Kazhes pierakstu burtnīca

Nav labi būt slinkam, bet reizēm gadās. Gribēju savas emocijas par Gaujarta koncertu Kundziņsalā izlikt uz e-papīra uzreiz, bet dažādu iemeslu dēļ aizkavējos par vairāk kā nedēļu. Gadās.

"Gaujartu" es medīju mēnešiem ilgi, bez pārspīlēšanas. Pagājušā gada rudenī biju grupas koncertā Kalnciema ielā un kopš tā laika cītīgi mēģināju vēl kādu reizi viņus skatīt vaigā, bet allaž kaut kas patraucēja. Šoreiz beidzot šķēršļu nebija un koncertu izdevās apmeklēt.
Sākšu atkal ar saviem komentāriem par koncerta norises vietu un publiku. Proti, skatuves novietojums pretī ceļam ir neveiksmīgs, kā rezultātā skatītāji ir tālu. Un viņi sēž tajā vietā, lai dejotu. Bet no otras puses - kāda gan man darīšana gar citiem skatītājiem?
Jo koncerts bija lielisks. Vispār jau ir jauki apmeklēt koncertus, kur tev ir zināmas teju visas dziesmas, zini tām vārdus un vari dziedāt līdzi (tik vien kā jaunās dziesmas man, protams, nebija zināmas), un vispār tāda mājīga uzstāšanās atmosfēra, kas Gaujartam ir raksturīga allaž ir lieliska. Skanēja gan jaunākas, gan vecākas dziesmas, visas - vienlīdz jauki, patiesībā pat neko diži vairāk izvērst nav nepieciešams - ja tev šī grupa patīk, tad viss ir lieliski. Ja nē - tad mums atšķiras gaume. Tas laikam arī viss, jo man personīgi pie sirds iet visi Šubrovska projekti, un šis nav izņēmums.
Bildes