2020

Druk

8.5
Filma "Vēl pa mēriņam" šogad saņēma Oskaru kā labākais darbs svešvalodā. Tās režisors Tomass Vinterbergs ir uzskatāms par dāņu kino klasiķi, līdzās Larsam fon Trīram viņš radīja Dogme 95 kustību. Fon Trīrs laikam kopumā gan slavenāks, taču Oskars ir Vinterbergam. Nezinu gan, cik ļoti šādiem režisoriem tas ir svarīgi.
2021-05-03 20:08:04
film, 2020

Pie mikrofona Gunārs Jākobsons

7.5
Bez jebkādiem pārspīlējumiem var teikt, ka Gunārs Jākobsons ir leģenda. Ilgus gadu desmitus viņa balss bija sinonīms radio translācijām no lielākajām sporta sacensībām, kas risinājās ne tikai Latvijā, bet arī globālā mērogā. Tāpat savas karjeras gados bijis iesaistīts Mikrofona aptaujas organizēšanā, relatīvi sekmīgi darbojies šlāgermūzikas lauciņā un vispār Latvijas Radio Jākobsons ir tik leģendārs, cik vien vispār kāds cilvēks var būt. Līdz ar to memuāru grāmatā viņam bija patiešām daudz visa kā stāstāma, jautājums tikai - cik daudz no šī satura ir interesants man kā lasītājam.
2021-04-18 11:34:05
book, 2020

Aus der Zuckerfabrik

6.5
Dorotejas Elmingeras postmodernā vinješu kolekcija "No cukura fabrikas" galīgi nav īstā grāmata, kuru lasīt apstākļos, kad tev ir paaugstināta temperatūra un diezgan brutāli sāp galva. Vienlaikus jāatzīst, ka sāku to lasīt apstākļos, kad man nekas nesāpēja, bet arī tad man nebija pa spēkam uztvert šo prozu. Tas, ka tās vēstījums nav lineārs, vēl būtu sīkums - tas ir dažādām atsaucēm pārsātināts teikumu kopums, kuru spēju labākajā gadījumā uztvert kā dzeju ar skaistu poētiku, bet no satura tur kaut ko saprast ir izteikti pāri manām iespējām.
2021-04-15 03:44:06
book, 2020

Divas strīpiņas

7.5
Nejauši sakrita, ka bijām ekrāna tuvumā brīdī, kad Alises Zariņas īsfilma "Divas strīpiņas" piedzīvoja savu publiskās televīzijas pirmizrādi, nelaidām garām iespēju to noskatīties. Filmas ideja īsumā ir sekojoša - vairāku (avoti vēsta - 12) sieviešu pieredzes stāsti par abortu, kurus izstāsta pirmajā personā aktieri - vīrieši. Šie aktieri ir: Klāvs Mellis (Kvadrifrons), Jānis Kronis (Kvadrifrons), Ģirts Krūmiņš (JRT), Gatis Maliks (Liepājas teātris), Juris Bartkevičs (Daile), Toms Liepājnieks (bez konkrēta teātra). Filmēts ļoti intīmi, ja tā var izteikties, tīrā vidē, ar pašas Alises Zariņas klātbūtni otrā kameras pusē, reizēm - mazliet arī viņa ir redzama. Stāsti dažādi, bet, protams, visnotaļ skaudri. Filmas pamatdoma - ka neatkarīgi no situācijas šis jautājums ir sievietes lēmums un ka sieviete ir tā, kurai šajā situācijā tiek viss smagums, kamēr vīrietim var būt, piemēram, grupas mēģinājums un vīrieša var vispār jau gandrīz uzreiz vispār nebūt, ir skaidra (tiesa - arī bez filmas).
2021-04-06 19:31:29
film, 2020

