Grave of the Fireflies
Nezinu, cik gadu garumā es nespēju saņemties noskatīties šo filmu. Manī tomēr dzīvo kaut kādi aizspriedumi, ar kuru pārvarēšanu tik viegli neiet. Piemēram,aizspriedums pret japāņu animācijas filmām. Tu vari man skaidrot simtiem reižu, ka anime var būt māksla un nevis tikai "Sailormoon" stila sviests (ja nu kas - neesmu redzējis nevienu Sailormoon sēriju, līdz ar to patiesībā neesmu kvalificēts, lai to sauktu par sviestu), bet man ir to ļoti grūti pieņemt.
Patiesībā "Jāņtārpiņu kaps" patiešām ir lieliska filma, ignorējot daļu "mult". Tās saturs ir tāds, ka varu iedomāties ko līdzīgu veidotu Eiropā, bet Štatos - diez vai. Ne tālab, ka filmā amerikāņi parādās vien kā Japānu bombardējošas lidmašīnas, bet tādēļ, ka šī multfilma nepavisam nav iepriecinoša. Sākas tā ar galvenā varoņa nāvi no bada un turpinās ar pagātnes ainām, kas līdz šai nāvei noved. Ja ievēro to, ka galvenajam varonim ir 14 gadu, grūti iedomāties, ka filma varētu būt dzīvespriecīga. Un nav tā, ka viņa mamma un mazā māsa izdzīvo. Tas gan laikam bija neizziņots spoileris no manas puses, gadās.
Tīri animācijas kvalitātes ziņā filma ir lieliska, niansēta, detalizēta. Mazliet jau man nepatīk, ka japāņi zīmējot japāņus ne mazākajā mērā necenšas panākt, lai viņi izskatītos pēc japāņiem. Proti, personāžu vaibsti ir drīzāk eiropeiski, nekā aziātiski, pat šādās - mākslinieciskā stila filmās - personāžiem ir neproporcionāli lielas acis.
Ko vēl varu teikt? Skaista un skumja filma, kura patiešām nav vienkārši ieliekama plauktiņā "pretkara filmas", to skatoties, tu nejūti, ka filma tev cenšas "pārdot" kaut kādu konkrētu skatījumu uz pasauli, vienīgo pareizo vēstījumu. Tā vienkārši ir tāda, kāda tā ir.
Nē, es nedomāju, ka turpmāk sākšu skatīties vienu anime filmu pēc otras, bet vienlaikus, domājams, ar šīs filmas noskatīšanos un atzīšanu par ļoti labu esam, es būšu drusciņ pievarējis savus aizspriedumus, un tas parasti ir labi.
Un šo aprakstu esmu pabeidzis bez neviena rasistiska joka, arī sasniegums!
Patiesībā "Jāņtārpiņu kaps" patiešām ir lieliska filma, ignorējot daļu "mult". Tās saturs ir tāds, ka varu iedomāties ko līdzīgu veidotu Eiropā, bet Štatos - diez vai. Ne tālab, ka filmā amerikāņi parādās vien kā Japānu bombardējošas lidmašīnas, bet tādēļ, ka šī multfilma nepavisam nav iepriecinoša. Sākas tā ar galvenā varoņa nāvi no bada un turpinās ar pagātnes ainām, kas līdz šai nāvei noved. Ja ievēro to, ka galvenajam varonim ir 14 gadu, grūti iedomāties, ka filma varētu būt dzīvespriecīga. Un nav tā, ka viņa mamma un mazā māsa izdzīvo. Tas gan laikam bija neizziņots spoileris no manas puses, gadās.
Tīri animācijas kvalitātes ziņā filma ir lieliska, niansēta, detalizēta. Mazliet jau man nepatīk, ka japāņi zīmējot japāņus ne mazākajā mērā necenšas panākt, lai viņi izskatītos pēc japāņiem. Proti, personāžu vaibsti ir drīzāk eiropeiski, nekā aziātiski, pat šādās - mākslinieciskā stila filmās - personāžiem ir neproporcionāli lielas acis.
Ko vēl varu teikt? Skaista un skumja filma, kura patiešām nav vienkārši ieliekama plauktiņā "pretkara filmas", to skatoties, tu nejūti, ka filma tev cenšas "pārdot" kaut kādu konkrētu skatījumu uz pasauli, vienīgo pareizo vēstījumu. Tā vienkārši ir tāda, kāda tā ir.
Nē, es nedomāju, ka turpmāk sākšu skatīties vienu anime filmu pēc otras, bet vienlaikus, domājams, ar šīs filmas noskatīšanos un atzīšanu par ļoti labu esam, es būšu drusciņ pievarējis savus aizspriedumus, un tas parasti ir labi.
Un šo aprakstu esmu pabeidzis bez neviena rasistiska joka, arī sasniegums!
2013-07-10
comments powered by Disqus