Un te sagadījās, ka manās rokās nonāca "Ir maiga nakts" (protams, angļu valodā, nevis latviešu). Romāns stāsta par laulību, par ko gan citu, un lielā mērā - par paša autora laulību, kuru noteikti ietekmēja tas, ka viņa sievai Zeldai atklājās šizofrēnija, līdz ar to Frānsiss visai labi iepazina to, ko viņš apraksta grāmatā. Tiesa, cerams, ka Zeldas šizofrēnijai pamats nebija gluži tāds pat kā romāna varonei Nikolai - seksuāla izmantošana bērnībā no tēva puses. Lai gan - kāda man darīšana.
Tātad, Nikola ir paciente psihiatriskajā klīnikā (ļoti augsta ranga), bagātas ģimenes atvase. Viņa iemīlas Dikā Daiverā - psihiatrā, viņš arī iemīlas. Viņi apprecas, kādu laiku dzīvo laimīgi. Tad mazāk laimīgi. Tad Diks iemīlas Rozmarijā - jaunā aktrisē, viņi gan sakaru neuzsāk, bet laulība sāk brukt kopā. Diks sāk lietot alkoholu un nelīdz pat tas, ka viņam kopā ar čomu izdodas iegādāties ļoti veiksmīgu psihiatrisko klīniku. Mīlestības kļūst arvien mazāk, līdz Diks atkal satiek Rozmariju. Un tad beigu beigās Nikola aiziet pie cita.
Būtu es šo grāmatu lasījis pirms kādiem pieciem gadiem, es droši vien neko nesaprastu. Lasot to šodien, saprotu. Nē, es neesmu Diks un vēl jo vairāk es neesmu Nikola. Bet saprotu. Un nezinu, vai par to priecāties vai skumt. Bet grāmata ir lieliska. Tiesa, cik saprotu, sākotnēji tā nevienam nepatika, tad tā tika pārkārtota un pēkšņi kļuva par šedevru. Bet tiešām ļoti laba grāmata.