Annette, ein Heldinnenepos

7.5
Annes Vēberes romāns "Anete, varoņeposs" ir uz šo brīdi aktuālākais prestižās Vācijas grāmatu balvas ieguvējs, vēstījums par Annu Bomanuāru, revolucionāru darbinieci, kura savā ilgajā mūžā ir darbojusies gan komunistiskā pagrīdē nacistu sakautajā un vēlāk arī reāli okupētajā Francijā, gan pašas Francijas kontrolētajā Alžīrijā tās cīņas par neatkarību laikā, par aktīvo iesaistīšanos Alžīrijas neatkarības kustībā viņai Francijā piespieda desmit gadus cietumā, taču Anna no Francijas aizbēga uz Ziemeļāfriku, uzturēšanos kur gan apturēja jau neatkarību izkarojušajā Alžīrijā noticis apvērsums.
2021-02-13 21:18:14
book, 2020

The Queen's Gambit

8
Netflix mini seriāls Dāmas gambīts 2020. gada rudenī pēkšņi šahu padarīja par seksīgu spēli, kuru vēlējās spēlēt ne vairs tikai nūģi, ņergas un zubrilas, bet arī karsējmeitenes un hipsteri. Diez vai šis jaunais popularitātes vilnis būs ilgdzīvotājs, gan jau to drīzumā aizslaucīs nākamā aktualitāte, par stilīgu padarot, piemēram, klingon apguvi vai tvista dejošanu, līdz ar to šaubos, ka šī gada beigās gaidāmā Karlsena cīņa ar vēl nenoskaidroto pretendentu raisīs diži lielāku sabiedrības interesi nekā astoņpadsmitā gada cīņa starp Karlsenu un Karuanu. Pats es sevi arī ne par kādu dižo šaha cienītāju neuzskatu, lai arī savulaik esmu organizējis līdz šim vienīgo Latvijā šaha turnīru slēpņotājiem, bet pats fakts, ka šahs vismaz uz neilgu laiku kļuva aktuāls, man patīk.
2021-02-09 18:28:13
TV series, 2020

piepildīts

8.5
Vinetas Trimalnieces debijas stāstu krājums ir viena no tām grāmatām, kuras var izlasīt teju vai ātrāk kā uzrakstīt pilnvērtīgu atsauksmi par to. Līdz ar to kaut kādā mērā pilnīgi pieņemams tās vērtējums būtu aicinājums šo grāmatu vienkārši izlasīt un katram formulēt savu attieksmi pret to. Tikām rakstīt par šo grāmatu "pa īstam" nemaz nav tik viegli, jo tā teju katram lasītājam var atplēst vaļā kādu senāku brūci (vai arī radīt bailes par brūces rašanaos nākotnē), un arī es neesmu izņēmums. Mēģināšu kaut kā rast kompromisu starp godīgumu un vēlmi pasargāt sevi no ekshibicionisma. Kas no tā sanāks - nākamās rindkopas rādīs.
2021-02-06 18:28:57
book, 2020

After Life: Season 2

8
After Life otrā sezona turpina stāstu par Tonija ceļu pēc dzīves beigām, kaut kādā mērā vēršot to plašumā un cenšoties pārmērīgi nenodarboties ar pašplaģiātu, reizēm ar labākiem, reizēm - sliktākiem sasniegumiem. Par ko Džerveizam izsakāma pateicība - Tonija ceļš ir lēns, nav kaut kāda viena klikšķa, kad cilvēks pēkšņi ir restartējies un "vesels", pārmaiņas ir ļoti pakāpeniskas un reizēm atkal viss aiziet nepareizajā virzienā, it īpaši, ja apstākļi nav iegriezušies tā, kā to varētu vēlēties. Kaut kādā mērā mani arī nebeidz pārsteigt, cik labi Džerveizs spēj apvienot ciniskumu un romantiku.
2021-01-30 13:12:53
TV series, 2020

