Tāpat šī ieraksta spilgtāko skaņdarbu vidū jāmin to ievadošais "Genesis Hall" - klusi grandiozs stāsts, kas liek domāt par ārtroka gigantiem, visādiem Moody Blues, Procol Harum un tamlīdzīgajiem.
Izņemot pirmos divus skaņdarbus, laikam gan teikšu, ka man iepriekšējie Fairport Convention albumi patika labāk par šo - vai tur būtu pie vainas "A Sailor`s Life" pārmērīgais ilgums (11:20) vai kas cits, bet šis ieraksts man kaut kā šķiet drusku garlaicīgāks par saviem priekšgājējiuem. Lai gan nē - beigas ierakstam atkal ir labas, kārtējo reizi pievēršoties Boba Dilana dziesmu grāmatai - vispirms ar "Percy&39;s Song", kas izklausās daudz vairāk pēc angļu tautas dziesmas nekā pēc Dilana rakstītas kompozīcija, un noslēdzot ierakstu uz pozitīvas nots ar "Million Dollar Bash".
It kā viss joprojām jauki, bet - pirmie albumi ir harizmātiskāki par šo.