Goldingen
Būdams gandrīz lokālpatriots, apgādājos ar jaunu Latvijā ražotu galda spēli vārdā "Goldingen". Kā cilvēkam, kas dzīvo Kuldīgas ielā, šī spēle man bija teju vai obligātajā literatūrā jāiekļauj. Tā kā spēle ir jauna, pat veikalā "Ludo" neviens no darbiniekiem īsti nevarēja komentēt to, cik tā ir grūta/vienkārša, aizraujoša/garlaicīga. Tad nu padalīšos ar saviem iespaidiem.
Pirmkārt, spēle ir padārga. Jā, protams, es saprotu, ka Latvijā spēles tiek ražotas nelielā tirāžā, līdz ar to izmaksas ir augstākas un konkurēt ar lielajiem ražotājiem cenas ziņā nav reāli. Bet vienlaikus - jākonkurē jau ir, jo nav tā, ka būtu ļoti daudz cilvēku, kuri būtu gatavi ievērojami piemaksāt par spēli tikai tāpēc, ka tā ir radīta Latvijā. Līdz ar to spēļu veidotājiem noteikti ir jādomā par to, lai cenas/kvalitātes attiecība būtu vilinoša potenciālajiem pircējiem. Ja, protams, spēli taisa ar mērķi, lai kāds to arī iegādājas, nevis tikai kaut kur (ES struktūrfondi?) dabūtu līdzekļu likšanai lietā. Nezinu, kāda ir stratēģija šīs spēles radītājam, bet kaut kas, manuprāt, te līdz galam neštimmē.
Otrkārt, spēles noteikumu saprašana ir visai piņķerīgs process - tie ir izklāstīti uz veselām 16 lappusēm, ko pirmajā piegājienā ir visai grūti visu iegaumēt. Tas varētu liecināt, ka mums ir darīšana ar augsti komplicētu spēli, kura spēlētājam sniedz gandarījumu ar bagātīgu iespējamo stratēģiju klāstu un plašām iespējām apliecināt savu intelektuālo pārākumu. Taču tā tas nemaz nav.
Var jau gadīties, ka mēs kaut ko nesapratām, bet iespaids radās tāds, ka vismaz spēles ievada daļā no spēlētāja vispār nekas nav atkarīgs - tu met 3 kauliņus, no kuriem diviem sākotnēji nav vispār nekādas lomas, bet trešais reizēm kaut ko ietekmē. Taču - tu tikai pildi spēles dotos noteikumus, neko vairāk. Tad pamazām iesaistās arī pārējie kauliņi, bet tavas lēmumu iespējas ir ļoti ierobežotas. Ir it kā iepriekš neredzēts mehānisms - iespēja spēlētājiem balsot par vai pret cita spēlētāja resursu iegūšanu. Teorijā izklausās interesanti, bet mums tā arī nekļuva skaidrs, kāda varētu būt dalībniekiem motivācija balsot "Par". Mēs gan patiesībā vienojāmies, ka šajā spēlē balsosim tikai Par, jo pretējā gadījumā tā varētu ilgt mūžību, jo balsojums Pret spēlētājam vēl atņem jau tāpat grūti pieejamos resursus. Taču diez vai šāda "spēlējam ātrāk" stratēģija varētu būt vienmēr praktizējama.
Tāpat grūti saprast, kāda īsti ir jēga no diviem iespējamajiem ceļiem uz uzvaru - kamēr meistardarba būvēšana ir vismaz realizējama, uzvara caur Privilēģijas kārtīm šķiet ļoti mazticama - ja tev ir jāsavāc trīs konkrēta veida kārtis, kuras kavā no, šķiet, 28 kārtīm, ir skaitā 6, un šo spēli var spēlēt līdz pat sešiem dalībniekiem, iespējamība vienam dabūt trīs šādas kārtis nav grandiozi liela. Ok, varbūt tas ir reizēm realizējams, bet tā savukārt sanāk tīrā laimes spēle. Un vispār tā sanāk, ka lai arī spēle rada ilūziju, ka tev kā spēlētājam ir daudzi un dažādi instrumenti, kā tu vari rīkoties, reāli brīvības šeit ir ne vairāk kā Katanas pamatspēlē (no kuras "gameplay" šeit daudz ir pārņemts), tikai spēlēt ir mazāk aizraujoši.
Gribi dzirdēt vēl kaut ko no "vissirslikti.lv" repertuāra? Kāpēc šī spēle vispār ir nosaukta par Goldingen? Tās nosaukums man lika gaidīt kaut ko saistītu ar Kuldīgu, bet realitātē šajā spēlē nav gandrīz nekāda lokālā piesitiena. Ignorējot kaut kādus mītiskus personāžus kā Goldingenas karalis, pat spēles noformējumā nav tā, ka tu justu kaut kādu sevišķu saistību ar pilsētu, kuras vārdu tā nes. Un vispār spēles sižets ir smagi apšaubāms - ja spēlētāja mērķis ir karaļa saņemt hercoga tituli, kādā veidā tas būtu īstenojams, uzceļot savā pilsētā baznīcu? Un vai vispār pilsēta BEZ baznīcas tajos laikos bija iedomājama? Labi, varbūt sižetam man nevajadzētu piekasīties, jo tas nav spēles galvenais trūkums - kamēr īstās problēmas ir sekojošas (kopsavilkums augstāk aprakstītajam):
1) pārāk augsta cena;
2) neskaidrs, ne gluži izcili aprakstīts "gameplay"
3) maz rīcības brīvības spēlētājam, liela loma veiksmei;
4) neskaidri formulēti spēles elementi: balsošana, "uzdāvini resursu citam spēlētājam" - tas viss izskatās pēc simpātiju spēles.
Secinājums: bija liels prieks, ka tomēr izspēlējām šo līdz galam un varējām pievērsties "Ticket to Ride". Paldies Marinai, Ivetai, Edijam un kādam Lattelecom darbiniekam par pacietību!
Verdikts spēlei Goldingen - balsojums Pret!