Death to 2020

7.5
Čārlijs Brukers un Anabela Džonsa vislabāk ir zināmi kā Black Mirror veidotāji, vismaz mūsu reģionā, bet šajā filmā atskats uz 2020. gadu veikts no visai reālistiskām pozīcijām un bez sevišķas krāsu sabiezināšanas, kas gan attiecībā uz 2020. gadu arī nemaz nebūtu nepieciešams. Filma veidota kā viltus dokumentālais kino, miksējot reālus kadrus no svarīgākajiem pagājušā gada notikumiem ar intervijām, kuru varoņi ir izdomāti, bet atspoguļo visai tipiskus tēlus mūsdienu sabiedrībā. Laikam tuvākā analoģija, kas man nāk prātā filmas humora ziņā, ir "The Rutles: All You Need Is Cash". Sava deva britu absurda humora, sava deva vārdu spēļu, sava deva patiesa stāsta. Filma veidota Netflix paspārnē un tās saturā ir arī itin daudz bezkaunīgas Netflix pašreklāmas, kas gan atkal jau ir britiskā manierē ļoti pašironiska.
2021-01-10 05:51:21
film, 2020

Tīģeris

8
Ar stāstu krājumu "Tīģeris" Jānis Joņevs skaidri apliecina nevēlēšanos otro reizi iekāpt jau izbradātajā deviņdesmito gadu metālistu Jelgavas upē, drīzāk tad jau var teikt, ka "Tīģeris" sasaucas ar Joņeva darbību, rakstot teātrim. Kad grāmata nāca klajā (pandēmijas pirmā viļņa sākumā, 2020. gada martā) vēl nebija zināms, ka šādas tādas idejas no šīs grāmatas aizceļos uz JRT daudzsēriju mākslas filmu "Aģentūra", kuras tapšanā Joņevs aktīvi iesaistījās, līdz ar to tagad šo grāmatu var lasīt arī, saskatot kopīgo un atšķirīgo ar šo kino darbu. Protams, nav tā, ka "Aģentūra" būtu tapusi, tai par pamatu kādu no krājuma stāstiem, taču fakts paliek tāds, ka grāmatā ir stāsts "Cita aģentūra", kurā aprakstītā reklāmas aģentūra šķiet ļoti pat radniecīga tai, kurā pazuda sekretāre. Un kādā citā stāstā ir atsauce uz Kazimiru Maļeviču un "Melno kvadrātu", kas arī tiek piesaukts seriālā (un faktiski arī pilda Aģentūras logotipa funkciju). Gan jau var atrast kādas sīkākas paralēles, bet tik fanātisks pat es neesmu, lai tagad atkārtoti skatītos desmit stundas "Aģentūras" un meklētu, kurā Joņeva stāstā uzpeld kāda niansīte, kas parādās seriālā.
2021-01-02 11:28:59
book, 2020

Krieva āda

7
Ir dažādi veidi, kā var vērtēt Daces Rukšānes romānu "Krieva āda". Pozitīvākais no tiem būs tāds, ka tu kā lasītājs vadīsies no premisas: grāmatas darbības vide ir iedomāta, tā nav reālā okupētā Latvija, bet gan autores fantāzija, kurā daudz kas varētu nesakrist ar realitāti. Un ne tikai viens no centrālajiem dramatiskajiem elementiem - kā gan latvietei var būt intīmas attiecības ar krievu, kas Rukšānes pasaulē uzlika stigmu un garantēja atstumtību, bet arī dažādas sīkākas detaļas te nesaskan ar enciklopēdiski pārbaudāmiem faktiem (piem., par to, cik klašu bija vidusskolā vai cik ilgi bija jādienē padomju armijā). Man gan šāda veida lasīšana nepadodas - es allaž esmu piekasīgs attiecībā uz vēstures atveidojumu, atbilstoši kuram ulmaņlaikos visi latvieši bija turīgi, bet padomju laikos lielākā daļa latviešu - idejiski pārliecināti režīma pretinieki. Ja vien tas viss būtu tik vienkārši.
2020-12-30 21:22:02
book, 2020

