Kazhes pierakstu burtnīca

Viņi uz Francijas Alpiem devās vienkārši atpūsties - izbaudīt ziemas priekus, pabraukt ar slēpēm lejā no kalna, pavadīt kvalitatīvu laiku kopā kā ģimene. Taču viņi pat nenojauta, ka tur viņus piemeklēs dabas stihija, kura pārveidos viņu visu dzīves.

"Force Majeure" jeb Forsmažors ir Zviedrijas kinolente, kas stāsta par kādu laimīgu laulātu pāri no Zviedrijas ar diviem bērniem, kas neko ļaunu nedomājot dodas uz nedēļu kādā Francijas kalnu slēpošanas kūrortā. Tētis, mamma, meita un dēls - viss kā normālā ģimene pieklājas. Plus vēl viņiem paredzēts tur sastapt kādu draugu ar viņa jauno meiteni. Viss pa pirmo, tā vismaz varētu šķist. Un tad uznāk lavīna...

Nē, šī nebūs filma, kas līdzinās The Day After Tomorrow, kur lavīnas dēļ viena daļa ģimenes nonāk vienā kalna pusē, bet otra - otrā un tad cauri dramatiskiem apstākļiem, fiziskai pārpūlei, badam un zombiju bariem viņi visi viens otru filmas beigās atrod. Vai pareizāk - šī ir tieši tāda filma, izņemot to, ka lavīna savu postošo darbu neveic vis ar sniega tonnām, bet gan ar cilvēku būtības atklāšanu, kur izrādās, ka ģimene varbūt tomēr nav tā stiprā siena, kas spēj vienotā dūrē turēties pretī visām iespējamajām likstām un ka ne katrs cilvēks ir tik stiprs vai vājš kā viņš izskatās.

Es nezinu, vai šīs filmas gadījumā vispār var runāt par sižeta smalkumu atklāšanu - tā nav īsti filma ar daudziem dinamiskiem notikumiem, lai gan filmas dramatiskā mūzika liek gaidīt, ka tūliņ tūliņ būs kaut kāds action, bet nē - visas drāmas šeit galvenokārt norisinās tās varoņu iekšienē. Un tajā arī ir filmas spēks - tā ir īpatnēji veidota, ar daudzām ainām, kurām nav vispār nekādas nozīmes sižeta attīstībā (cik nu te var vispār runāt par sižetu) - droši vien režisoram šķitis "šī būs skaista aina, kaut kur filmā to noteikti ieliksim", un joks ir tajā, ka tas tiešām labi strādā.

Kā nupat par šo filmu izlasīju IMDb komentāros (gandrīz tikpat laba vieta atsauksmju lasīšanai kā portāls Delfi) - šī ir stulba feminismu propogandējoša filma par to, kādi cūkas ir vīrieši. Bet par laimi es neesmu gluži tik stulbs, lai šādi domātu - filma nenodarbojas ar vīriešu atmaskošanu, drīzāk tā stāsta par to, kā atklājas cilvēku patiesā daba, kā izpaužas viņu vājības dramatiskos brīžos, un kopumā tā ir ļoti labs materiāls pārdomām par tevis paša dabiskajiem instinkiem un ne tikai. Ļoti patika!