudz ir triviālu elementu, kuri pat īsti pavīpsnāt neliks. Muļķīgi gan būtu arī gaidīt kaut ko vairāk - šī grāmata galīgi nešķiet pretendējam uz vērtīgas literatūras statusu, arī tās latviskā izdevuma noformējums - kabatas tipa grāmatiņa mīkstos vākos, liek domāt - šī nebūs tāda grāmata, kurai obligāti vajadzētu iegult tavā bibliotēkā.
2018-05-18
comments powered by Disqus