Mūsu lielās spēles

8.5
Latvijas futbolam veltīto grāmatu klāstā jauns ieraksts - ilggadīgā laikraksta "Sports" žurnālista un pārliecinātā kāda Glāzgovas futbola kluba fana Kristiāna Girviča veikums "Mūsu lielās spēles", kas vēsta par nozīmīgākajiem Latvijas futbola izlases sasniegumiem laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas. Ja man šī grāmata nebūtu gājusi pie sirds, es noteikti būtu aprakstā kļūdaini Giru nosaucis par Rangers fanu (tādā veidā droši vien izpelnoties labākajām gadījumā lāstu, sliktākajā - tādu likteni, kāds, iespējams piemeklēja apbedīšanas biroja darbinieku, kuram šķita laba doma šārēt soctīklos selfiju ar Djego Maradonas mirstīgajām atliekām), bet nē, grāmata ir laba, un Girvičs fano par Celtic.
2020-12-25 21:12:10
book, 2020

Kino un mēs

8.5
Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc tāda filma kā "Kino un mēs" varēja tapt tikai 2020. gadā, būtiskākais no tiem - diez vai kādam no tur iesaistītajiem cilvēkiem vispār būtu ienācis prātā kaut ko tādu uzņemt un vēl jo vairāk - tieši šādā veidā. Šī gan būs no tām reizēm, kur ārkārtas apstākļu uzspiestā nepieciešamība darīt kaut ko citādu kā iepriekš ir attaisnojusies pilnībā, un radītais materiāls pilnīgi noteikti savu vērtību nezaudēs arī tad, ja Covid ēra reiz atmiņās būs palikusi tikai kā ļauns murgs.
2020-12-24 20:38:49
film, 2020

Цой

7
Pirms izlemt - skatīties vai neskatīties šo filmu, vērts atbildēt sev pašam uz jautājumu: Ko man nozīmē Viktors Cojs un grupa "Kino"? Ja tava atbilde ir kaut kur robežās starp: tā ir mana mīļāķa grupa un "Цой жив", atbilde ir Nē. Tādā gadījumā tev šai filmai ir jāiet garām ar līkumu, jo tā tevi droši vien darīs vai traku. Iespējams, tā tevi tracinās vairāk nekā mani "Bohemian Rhapsody", jo vēsturiskums nudien nav šīs filmas plusu sarakstā, turklāt vēl tādā mērā, ka pret filmu kategoriski iebilduši teju visi dzīvie tās varoņu prototipi, ir neapmierināti grupas fani un, filmas veidotāji pat nesaņēma atļauju tās varoņus (neskaitot pašu Coju) saukt īstajos vārdos. Nozīmīgākais krievu roka žurnālists Artēmijs Troickis savā recenzijā šo filmu lamā no panckām ārā, un viņš nav viens šādā vērtējumā.
2020-12-14 18:56:13
film, 2020

A Steady Drip, Drip, Drip

8
Sparks ir viena no tām senos laikos populārajām grupām, par kuràm diez vai daudzi mēdz iedomāties tādā kontekstā kā: "Nez, vai šie vēl pastāv?" Šķiet, ka pēdējo reizi plašākas masas viņi sasniedza ar "When Do I Get to Sing My Way", kas bija pirms 30 gadiem. Taču patiesībā brāļi Kārli visus šos gadus ir bijuši muzikāli aktīvi un radījuši virkni patiešām interesantu ierakstu, turklāt stilistiski gana daudzveidīgu. Jā, jaunu "Kimono My House" viņi neierakstīs nekad kaut vai tāpēc, ka Raselam Maelam sen vairs nav tāda balss kā jaunībā, bet brāļi ir gana saprātīgi, lai jebkuros laikos uzsvērtu savas stiprās puses, nevis blamētos ar to, kas nesanāk.
2020-12-13 15:31:28
music, 2020

