Taču 1969.gadā neviens ko tādu, protams, paredzēt nevarēja. Ar "Whate we did on our Holidays" Fairport Convention lielā mērā atteicās no amerikāniskajām noskaņām savā mūzikā, kļūstot par īsteniem angļu folkmūzikas izpildītājiem. Jau ar pirmajām "Fotheringay" notīm kļūst skaidrs - šī ir pilnīgi cita grupa kā vēl tikai pirms gada (nav gan tā, ka iepriekšējā versija būtu nekam nederīga!). Tiesa, ārzemju mūziķu "kaveri" šeit joprojām ir dzirdami, atkal pa reizei pievēršoties gan Bobam Dilanam, gan Džonijai Mitčelai. Tiesa, Dilana "I&39;ll keep it with mine" gadījumā man vismaz galīgi nerodas sajūta, ka tā būtu Dilana dziesma.
Viena dziesma ierakstā ir veltīta kādam visai īpatnējam cilvēkam - ekcentriķim Brūsam Leisijam, kura radītie roboti arī ir dzirdami šajā kompozīcijā, un jāsaka, ka "Mr. Lacey" ir patiešām lielisks blūza gabals.
Nozīmīgākās dziesmas šajā ierakstā gan ir pavisam citas. Pirmkārt, tāda ir "She Moves Through the Country Fair" - viena no pirmajām tradicionālajām angļu tautas kompozīcijām grupas repertuārā. Un, protams, Ričarda Tomsona sacerētā "Meet on the Ledge", ar kuru tradicionāli noslēdzas visi "Fairport Convention" koncerti - grupai netipiski grandioza un himniska kompozīcija. Tāpat man ļoti patīk "No Man`s Land" - optimistisks un skaists skaņdarbs. Tiesa, šī albuma gadījumā jāatzīst, ka tur visas dziesmas ir skaistas, un vispār Fairport Convention savulaik bija satriecoši jauka grupa!