Kazhes pierakstu burtnīca

Līdz ar tehnoloģijām nāk jauni veidi, kā iepazīt veco. "Ojāra soļi" šajā gadījumā ir mūsdienīgs veids, kā tuvoties droši vien galvenajam Pārdaugavas dzejniekam. Daugavas labajam krastam ir Čaks, mums - Vācietis, vismaz ciktāl tas attiecas uz pilsētas apdzejošanu. Protams, Vācieti laikmeta ziņā pareizāk būtu pretnostatīt Ziedonim, kā nekā viņi bija vienaudži, taču kā Kreisā krasta patriots primāri Vācieti vēlos redzēt kā Rīgas anti-Čaku.

Labi, kā lai arī nebūtu "Ojāra soļi" ir ne pārāk ilga (nepilna stunda) un ne pārāk gara pastaiga pa Māras dīķa un Arkādijas parka apkārtni ar audiogidu. Ak, vai, atvainojiet - sekošu Vācieša ieteikumam un saukšu to par "Māras ezeru", lai cienīgāk. Starta punktā tu noskenē QR kodu, tas atver Soundcloud failu, palaid to skanēt, un dodies pastaigā, sekojot norādēm. Pastaigā tevi vedīs Kritiķis Jēkabs - rotaļu mērkaķis, kuru Ojārs Vācietis reiz atrada uz ielas, runās šis kritiķis Jāņa Kroņa (nesen iesvētīta par pilnvērtīgu Kvadrifrona biedru) balsī. Sekot norādēm nudien nebūs sarežģīti (gadījumā, ja apmaldies, Jēkabam ir arī Instagram konts, bet tur vajag patiešām pasaules klases topogrāfisko idiotismu, lai nespētu izsekot te sniegtajām norādēm). Par ko ir vēstījums? Ojāram Vācietim tuvas vietas, tematiski atbilstoši dzejoļi un dziesmas, kuras radījuši Jēkabs Nīmanis un Edgars Raginskis. Stāstījums ir gana atraktīvs, lai nebūtu pamata sūdzēties, ka kāds tev te mēģina "iesmērēt dzeju". Atrasts labs balanss starp nenopietno un smago, traģisko un komisko. Uzzināsi gan par bezkaunīgu gulbi, gan par atnākšanu pie Māras ezera, kad Ojāra vairs nebūs. Iztēlojos, ka šis maršruts varētu būt labs ātrais ieskats Ojāra Vācieša dzīvē un daiļradē skolēniem, kuri turklāt aktuālajos apstākļos šādu maršrutu varētu veikt pa vienam, godprātīgi pašizolējoties. Eh, būtu manos laikos ar literātiem bijis iespējams iepazīties šādi - bez lieka stīvuma! Gribu arī uzslavēt šo risinājumu par to, cik tas ir vienkāršs - tehnoloģijas izmantot tikai tādā mērā, lai no tām būtu labums, nevis padarīt interaktīvumu par pašmērķi, kur pēc tā nav nekādas vajadzības. Ko gan vajadzētu ievērot (es šajā ziņā biju rīkojies pareizi) - dodies "Ojāra soļos" ar austiņām, jo telefons rokās būs daudz neērtāks variants (un, tā kā tas tev pastaigas laikā nemaz īsti nebūs vajadzīgs, vari to mierīgi ielikt kabatā, lai simtprocentīgi koncentrētos tam, ka tavu acu priekšā ir pilnīgi cits laikmets nekā rāda kalendārs jau piesauktajā telefonā).