Aģentūra

7.5
Šaubu, vajag vai nevajag iegādāties "Aģentūru", man nebija nemaz. Protams, kaut kādā mērā es esmu JRT fanu puika, bet ne tikai tāpēc. Šajos dīvainajos apstākļos teātra atbalstīšana man šķiet esam tāds kā pienākums - esmu jau par šo tēmu izteicies, bet atkārtošu atkal un atkal: vēlos, lai tajā brīdī, kad kultūras iestādes atkal varēs vērt vaļā savas durvis, mēs neattaptos pasaulē, kur tev ir izvēle starp muzikālām komēdijām un nemuzikālām komēdijām. Līdz ar to man nebija obligāti jāgaida, ka Hermanis būs kavā atradis spēcīgākas kārtis kā Tarkovskim. Jā, protams, daudz lētāk ir uz mēnesi abonēt Netflix un tur tev būs plaša izvēle, Holivudas aktieri un liels budžets, bet ne par to ir šis stāsts - jo ne jau Raienu Goslingu es gribu redzēt nākamgad un aiznākamgad uz teātra skatuves. Un šī laikam būs tā reize, kad es neteikšu, ka šie jautājumi ir jārisina valstij un ka nav normāli šādu "pienākumu" - atbalstīt teātra māksliniekus - uzvelt cilvēkam parastajam. Es esmu tas, kurš ir sajūsmā par Gunu Zariņu, nevis Jānis Reirs - tāpēc tā ir tieši mana probēma. Labi, gana šādu atkāpju, pāreju pie seriāla.
2020-12-08 19:47:48
TV series, 2020

Irānas konference

8
Pirmais, ko nepieciešams pastāstīt par interneta vides izrādi "Irānas konference", ir apstāklis, ka Edijs tās skatīšanās laikā esot aizmidzis astotajā minūtē. Lai arī Edijs ir izslavēts ar savu aizmigšanas talantu, astotā minūte varētu būt viņa personīgais rekords. Šis apstāklis gan neliedza iestudējumam saņemt Spēlmaņu nakts balvu kā gada notikums digitālajā vidē. Līdz ar to šo izrādi skatījāmies, ņemot vērā divus pieejamos informācijas avotus: ka izrāde ir laba un vērtīga, un ka tās laikā var viegli aizmigt. Jāatzīst, ka arī mūsu pieredze kaut kādā mērā saskanēja ar šiem abiem raksturojumiem.
2020-11-26 21:05:47
theatre, 2020

Ojāra soļi

8
Līdz ar tehnoloģijām nāk jauni veidi, kā iepazīt veco. "Ojāra soļi" šajā gadījumā ir mūsdienīgs veids, kā tuvoties droši vien galvenajam Pārdaugavas dzejniekam. Daugavas labajam krastam ir Čaks, mums - Vācietis, vismaz ciktāl tas attiecas uz pilsētas apdzejošanu. Protams, Vācieti laikmeta ziņā pareizāk būtu pretnostatīt Ziedonim, kā nekā viņi bija vienaudži, taču kā Kreisā krasta patriots primāri Vācieti vēlos redzēt kā Rīgas anti-Čaku.
2020-11-26 20:12:21
other, 2020

Liela māksla

8.5
Tas laikam ir tikai dabiski - kad visa soctīklu vide to vien dara, kā runā par jauno anša albumu, ka arī man radās vēlme to noklausīties. Manas attiecības ar repu gan galīgi nav tuvas - arī pirms Covid laikmeta reti kad tam pienācu tuvāk par diviem metriem. Taču uzskatu sevi par relatīvi atvērtu jaunām vēsmām un tāpēc, ja jau cilvēki sajūsminās, gribēju saprast: vai tur ir kaut kas arī man?
2020-11-01 15:05:08
music, 2020

