Līdzi kā "Liege and Lief" gadījumā teju puse ieraksta skaņdarbu ir tradicionālu britu salās tapušu dziesmu interpretācijas. Kopējais iespaids gan ir tāds, ka šis ieraksts ir tuvāks folkmūzikai un tālāks no roka par savu priekšgājēju. Denijas aiziešanas dēļ ir mainījusies arī noskaņa ieraksta dziesmās - tās kļuvušas dzīvespriecīgākas un mazāk dramatisks (izņemot varbūt 9 minūtes ilgo "Sloth"), bet kopumā "Fairport Convention" jaunā sastāva raksturošanai labāk būtu izmantot tādas dziesmas kā "Walk Awhile" un "Sir Patrick Spens" - abas it kā ir labas dziesmas, taču manā skatījumā šim ierakstam pietrūkst tā fatālisma, kas tik perfekti iederējās "Liege and Lief". Tikām šajā ierakstā arī daudz jūtamāka kā iepriekš ir instrumentālo skaņdarbu klātbūtne - labs veids pārliecināties par grupas dalībnieku labo spēles māku, taču šī mūzika vairs nav īsti manā gaumē - es tomēr neesmu tik izteikts "folkie", lai klausītos teju vai tīru tautas mūziku, kur tikai paretām ieskanas kaut kas modernāks.