Mujeres al borde de un ataque de nervios
"Sievietes uz nervu sabrukuma robažas" ir viena no trakajām Almodovara filmām - tām kinolentēm, kur visi tēli ir spridzinošas emociju bumbas, situācijas ir gaužām mazticamas un tu pat sevišķi necenties sevi pārliecināt par to, ka uz ekrāna notiekošais nav iespējams. Varbūt tas šeit nav gluži tik radikāli jūtams kā Los amantes pasajeros.
Sižets te ir tāds, ka meksikāņu seriāla scenāristi nebūtu kautrējušies no tā aizņemties idejas - galvenā varone Pepa pēc šķiršanās no sava drauga Ivana ir depresijā, taču atklājas, ka viņa ir stāvoklī, un šajos apstākļos viņa uzskata par nepieciešamu par notikušo informēt Ivanu. Taču tas nav tik vienkārši - Ivans no viņas izvairās, lai gan vienlaikus mēdz viņai zvanīt brīžos, kad viņa nav klāt. Noskaidrojusi citas Ivana draudzenes adresi, Pepa dodas uz turieni, bet sastop viņa tikai gaužām ekscentrisku un stipri agresīvu sievieti. Tikām Ivans, kā izrādās, ar vēl kādu trešo dāmu plāno doties kaut kur projām ceļojumā, kas satrauc gan Pepu, gan otro dāmu, kurai turklāt no Ivana ir pieaudzis dēls (kuru te atveido diezgan tirliņa tipa Antonio Banderass). Vēl visā jautrībā iesaistās Pepas draudzene, kura bēguļo no policijas, jo izrādījies, ka viņas arābu draugs ir šiītu terorists. Atstāstītais ir tikai neliela daļa no vājprāta, kas risinās šajā filmā - kā jau teicu, šī ir viena no trakajām Almodovara filmām, kur režisors bremžu pedāli nav izmantojis.
Kā izklaides veids "Women on the verge of a nervous breakdown" strādā diezgan labi, turklāt Karmena Maura Pepas lomā ir pat diezgan adekvāta un saprotama (lai arī izgājieni ar telefona iznīcināšanu un lietu mešanu pa logu manai gaumei ir drusku par skaļiem). Kritiķiem un skatītājiem filma arī patika - tā pat bija nominēta Oskaram (lai arī piekāpās dāņu "Pelle the conqueror"). Emocionālā nospieduma ziņā gan filma nav nekas īpašs un tā īsti es nebūtu drošs, ka būtu to licis Aldomovara labāko filmu desmitniekā. Tā jau - tipiska Almodovara lente - krāsaina, skaļa, antireālistiska. Viens no kolorītākais personāžiem te ir taksists, kura pakalpojumus vairākkārt izmanto Pepa - dīvainis balinātiem matiem, kura mašīnā skan mambo un kura aprīkota ar visdažādākajiem nieciņiem pasažieru labsajūtai. Ja tā padomā, varbūt tādā taksī patiešām būtu patīkami braukt.
Sižets te ir tāds, ka meksikāņu seriāla scenāristi nebūtu kautrējušies no tā aizņemties idejas - galvenā varone Pepa pēc šķiršanās no sava drauga Ivana ir depresijā, taču atklājas, ka viņa ir stāvoklī, un šajos apstākļos viņa uzskata par nepieciešamu par notikušo informēt Ivanu. Taču tas nav tik vienkārši - Ivans no viņas izvairās, lai gan vienlaikus mēdz viņai zvanīt brīžos, kad viņa nav klāt. Noskaidrojusi citas Ivana draudzenes adresi, Pepa dodas uz turieni, bet sastop viņa tikai gaužām ekscentrisku un stipri agresīvu sievieti. Tikām Ivans, kā izrādās, ar vēl kādu trešo dāmu plāno doties kaut kur projām ceļojumā, kas satrauc gan Pepu, gan otro dāmu, kurai turklāt no Ivana ir pieaudzis dēls (kuru te atveido diezgan tirliņa tipa Antonio Banderass). Vēl visā jautrībā iesaistās Pepas draudzene, kura bēguļo no policijas, jo izrādījies, ka viņas arābu draugs ir šiītu terorists. Atstāstītais ir tikai neliela daļa no vājprāta, kas risinās šajā filmā - kā jau teicu, šī ir viena no trakajām Almodovara filmām, kur režisors bremžu pedāli nav izmantojis.
Kā izklaides veids "Women on the verge of a nervous breakdown" strādā diezgan labi, turklāt Karmena Maura Pepas lomā ir pat diezgan adekvāta un saprotama (lai arī izgājieni ar telefona iznīcināšanu un lietu mešanu pa logu manai gaumei ir drusku par skaļiem). Kritiķiem un skatītājiem filma arī patika - tā pat bija nominēta Oskaram (lai arī piekāpās dāņu "Pelle the conqueror"). Emocionālā nospieduma ziņā gan filma nav nekas īpašs un tā īsti es nebūtu drošs, ka būtu to licis Aldomovara labāko filmu desmitniekā. Tā jau - tipiska Almodovara lente - krāsaina, skaļa, antireālistiska. Viens no kolorītākais personāžiem te ir taksists, kura pakalpojumus vairākkārt izmanto Pepa - dīvainis balinātiem matiem, kura mašīnā skan mambo un kura aprīkota ar visdažādākajiem nieciņiem pasažieru labsajūtai. Ja tā padomā, varbūt tādā taksī patiešām būtu patīkami braukt.
2016-11-10
comments powered by Disqus