Rolanda dziesma

8
Manas zināšanas Eiropas varoņeposu jautājumā ir diezgan minimālas. Cik baisi lai tas arī nebūtu, šķiet, ka vienīgais eps, kuru esmu lasījis, ir "Lāčplēsis". Grūti arī iztēloties, ka pārskatāmā nākotnē šī situācija varētu mainīties - tas galīgi nav viens no tiem literatūras veidiem, par ko jūtu sevišķu interesi. Līdz ar to pirms Kvadrifrona audioizrādes klausīšanās galīgi nezināju, ko no tās gaidīt (lai saglabātu iespējami atvērtu skatu uz lietām, arī anotācijas lasījis nebiju, bet kas tieši bija pirms dažiem mēnešiem lasītajā recenzijā iekš Ir, vienkārši biju pilnībā aizmirsis).
2020-11-01 11:16:16
theatre, 2020

Mammmanuālis

8.5
Latvijas mākslinieks Guna Poga izdevis savu pirmo grāmatu, kurā humora pilnā veidā dalās ar savu pieredzi, kļūstot par Vecāku numur 1. Precizējums, par to vecāku numur viens, kurš nodarbojas ar laktācija. Te gan jāpiebilst, ka šī grāmata nav dzimumneitrāla, ilustrācijās skaidri parādot, ka šis vecāks numur viens ir apveltīts ar dzimumpazīmēm, kas raksturīgas zīdītāju mātītēm. Progresīvi domājošam lasītājam šāda pieeja varētu nešķīst pareiza, līdz ar to jāatzīst, ka savā domāšanā mākslinieks ir iestrēdzis divdesmitā gadsimta patriarhālajā sabiedrībā. Vienīgais attaisnojums, ko tam varu rast, mākslinieks pats ievadā teic, ka kādreiz uz šo varēs raudzīties ar domu: "tad,lūk, tāda sendienās bija bērnkopība". Protams, tas gan pilnībā neattaisno mākslinieku par to, ka visos savos zīmējumos viņš gan vecāku, gan bērnu attēlo kā piederīgus kaukāziešu rasei un jau piesauktā vecāka dzimupiederība arī neliecina māksliniekam par labu.
2020-11-01 04:36:41
book, 2020

Vecmāmiņu valsts

9
Vecmāmiņu valsti biju gribējis noskatīties vēl pirms sākās visas šī gada jautrības, bet kaut kā nekādi "nesagāja". Tad sākās Covid sāga, Kvadrifrona viesizrādes pa provinci izbeidzās, un kādu laiku vispār šis jautājums nebija aktuāls. Brīdī, kad pirku biļeti uz šo izrādi, situācija valstī vēl bija visai mierīga, kad to skatījos - jau ne tik ļoti, tomēr tāpat prieks, ka vismaz kaut kādā veidā Latvijas teātriem ir izdevies šo sezonu uzsākt (kā būs ap tās turpinājumu, pagaidām bail pat domāt, tāpēc par to šajā brīdī nedomāšu). Arī Hanzas peronā iepriekš bijis nebiju, līdz ar to vēl viena jauna pieredze.
2020-10-24 19:53:31
theatre, 2020

