Human Factors
Šī gada Riga IFF programmas iepazīšanu noslēdzu ar filmu "Human Factors". Atšķirībā no pārējām festivāla ietvaros skatītajām filmām, šai pievērsos vienatnē, kamēr Marina ar Esteri devās uz blakus kvartālu spēlēties ar lego. Jā, gluži viens faktiski tomēr nebiju, taču mana sastrādāšanās ar Jurģi kaut kā parasti ir relatīvi vienkārša un arī šajā reizē man nebija nekāda pamata teikt, ka viņš man neļautu skatīties kino.
Filma stāsta par to, kā vācu ģimene, kas devusies atvaļinājumā uz Franciju, piedzīvo ielaušanos viņu mājā. Labi, varētu precizēt, ka tā ģimene ir daļēji jaukta, un patiesībā es pat neapgalvotu, ka viņi brauc tieši uz Franciju, varbūt tā ir Nīderlande, bet tam nav nekādas nozīmes. Tad jau drīzāk nozīme ir tam, ka mēs kā skatītāji pat īsti nesaprotam, vai vispār jebkāda ielaušanās ir notikusi, reāli nekas netiek nolaupīts, tik vien kā ir pārbiedēta sieviete. Taču, kā jau tas šādās situācijās, kad it kā nekas nav tik traks atgadījies, tas labi kļūst par katalizatoru nopietnāku problēmu atklāšanai attiecībās starp varoņiem. Idejiski varētu teikt, ka filma ir visai līdzīga kā zviedru Force Majeure, kura joprojām, septiņus gadus pēc tās noskatīšanās, ir ļoti dzīvā atmiņā acu priekšā, un te nu teikšu - diez vai "Human Factors" turēsies tikpat labi.
Viens no filmas galvenajiem paņēmieniem ir tas, ka "liktenīgo dienu" mēs redzam dažādu tajā iesaistīto cilvēku acīm, līdz ar to mazliet ielūkojoties katrā no viņiem personīgi, un tas ir īstenots gana sekmīgi. Tiesa, nav tā, ka tie dažādie skatu punkti būtu tik radikāli atšķirīgi, un tas pat kaut kādā mērā ir labi - filmas veidotāju mērķis nav bijis atkal un atkal pārsteigt skatītāju, atklājot viņam, ka viņš līdz šim neko nav sapratis. Tiesa, pašās beigās bišķi atklāsme ir - un tas, manuprāt, nebija filmas labākais noslēgums, atvērtas beigas te būtu bijušas daudz iederīgākas. Gala iespaidi par filmu laikam gan ir tādi, ka man to skatīties šķita gana interesanti, tēli bija ticami, uzfilmēts arī labi, taču nepamet sajūta, ka šī nav filma, uz kuru es kaut vai pēc gada vēl varēšu atsaukties un par kaut ko teikt: "Tas nu gan bija riktīgi kā iekš Human Factors". Nē, visticamākais, ka es pat filmas nosaukumu drīz būšu aizmirsis (tas nav no atmiņās paliekošajiem). Proti, filma ir laba, bet ilgtspējīgumu tajā nesaskatu.
Filma stāsta par to, kā vācu ģimene, kas devusies atvaļinājumā uz Franciju, piedzīvo ielaušanos viņu mājā. Labi, varētu precizēt, ka tā ģimene ir daļēji jaukta, un patiesībā es pat neapgalvotu, ka viņi brauc tieši uz Franciju, varbūt tā ir Nīderlande, bet tam nav nekādas nozīmes. Tad jau drīzāk nozīme ir tam, ka mēs kā skatītāji pat īsti nesaprotam, vai vispār jebkāda ielaušanās ir notikusi, reāli nekas netiek nolaupīts, tik vien kā ir pārbiedēta sieviete. Taču, kā jau tas šādās situācijās, kad it kā nekas nav tik traks atgadījies, tas labi kļūst par katalizatoru nopietnāku problēmu atklāšanai attiecībās starp varoņiem. Idejiski varētu teikt, ka filma ir visai līdzīga kā zviedru Force Majeure, kura joprojām, septiņus gadus pēc tās noskatīšanās, ir ļoti dzīvā atmiņā acu priekšā, un te nu teikšu - diez vai "Human Factors" turēsies tikpat labi.
Viens no filmas galvenajiem paņēmieniem ir tas, ka "liktenīgo dienu" mēs redzam dažādu tajā iesaistīto cilvēku acīm, līdz ar to mazliet ielūkojoties katrā no viņiem personīgi, un tas ir īstenots gana sekmīgi. Tiesa, nav tā, ka tie dažādie skatu punkti būtu tik radikāli atšķirīgi, un tas pat kaut kādā mērā ir labi - filmas veidotāju mērķis nav bijis atkal un atkal pārsteigt skatītāju, atklājot viņam, ka viņš līdz šim neko nav sapratis. Tiesa, pašās beigās bišķi atklāsme ir - un tas, manuprāt, nebija filmas labākais noslēgums, atvērtas beigas te būtu bijušas daudz iederīgākas. Gala iespaidi par filmu laikam gan ir tādi, ka man to skatīties šķita gana interesanti, tēli bija ticami, uzfilmēts arī labi, taču nepamet sajūta, ka šī nav filma, uz kuru es kaut vai pēc gada vēl varēšu atsaukties un par kaut ko teikt: "Tas nu gan bija riktīgi kā iekš Human Factors". Nē, visticamākais, ka es pat filmas nosaukumu drīz būšu aizmirsis (tas nav no atmiņās paliekošajiem). Proti, filma ir laba, bet ilgtspējīgumu tajā nesaskatu.
2021-10-24
comments powered by Disqus