Ja runā par dziesmu, kopumā tā ir itin patizla, un var vien vīpsnāt par to, kā filmā iesmej par bītliem, kuru dziesmas neesot iespējams klausīties bez ausu aizbāžņiem, kamēr kā labo piemēru izmanto tādu schmalz, ka vai bail. Un vēl jo vairāk par bītlu tēmu var iesmiet, zinot to, ka kādreiz pienāks tā diena, kad Pols Makartnijs iedziedās "Live and Let Die". Bet ne par kotletēm es te vēlējos rakstīt.
"Goldfinger", kā jau Bonda filmām pieklājas, izceļas ar visai daudz apšaubāmiem elementiem sižetā, kas gan laikam jau nevienu sevišķi nesatrauc - pamatpremisa te ir tāda, ka kāds ekscentrisks bagātnieks plāno izvērst grandiozu operāciju pret ASV zelta rezervēm, un tikai Bonds viņu var apturēt. Kas vispār Bonda personā ir īpašs, ir tas, cik gan maz šim satriecošajam aģentam patiesībā ir visādu jēdzīgu prasmju un iemaņu. Reāli viņam ir tikai viena superspēja, bet toties tās vērtība ir nepārspējama - skaidrs, ka runa ir par savaldzināšanas spējām. Bonds var faktiski filmas garumā darīt vienu muļķību pēc otras, bet iedzimta veiksme un sieviešu (bieži - rezultātā mirušu) palīdzība allaž ļaus viņam izkulties sveikā. Šajā konkrētajā reizē gan vispār ļaundarim ir tāda iespēja vienkārši ņemt un nolikvidēt to visur iejaucošos septītnieku, ka pat kļūst žēl Zelta pirksta kungu par viņa nesaprātīgo rīcību - ja ne pilnībā nolikvidēt Bondu, domājams, viņam būtu pilnībā pieticis ar 007 slepenā ieroča iznīcināšanu, kuram lāzera stars šai filmā pienāk burtiski centimetru attālumā. Bet skaidrs, ka neviens jau negribētu skatīties filmas par Bondu bez krāna.
Filmas plusi - interesantais ļaundara plāns, kvalitatīvais Goldfingera palīgs - aziātiskais vīrs ar cepuri, smokings zem hidrotērpa, pirmā kvalitatīvi aprīkotā Bonda mašīna un - kaut kas itin līdzīgs GPS navigācijas iekārtai. Mīnusi? Kuru tie interesē? Kamēr ir interesanti, tikām viss ir labi!