Lepnums un aizspriedumi

8
Lepnumu un aizspriedumus man izdevās noskatīties no trešās reizes. Pirmais piegājiens bija paredzēts pāris dienas pēc pirmizrādes, marta vidū. Tobrīd noskaņojums valstī un galvā bija tāds, ka vēl dienu pirms ārkārtas stāvokļa izziņošanas biju izlēmis - kā lai arī nebūtu, uz teātri neiešu, izbaudīt tāpat nesanāks. Taču ārkārtas stāvoklis iestājās, teātri tika apturēti un arī biļetes iesaldētas. Atkārtoti izrāde notika augusta vidū, salīdzinoši ļoti mierīgā laikā. Būtu labprāt gājis, bet netiku - bija jau citi plāni atvaļinājuma dēļ (gada lielākais "ceļojums" uz četrām dienām Latgalē). Gājēji uz izrādi atradās, bet es sev iegādājos jaunu biļeti nu jau uz oktobra vidu. Tagad, protams, skaitļi ir vēl mazāk iepriecinoši nekā tie bija martā, bet arī apziņā ir notikušas kaut kādas pārmaiņas un ir skaidrs, ka līdz laimīgajām beigām savās četrās sienās tāpat nenosēdēsi. Kas zina, varbūt patiesi reiz dziedāja Šubrovskis: "Tā tagad būs vienmēr", un tad jau nav šti izvēles - var nākties komforta zonu pamest, turklāt kultūras pasākumi ir jāatbalsta, lai būtu mazāka varbūtība, ka jaunajā, skaistajā pasaulē (ja tāda, protams, pienāks), vienīgā pieejamā kultūra būs šāda:
2020-10-19 15:51:39
theatre, 2020

Mūsējās

6.5
Ažiotāža ap grāmatu "Mūsējās" un apstākli, ka tajā kā viena no 50 iedvesmojošajām Latvijas sievietēm iekļauta kāda Eiroparlamenta deputāte uzvārdā Ždanoka, protams, kļuva par galveno iemeslu, kāpēc es ķēros pie šīs grāmatas lasīšanas. Apzinos, ka neesmu tās mērķauditorija, bet tas jau man neliedz izteikt savu spriedumu par šo izdevumu.
2020-08-31 03:25:21
book, 2020

Vijolīšu apsēstība

9
Valmieras vasaras teātra festivāls ir brīnišķīgs pasākums. Šogad, protams, nekas šajā pasaulē nenotiek gluži kā ierasti un gluži normāli, bet tieši par šo festivālu man jau kopš vismaz jūnija sākuma bija nopietnas cerības, ka tas patiešām varētu notikt, jo tajā ir daudz plašākas iespējas kā tradicionālā zāles tipa teātrī variēt ar formātiem, norises vietām un apstākļiem, tādējādi vismaz kādai daļai teātra mākslas baudītāju nodrošinot iespēju izbaudīt kaut ko neredzētu un nebijušu. Viena no šī teātra festivāla burvības atslēgām ir iespēja tajā justies patiesi izredzētam - noskatīties izrādes, kuras radītas tieši festivālam, tādas, kuras tu nebūtu varējis redzēt nekur iepriekš un kuras nekad vairs nebūs skatāmas citur. Tava pieredze veidojas unikāla un neatkārtojama, un tas ir īpaši brīnišķīgi.
2020-08-09 19:49:14
theatre, 2020

Uzvara ir mirklis

9
2003. gada gada 19. novembrī es biju iepriekšējā dienā pārkāpis 20 gadu slieksnim. Tobrīd gāja uz beigām manas dzīves pirmais futbola fanošanas periods. Pašu spēli Turcija - Latvija atceros minimāli, spilgtākā sajūta (man reti atmiņā iespiežas triumfi, bet bieži - fiasko) bija pēc turku otrajiem vārtiem - viss, sapnis beidzies! Nezinu, kurš bija tas brīdis, kad es sev apsolīju - ja Latvija brauks uz Euro 2004, es līdz pat finālturnīram vispār neskatīšos televīziju. Tas man tolaik bija smags solījums. Sajūtas, kādas bija pēc Laizāna un Verpakovska vārtiem, es neatceros. Nudien neatceros.
2020-08-08 20:45:39
theatre, 2020

