Kazhes pierakstu burtnīca

Grāmatas bērniem reizēm ir dīvainas. Un līdz ar to interesantas, jo tev kā pieaugušajam vismaz galīgi nav skaidrs - ar ko šis beigsies, un kāda ir stāsta morāle. Ne vienmēr tas nozīmē, ka grāmata ir laba, bet vismaz tev ir sajūta, ka esi izlasījis kaut ko vairāk par vienkāršu multfilmas atstāstījumu vienkāršiem vārdiem. Huana Arhonas darbs "Ēzelis (Kā viss sākās)" noteikti ir dīvaina grāmata.

Ja pareizi saprotu, tai par pamatu ir populāra spāņu pasaka par iedomīgu peli, kura, tikusi pie skaistas sarkanas lentes, noraida visus preciniekus. Vai arī nav tādas populāras pasakas, tas droši vien nav svarīgi. Katrā ziņā šis konkrētais teksts ir pasaka par kādu bēdīgu ēzeli, kuram patīk raudāt, kurš sastop peli (normālu), atrod monētu, par kuru pelei nopērk sarkanu lenti un, to ieguvusi, pele sāk pret ēzeli izturēties nievājoši, kamēr ēzelim pele ar šo lenti tik ļoti patīk, tik ļoti patīk, ka viņš būtu ne vien gatavs viņai uzreiz dziedāt ēzeļu serenādes, bet arī viņu apprecēt un vajadzības gadījumā uzdoties kaut vai par gulbi vai skudru, lai tikai pele uz viņu paskatītos. Zini, ir tāda Leonarda Koena dziesma "I'm Your Man", kur viņš dzied:
"If you want a lover
I'll do anything you ask me to
And if you want another kind of love
I'll wear a mask for you
If you want a partner
Take my hand
Or if you want to strike me down in anger
Here I stand
I'm your man"

Apmēram tā dara arī tas ēzelis, tikai pele viņu atkal un atkal pazemo, līdz viņš saprot, ka problēma nav ne viņā pašā (kā gan citādi - viņš taču ir perfekts ēzelis!), ne pelē, bet gan bantītē, kura ir nolādēta un padarījusi peli tik nejauku. Tāpēc bante ir jāiznīcina. Un tā viņš arī izdara.

Varbūt, ja tā padomā, tas stāsts nemaz nav tik ļoti absurds, taču forma, kādā tas ir pasniegts, gan ir gana sviestaina, lai es teiktu: "Grāmatu atzīstu par lasīšanai bērnam piemērotu."

(oriģinālvalodā Juan Arjona "Burro (el origen)")