Exotica
Ja tu man jautātu, ar ko man visvairāk palika atmiņā "Eksotika", tad atbilde būtu mazliet negaidīta - ar Leonarda Koena dziesmu "Everybody Knows", kas filmā skan vairākas reizes striptīza laikā, Kristīnei dejojot. Pati filma gan ir pietiekami ievērojama, lai būtu iekļauta "500 filmu" grāmatā, bet lielāko nospiedumu uz mani noteikti atstāja dziesma (kura gan, protams, cieš no sintīpopa aranžējuma). Tas droši vien šo to pasaka arī par manām emocijām filmas sakarā, vai par šo emociju trūkumu.
Frānsiss pa dienu ir nodokļu auditors Kanādas Valsts ieņēmumu dienestā, bet katru vakaru viņš dodas uz striptīza klubu, lai skatītos dejotājas - skolnieces tēla izpildītājas - priekšnesumā. Viņa attiecības ar jauno sievieti dīvainā kārtā nav seksuālas un pasākums ir drīzāk uzskatāms par terapeitisku. Tikām pilnīgi citādi šīs "klienta - dejotājas" attiecības redz čalis, kas tajā pat klubā pilda dīdžeja un pieteicēja funkcijas un savulaik ir bijis meitenes puisis. Tikām tagad viņš no greizsirdības jūk prātā. Trešais nozīmīgais (cik nu šajā filmā varoņi vispār ir nozīmīgi) personāžs ir homoseksuālais eksotisko dzīvnieku tirgotājs (un vienlaikus - šo pašu dzīvnieku kontrabandists) Tomass, kuru Frānsiss auditē. Jā, otrais izteiksmīgākais filmas elements ir Tomasa piegājiens ar baleta biļetēm. Filmas sākumā kāds vīrietis viņam piedāvā sadalīt uz pusēm izdevumus par braucienu ar taksometru no lidostas uz pilsētu, bet pēc tam naudas vietā atdod divas biļetes uz baletu. Un Tomass atklāj, ka balets ir perfekts veids, kā iepazīties ar vīriešiem - galvenais tev ir atrast vīrieti, kurš pirms izrādes vēlas iegādāties vienu biļeti un labs vakars garantēts.
Neskaitot šo vērtīgo atklāsmi (kas man gan īsti nevar noderēt), tik ļoti daudz filma nesniedz. Tā ir ļoti lēna un vienmuļa, kas laikam ir diezgan dabiski, jo tā ataino dzīves jēgu pazaudējušā Frānsisa ikdienu, kurš joprojām nav īsti samierinājies ar pirms dažiem gadiem notikušo, kā rezultātā viņš ir palicis bez meitas un sievas, bet viņa brālis nonācis ratiņkrēslā. Tā nu viņš dzīvo, nepavisam ne sadzijis, nepavisam ne atradis sirdsmieru. Līdz ar to es varu saprast, kāpēc Atoms Egojans šo filmu uzņēma tieši tādu, kāda tā ir. Savus mērķus tā sasniedz, bet tai piedēvēto izcilību es laikam gan nesaskatīšu.
Frānsiss pa dienu ir nodokļu auditors Kanādas Valsts ieņēmumu dienestā, bet katru vakaru viņš dodas uz striptīza klubu, lai skatītos dejotājas - skolnieces tēla izpildītājas - priekšnesumā. Viņa attiecības ar jauno sievieti dīvainā kārtā nav seksuālas un pasākums ir drīzāk uzskatāms par terapeitisku. Tikām pilnīgi citādi šīs "klienta - dejotājas" attiecības redz čalis, kas tajā pat klubā pilda dīdžeja un pieteicēja funkcijas un savulaik ir bijis meitenes puisis. Tikām tagad viņš no greizsirdības jūk prātā. Trešais nozīmīgais (cik nu šajā filmā varoņi vispār ir nozīmīgi) personāžs ir homoseksuālais eksotisko dzīvnieku tirgotājs (un vienlaikus - šo pašu dzīvnieku kontrabandists) Tomass, kuru Frānsiss auditē. Jā, otrais izteiksmīgākais filmas elements ir Tomasa piegājiens ar baleta biļetēm. Filmas sākumā kāds vīrietis viņam piedāvā sadalīt uz pusēm izdevumus par braucienu ar taksometru no lidostas uz pilsētu, bet pēc tam naudas vietā atdod divas biļetes uz baletu. Un Tomass atklāj, ka balets ir perfekts veids, kā iepazīties ar vīriešiem - galvenais tev ir atrast vīrieti, kurš pirms izrādes vēlas iegādāties vienu biļeti un labs vakars garantēts.
Neskaitot šo vērtīgo atklāsmi (kas man gan īsti nevar noderēt), tik ļoti daudz filma nesniedz. Tā ir ļoti lēna un vienmuļa, kas laikam ir diezgan dabiski, jo tā ataino dzīves jēgu pazaudējušā Frānsisa ikdienu, kurš joprojām nav īsti samierinājies ar pirms dažiem gadiem notikušo, kā rezultātā viņš ir palicis bez meitas un sievas, bet viņa brālis nonācis ratiņkrēslā. Tā nu viņš dzīvo, nepavisam ne sadzijis, nepavisam ne atradis sirdsmieru. Līdz ar to es varu saprast, kāpēc Atoms Egojans šo filmu uzņēma tieši tādu, kāda tā ir. Savus mērķus tā sasniedz, bet tai piedēvēto izcilību es laikam gan nesaskatīšu.
2016-07-31
comments powered by Disqus