Koncerts pagrabā pie Pulvertorņa
Nesen Marina ne gluži žēlojās, bet drīzāk konstatēja, ka šogad mēs diezgan maz apmeklējam visādus koncertus un citas aktivitātes darba dienu vakaros. Zināmā mērā viņai ir taisnība - es tagad itin bieži dodos uz Magnētu, viņa - uz sporta zāli, un arī "Mantai" kaut kā šovasar nav daudz aktivitāšu Rīgā. Līdz ar to tikai likumsakarīgi, ka grupas "Gapoljeri" koncertu trešdienas vakarā pie Pulvertorņa garām laist nevarējām.
Mazliet aplauziens gan sanāca (cik saprotu - arī pašiem mūziķiem), kad atklājās, ka koncertu organizējošajam bāram nebija izdevies saskaņot koncerta norisi brīvā dabā, līdz ar to atšķirībā no Mantas, Gapoljeriem nācās spēlēt itin karstā un gaisa ziņā trūcīgā pagrabā. Kas zina, vai iepriekš būdami informēti par šādiem apstākļiem, Gapoljeri būtu izvēlējušies savus šī vakara kostīmus, kuri izrādījās izcili piemēroti svīšanai, kurā izcilus sasniegumus uzrādīja grupas vokālists Kristians Kareļins. Tiesa, te man vajadzētu viest korekciju koncerta laikā daudzkārt izskanējušā apgalvojumā: Artis Drozdovs pilnīgi noteikti uzstājās pērtiķa un nevis govs kostīmā. Ja tā būtu govs - kur bija tesmenis? Un kāpēc tai govij bija pērtiķa purns?
Tveicīgie apstākļi, kurus kaut cik glāba vienīgi pie skatuves novietotais ventilators, nebūt netraucēja Gapoljeriem uzrīkot teicamu svīšanas vakaru, kurā nospēlēt veselu plejādi šādam vakaram lieliski piemērotu dziesmu. Nezinu, vai Gapoljeru gadījumā ir vietā runāt par hitiem (albumu jau viņiem nav, man nav ne mazākās nojautās, cik bieži viņus spēlē radio), bet skaidrs, ka teju visas koncertā skanējušās dziesmas zinu no galvas - te bija gan tituldziesma "Gapoljeri", gan "Izcirtējs Viktors", gan "Muskuļu ārija", gan "Prom no", gan "Meitenīte copy-paste", gan "Zivis" (tai skaitā pirmatskaņojumā tās krieviskā versija "Riba"), gan "Vecmāmiņa", gan "Draudziņš". Manā skatījumā kolorītākās epizodes šai koncertā bija:
1) Kareļina klepošana kādā dziesmā viena panta vietā;
2) komentārs, ka par Vērmaņdārzu šobrīd nevar teikt, ka "apskatos nevienam apkārt nav", jo visi spēlē Pokemon GO;
3) Kareļina darbošanās ar asti;
4) Drozdova piedziedātais "mū!" (pofig, ka pērtiķis!);
5) uz skatuves dejojošs Rūdolfs Kugrēns dziesmas par vecmāmiņu laikā
Kopumā - pilnīgs festivāls, daudz pozitīvu emociju, lielisks vakars. Jāatzīst, bija grūti vēl reiz izkasīties vakarā no mājas un doties atkārtoti uz centru, bet noteikti tas bija tā vērts. Un paldies Edijam, ka viņš nokavēja iespēju mani uzstumt uz skatuves uz cinnamon challenge. Nemaz neesmu es tāds kanēļa cienītājs!
Mazliet aplauziens gan sanāca (cik saprotu - arī pašiem mūziķiem), kad atklājās, ka koncertu organizējošajam bāram nebija izdevies saskaņot koncerta norisi brīvā dabā, līdz ar to atšķirībā no Mantas, Gapoljeriem nācās spēlēt itin karstā un gaisa ziņā trūcīgā pagrabā. Kas zina, vai iepriekš būdami informēti par šādiem apstākļiem, Gapoljeri būtu izvēlējušies savus šī vakara kostīmus, kuri izrādījās izcili piemēroti svīšanai, kurā izcilus sasniegumus uzrādīja grupas vokālists Kristians Kareļins. Tiesa, te man vajadzētu viest korekciju koncerta laikā daudzkārt izskanējušā apgalvojumā: Artis Drozdovs pilnīgi noteikti uzstājās pērtiķa un nevis govs kostīmā. Ja tā būtu govs - kur bija tesmenis? Un kāpēc tai govij bija pērtiķa purns?
Tveicīgie apstākļi, kurus kaut cik glāba vienīgi pie skatuves novietotais ventilators, nebūt netraucēja Gapoljeriem uzrīkot teicamu svīšanas vakaru, kurā nospēlēt veselu plejādi šādam vakaram lieliski piemērotu dziesmu. Nezinu, vai Gapoljeru gadījumā ir vietā runāt par hitiem (albumu jau viņiem nav, man nav ne mazākās nojautās, cik bieži viņus spēlē radio), bet skaidrs, ka teju visas koncertā skanējušās dziesmas zinu no galvas - te bija gan tituldziesma "Gapoljeri", gan "Izcirtējs Viktors", gan "Muskuļu ārija", gan "Prom no", gan "Meitenīte copy-paste", gan "Zivis" (tai skaitā pirmatskaņojumā tās krieviskā versija "Riba"), gan "Vecmāmiņa", gan "Draudziņš". Manā skatījumā kolorītākās epizodes šai koncertā bija:
1) Kareļina klepošana kādā dziesmā viena panta vietā;
2) komentārs, ka par Vērmaņdārzu šobrīd nevar teikt, ka "apskatos nevienam apkārt nav", jo visi spēlē Pokemon GO;
3) Kareļina darbošanās ar asti;
4) Drozdova piedziedātais "mū!" (pofig, ka pērtiķis!);
5) uz skatuves dejojošs Rūdolfs Kugrēns dziesmas par vecmāmiņu laikā
Kopumā - pilnīgs festivāls, daudz pozitīvu emociju, lielisks vakars. Jāatzīst, bija grūti vēl reiz izkasīties vakarā no mājas un doties atkārtoti uz centru, bet noteikti tas bija tā vērts. Un paldies Edijam, ka viņš nokavēja iespēju mani uzstumt uz skatuves uz cinnamon challenge. Nemaz neesmu es tāds kanēļa cienītājs!
2016-07-27
comments powered by Disqus