Solidartine tūres koncerts
No visiem ārzemju māksliniekiem Gogol Bordello šobrīd man sanāk visvairāk dzīvajā skatītais - viņu uzstāšanās Palladiumā 2022. gada jūnijā kļuva jau par ceturto reizi, kad dzīvajā skatīju šo kolektīvu, tai skaitā - trešā reize tieši šajā konkrētajā vietā. Rīgā Bordello ierodas reizi viena Pasaules kausa cikla laikā - proti, ik pēc četriem gadiem. Tiesa, šis koncerts bija būtiski citāds nekā visi iepriekšējie, un par to Hicam un viņa ansamblim - visu cieņu.
Pirmām kārtām tomēr jāsaka Paldies Baibai, kas ļāva man un Marinai uz šo koncertu aiziet divatā. Pērnā gada oktobrī, kad pirku biļetes, bija doma, ka uz šo laiku Jurģim būs auklīte, kura par taisnīgu atlīdzību vajadzības gadījumā mums varēs iedot brīvu vakaru. Taču sanācis ir tā, ka Jurģi pieskata Marinas mamma, kura, cita starpā, ceļas četros no rīta un gulēt iet astoņos vakarā, kas variantu palikt ar bērniem līdz vienpadsmitiem nedara gluži iespējamu. Cītīgi meklējumi atrast kādu, kas ar mani aizietu uz koncertu, panākumiem nevainagojās, līdz pēkšņi pusdienās Stockpotā Baiba piedāvāja, ka viņa uz koncertu iet negrib, bet būtu gatava izklaidēt mūsu jauniešus tā laikā. Slava viņai par to!
Un tagad - par koncertu! Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā "Gogol Bordello" un tās līderis Hics nav kautrējušies paust savu attieksmi par to, kurp vajadzētu iet krievu karakuģim. Tālab gan šīs vasaras tūres noformējums, gan vēstījums nav tradicionālais Gogol Bordello sex, drugs & gypsy punk (+ dažāda veida imigrantu himnas), bet gan - slava Ukrainai, varoņiem slava! Daudzviet ir koriģēti dziesmu teksti, krievu valodas iestarpinājumi bieži tagad ir ukraiņu valodā, ir arī dziesma, kas veltīta ukraiņu teritoriālās aizsardzības vienībām, ir skaņdarbs par pasaulē lielāko zombiju fermu, un tā tālāk. Līdz ar to pieņemu, ka šis koncerts nebija piemērots tiem cilvēkiem, kuriem "viss nav tik viennozīmīgi". Un tas priecē, pa ceļam ar šādu pozīciju man nav.
Visādi citādi - tieši tāds koncerts, kādu no Gogol Bordello var gaidīt. Divas stundas super enerģiskas mūzikas. Tu esi izlēkājies un izkliedzies un pamatīgi piesvīdis. Hics ārdās pa skatuvi ar vienu ģitāru priekšā, vienu uz muguras. Laistās ar vīnu, no kura izdzer labi ja pāris malkus. Trakais sirmais vijolnieks Sergejs Rjabcevs ir tikpat traks un tikpat sirms kā allaž. Brālis Pedro spēlē perkusijas, repo (vai kā lai nosauc viņa vokālu manieri), mazliet uzspēlē ukuleli un nemitīgi uzkurina publiku. Protams, ka ir meitene ar lielo bungu. Dziesmas - lielākoties zināmas, visi galvenie grāvēji, protams, nekur nav pazuduši: "Not a Crime", "Wonderlust King", "My Companjera", "Alcohol", "Immigraniada", "Start Wearing Purple", "Pala Tute". Un vairākas jaunas dziesmas, lielākoties - par aktuālajām tēmām.
Īsti nekā vairāk, ko piebilst nav - ceru pēc četriem gadiem atkal ar Hicu un kompāniju tikties tajā pašā vietā, tikai cerams - labākos laikos. Putin huilo!
Pirmām kārtām tomēr jāsaka Paldies Baibai, kas ļāva man un Marinai uz šo koncertu aiziet divatā. Pērnā gada oktobrī, kad pirku biļetes, bija doma, ka uz šo laiku Jurģim būs auklīte, kura par taisnīgu atlīdzību vajadzības gadījumā mums varēs iedot brīvu vakaru. Taču sanācis ir tā, ka Jurģi pieskata Marinas mamma, kura, cita starpā, ceļas četros no rīta un gulēt iet astoņos vakarā, kas variantu palikt ar bērniem līdz vienpadsmitiem nedara gluži iespējamu. Cītīgi meklējumi atrast kādu, kas ar mani aizietu uz koncertu, panākumiem nevainagojās, līdz pēkšņi pusdienās Stockpotā Baiba piedāvāja, ka viņa uz koncertu iet negrib, bet būtu gatava izklaidēt mūsu jauniešus tā laikā. Slava viņai par to!
Un tagad - par koncertu! Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā "Gogol Bordello" un tās līderis Hics nav kautrējušies paust savu attieksmi par to, kurp vajadzētu iet krievu karakuģim. Tālab gan šīs vasaras tūres noformējums, gan vēstījums nav tradicionālais Gogol Bordello sex, drugs & gypsy punk (+ dažāda veida imigrantu himnas), bet gan - slava Ukrainai, varoņiem slava! Daudzviet ir koriģēti dziesmu teksti, krievu valodas iestarpinājumi bieži tagad ir ukraiņu valodā, ir arī dziesma, kas veltīta ukraiņu teritoriālās aizsardzības vienībām, ir skaņdarbs par pasaulē lielāko zombiju fermu, un tā tālāk. Līdz ar to pieņemu, ka šis koncerts nebija piemērots tiem cilvēkiem, kuriem "viss nav tik viennozīmīgi". Un tas priecē, pa ceļam ar šādu pozīciju man nav.
Visādi citādi - tieši tāds koncerts, kādu no Gogol Bordello var gaidīt. Divas stundas super enerģiskas mūzikas. Tu esi izlēkājies un izkliedzies un pamatīgi piesvīdis. Hics ārdās pa skatuvi ar vienu ģitāru priekšā, vienu uz muguras. Laistās ar vīnu, no kura izdzer labi ja pāris malkus. Trakais sirmais vijolnieks Sergejs Rjabcevs ir tikpat traks un tikpat sirms kā allaž. Brālis Pedro spēlē perkusijas, repo (vai kā lai nosauc viņa vokālu manieri), mazliet uzspēlē ukuleli un nemitīgi uzkurina publiku. Protams, ka ir meitene ar lielo bungu. Dziesmas - lielākoties zināmas, visi galvenie grāvēji, protams, nekur nav pazuduši: "Not a Crime", "Wonderlust King", "My Companjera", "Alcohol", "Immigraniada", "Start Wearing Purple", "Pala Tute". Un vairākas jaunas dziesmas, lielākoties - par aktuālajām tēmām.
Īsti nekā vairāk, ko piebilst nav - ceru pēc četriem gadiem atkal ar Hicu un kompāniju tikties tajā pašā vietā, tikai cerams - labākos laikos. Putin huilo!
2022-06-13
comments powered by Disqus