Koncerts Melnajā piektdienā
Virtuves kabarē Gapoljeri sava debijas albuma iznākšanas termiņu bija noteikuši uz 2018.gadu, taču sagadījās tā, ka dienasgaismu (precīzāk mākslīgo apgaismojumu, jo atklāšana notika iekštelpās vakarā) ieraudzīja jau 2016.gada nogalē. Albuma prezentāciju klubā "Melnā Piektdiena" apmeklēt bija svēta lieta - ir taču svarīgi būt vienam no pirmajiem, kas varēs mājas apstākļos klausīties pilnīgi oficiālu "Gapoljeru" ierakstu.
Vakara programmā līdzās pašiem tā vaininiekiem bija arī vairāki citi mākslinieki. Pirmie uz skatuves kāpa komēdijrepa apvienība "Kapelmeistars Group" (nezinu, kā citādāk lai nodēvē šo kolektīvu). Jāatzīst, ka sviestreps atšķirībā no sviestroka tā īsti neietilpst manā interešu lauciņā, līdz ar to sanāca, ka no šī kolektīva uzstāšanās dzirdējām itin maz, lielāko daļu laika pavadot ārpus kluba telpām. Pēc tam vārds tika dots Rūdolfam Kugrēnam, kuru dēvē par vienu no Latvijas labākajiem stand-up komiķiem. Njā, ja viņš ir viens no labākajiem, ...
Mikus Frišfelds, kas pildīja vakara vadītāja funkciju, noteikti šķita asprātīgāks par iepriekšējiem māksliniekiem, un viņa uzstāšanās beidzot bija itin labi izklaidējoša, turklāt viņš arī stādīja publikai priekšā visus Gapoljeru biedrus, pateicoties kam turpmāk zināšu, ka Arti Drozdovu pats Vladislavs Nastavševs ir raksturojis kā vidēji talantīgu aktieri. Visi pieci Gapoljeri saposušies svinīgi, uzvalkos, iznāk uz skatuves, paklanās un... aiziet nezināmā virzienā. Vai tiešām izrādītos, ka albuma prezentācija būs noklausīšanās formātā, līdzīgi kā savu pirmo ierakstu prezentēja "Manta"? Aizdomas, protams, ir, ka šie aizskatuvē pārģērbjas un stīvē kājās legingus, un daļēji tās attaisnojas - proti, patiešām Gapoljeri pārģērbās, tiesa legingu vietā šoreiz bija jau kādā koncertā redzēti īsie šorti (četriem gab.) un svārki līdz grīdai (Kristianam).
Koncerta pamatprogrammā izskanēja lielākā daļa no albumā dzirdamajām dziesmām pareizajā secībām, vienīgi noslēdzošā daļa svešvalodās nebija pārstāvēta - var gadīties, ka Viktora krievisko versiju Kristians nespētu pareizi nodziedāt, vai arī kādas citas problēmas. Kā jau tas "Gapoljeru" koncertiem piedienas, enerģijas gan uz skatuves, gan publikā bija pārpārēm. Lai nu ko, bet sarūpēt kvalitatīvu izklaidi teatrāļi prot, un viņu dziesmas jau primāri ir paredzētas tam, lai tās baudītu ballītes režīmā, nevis nopietni akadēmiskos apstākļos. Jākliedz līdzi, jālec līdzi, jāvicina nazi līdzi. Kas attiecas uz albuma saturu, mazliet žēl, ka tajā nav nonācis "Sazemējums", bet neko darīt - ko mākslinieki ir izvēlējušies tur iekļaut, tas arī ir iekļauts. Protams, vairums dziesmu ir ļoti labi zināmas (tādā mērā - ka no galvas), faktiski iepriekš nebija dzirdēti vienīgi albumu ievadošie "Kosmonauti", un arī "Pacel acis" pirmo reizi noklausījos dienu iepriekš, kad Gapoljeri publicēja šīs dziesmas video. Vakars lielisks, plus vēl tuvāk koncerta beigām bija arī dažas nealbuma dziesmas (kopumā gan, kā zināms, Gapoljeriem dziesmu ir bezgala daudz), pamatprogramma beidzās ar pašreklāmas dziesmu, kurai vēl uz bis! sekoja "Riba" un "Aktrise".
Uzreiz pēc koncerta vēl mājās nedevāmies (ja nu kas - šajā reizē, sakot "mēs" domāju Ediju, Raiti un Baibu, kā arī sevi pašu), dabūjām mākslinieku autogrāfus (kur nu kurais - cits tikai albumā, cits arī uz krūts), plus vēl kārtīgi izlēkājāmies Šoļa vadītajā diskotēkā, izmaurojot "Bohemian Rhapsody" un izlēkājot visādus Offspring, Bloodhound Gang u.t.t. Vakars noteikti atzīstams par izdevušos, tādā mērā, ka šorīt sapratu, ka man nav iekšā pirms telpu orientēšanās doties uz baseinu. Un zinot to, kāds es esmu statistiķis, tas ir labs rādītājs.
