Man patīk melnas komēdijas. Reizēm - jo melnākas, jo labāk. Joprojām pozitīvā gaismā atceros, piemēram, "Shallow Grave" (skatīta pirms droši vien vairāk kā desmit gadiem), kuras tēma bija kopumā melnāka kā šai filmai. "Dr Stranglove", "In Bruges", "Seven Psychopaths", un vēl čupa šāda stila filmu man ir tiešām ļoti tuvas. Bet "Heathers" šai kaudzītei nepievienosies, lai arī tā parasti atrodama visādos topos līdzās patiešām izcilām melnā humora filmām.
Filmas darbība risinās kādā amerikāņu vidusskolā, kur toni nosaka trīs meičas, visas vārdā Hetera (vai fig viņu zina, kā latviski pareizi jādēvē vārds Heather? Hevera? vispār - vienalga!). Viņām, jo īpaši centrālajai Heterai mēģina pielabināties Viktorija - meiča, kura it kā nav tāda mauka kā Heteras, bet viņai tomēr ļoti gribas būt populārai. Bet te skolā parādās jaunais puika - dumpinieks J.D., kurš staigā ādas jakā un izskatās pēc jauna Kristiana Sleitera (jo tieši tāds viņš arī ir). Un tā nu sanāk, ka Viktorija kopā ar J.D. noslepkavo to vadošo Heteru. Un viņa nebūs vienīgais upuris filmas gaitā. Jā - filma ir komēdija, vai vismaz domāta kā tāda, bet mani mazāk satrauc tas, cik viegli tā spēlējas ar dzīvības un nāves jautājumiem, kā tas, ka tā gluži vienkārši nav sevišķi laba filma. Iespējams - savam laikam diezgan bezkaunīga, bet ne vairāk par to. Scenārijs ir patizls, aktierspēle - nekāda, nemaz nerunājot par to, ka vairāk filmas personāži - jo īpaši abi futbolisti - ne mazākajā mērā neizskatās pēc vidusskolniekiem.
Skaidrs, ka astoņdesmitajos gados humors varēja daudzējādi būt citāds kā mūsdienās, bet man tiešām ir grūti saprast, kā šī filma ir izpelnījusies kulta kino klasiku, kuru daudzi atcerās vēl mūsdienās, iekļauj to dažādos topos un liek nabaga vientiešiem, tādiem kā man, to skatīties. Pilnīgi vējā nosists laiks, to skatoties!