Paldies Gapoljeriem, paldies biedriem!
Vakara programmā līdzās pašiem tā vaininiekiem bija arī vairāki citi mākslinieki. Pirmie uz skatuves kāpa komēdijrepa apvienība "Kapelmeistars Group" (nezinu, kā citādāk lai nodēvē šo kolektīvu). Jāatzīst, ka sviestreps atšķirībā no sviestroka tā īsti neietilpst manā interešu lauciņā, līdz ar to sanāca, ka no šī kolektīva uzstāšanās dzirdējām itin maz, lielāko daļu laika pavadot ārpus kluba telpām. Pēc tam vārds tika dots Rūdolfam Kugrēnam, kuru dēvē par vienu no Latvijas labākajiem stand-up komiķiem. Njā, ja viņš ir viens no labākajiem, ...
Mikus Frišfelds, kas pildīja vakara vadītāja funkciju, noteikti šķita asprātīgāks par iepriekšējiem māksliniekiem, un viņa uzstāšanās beidzot bija itin labi izklaidējoša, turklāt viņš arī stādīja publikai priekšā visus Gapoljeru biedrus, pateicoties kam turpmāk zināšu, ka Arti Drozdovu pats Vladislavs Nastavševs ir raksturojis kā vidēji talantīgu aktieri. Visi pieci Gapoljeri saposušies svinīgi, uzvalkos, iznāk uz skatuves, paklanās un... aiziet nezināmā virzienā. Vai tiešām izrādītos, ka albuma prezentācija būs noklausīšanās formātā, līdzīgi kā savu pirmo ierakstu prezentēja "Manta"? Aizdomas, protams, ir, ka šie aizskatuvē pārģērbjas un stīvē kājās legingus, un daļēji tās attaisnojas - proti, patiešām Gapoljeri pārģērbās, tiesa legingu vietā šoreiz bija jau kādā koncertā redzēti īsie šorti (četriem gab.) un svārki līdz grīdai (Kristianam).
Koncerta pamatprogrammā izskanēja lielākā daļa no albumā dzirdamajām dziesmām pareizajā secībām, vienīgi noslēdzošā daļa svešvalodās nebija pārstāvēta - var gadīties, ka Viktora krievisko versiju Kristians nespētu pareizi nodziedāt, vai arī kādas citas problēmas. Kā jau tas "Gapoljeru" koncertiem piedienas, enerģijas gan uz skatuves, gan publikā bija pārpārēm. Lai nu ko, bet sarūpēt kvalitatīvu izklaidi teatrāļi prot, un viņu dziesmas jau primāri ir paredzētas tam, lai tās baudītu ballītes režīmā, nevis nopietni akadēmiskos apstākļos. Jākliedz līdzi, jālec līdzi, jāvicina nazi līdzi. Kas attiecas uz albuma saturu, mazliet žēl, ka tajā nav nonācis "Sazemējums", bet neko darīt - ko mākslinieki ir izvēlējušies tur iekļaut, tas arī ir iekļauts. Protams, vairums dziesmu ir ļoti labi zināmas (tādā mērā - ka no galvas), faktiski iepriekš nebija dzirdēti vienīgi albumu ievadošie "Kosmonauti", un arī "Pacel acis" pirmo reizi noklausījos dienu iepriekš, kad Gapoljeri publicēja šīs dziesmas video. Vakars lielisks, plus vēl tuvāk koncerta beigām bija arī dažas nealbuma dziesmas (kopumā gan, kā zināms, Gapoljeriem dziesmu ir bezgala daudz), pamatprogramma beidzās ar pašreklāmas dziesmu, kurai vēl uz bis! sekoja "Riba" un "Aktrise".
Uzreiz pēc koncerta vēl mājās nedevāmies (ja nu kas - šajā reizē, sakot "mēs" domāju Ediju, Raiti un Baibu, kā arī sevi pašu), dabūjām mākslinieku autogrāfus (kur nu kurais - cits tikai albumā, cits arī uz krūts), plus vēl kārtīgi izlēkājāmies Šoļa vadītajā diskotēkā, izmaurojot "Bohemian Rhapsody" un izlēkājot visādus Offspring, Bloodhound Gang u.t.t. Vakars noteikti atzīstams par izdevušos, tādā mērā, ka šorīt sapratu, ka man nav iekšā pirms telpu orientēšanās doties uz baseinu. Un zinot to, kāds es esmu statistiķis, tas ir labs rādītājs.
Paldies Gapoljeriem, paldies biedriem!
2016-12-02
comments powered by Disqus