Eurovision Song Contest: The Story of Fire Saga

6.5
Manas attiecības ar starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu ir pretrunīgs, kā jau vairumam cilvēku, taču mazliet citādā veidā kā lielākajai daļai to ļaužu, kuri apgalvo, ka tas ir sūds un tomēr pēc konkursa spēj nodungot vairākas dziesmas un sūdzās, ka uzvarēja neīstais dalībnieks. Es patiešām neesmu regulārs Eirovīzijas skatītājs, toties es LU maģistra darbu rakstīju par Eirovīzijas rezultātu korekciju, izslēdzot no tiem "kaimiņu balsošanas" faktoru. Tagad, teju 15 gadus vēlāk, varu atzīt, ka arī mans maģistra darbs bija sūds, ne tikai Eirovīzija, bet vispār ne par to ir šis stāsts.
2020-07-19 05:24:34
film, 2020

Baltā sieva

8
No visām izrādēm, kas skatāmas Nacionālā teātra Baltā kuba Interneta projektā "Baltā sieva" vismazāk atbilst teātra izrādei šī vārda tradicionālā nozīmē. Un vienlaikus - vismaz manās acīs tā ir līdz šim lielākais veiksmes stāsts, ko Baltais kubs ir radījis. Jā, kaut ko tādu "normālā teātrī" nav iespējams parādīt, bet tajā arī lielākais spēks - izmantot tās paplašinātās iespējas, ko virtualizācija var piedāvāt, nevis mēģināt kaut kā tomēr no šī formāta izspiest to, kas tajā īsti nav iespējams.
2020-07-14 04:43:02
theatre, 2020

X paaudze: 3. epizode Endrjū stāsts

7.5
Trešo X paaudzes daļu skatījos daudz vēlāk kā pirmizrādes dienā. Daļēji šo aizkavētos skatīšanos izraisīja emociju trūkums pēc otrās daļas, daļēji - mazliet izmainījušies dzīves apstākļi. Kā lai arī nebūtu, šis trīs sēriju "seriāls", ja tā to var dēvēt, nu ir noskatīts, un trešās daļas vērtējumā sava tiesa atblāzmosies arī no pirmajām divām daļām.
2020-06-30 18:08:46
theatre, 2020

X paaudze: 2. epizode. Klēras stāsts

6.5
X paaudzes pirmā daļa man patiešām patika, tāpēc ar nepacietību gaidīju, ko tad vēstīs tās otrā daļa, kurā bija solīts Klēras stāsts un "uz skatuves" bija gaidāma Līga Zeļģe. Diemžēl, nācās piedzīvot vilšanos.
2020-06-11 20:05:48
theatre, 2020

Mīlestība pandēmijas laikā

7.5
Nacionālais teātris turpina Baltajā kubā rādīt teātri, kas pandēmijas apstākļos radīts pandēmijas apstākļiem. Šajā reizē - Valters Sīlis (režija) un Arturs Krūzkops piedāvā Artūra Dīča tekstu "Mīlestība pandēmijas laikā", kas manā skatījumā ir vienlaikus gan labāks, gan sliktāks darbs kā Ināras sluckas "Paaudze X", kurai vēl gaidāmi turpinājumi, kamēr šis stāsts par mīlestību vismaz man šķiet esam noslēdzies.
2020-06-04 20:25:48
theatre, 2020

X paaudze: 1. epizode Endrjū stāsts par Dagu

8
Duglass Koplends, kā izrādās, radīja terminu "Generation X", kurš kļuvis par kanonisku, lai raksturotu to cilvēkus, kas nākuši pēc "baby boomers" un pirms "millenials". Lieki teikt, ka šie paaudžu termini patiesībā ir neko dižu neizsakoši, jo tā saucamās paaudzes ir mākslīgi definētas, viņu īpašības tiek piekoriģētas atkarībā no konkrētā vēstījuma vajadzībām un vērtējuma, un pat stingras definīcijas tam, kad vienas paaudzes ēra sākusies un beigusies, nav. Protams, ir viens izņēmums - Viktora Peļevina "Generation П" ir pilnīgi īsta, tur nav nekādu mākslīgu sociālu konstruktu. Ar Koplenda romānu, kas kļuvis par pamatu Nacionālā teātra projekta "Baltais kubs" pirmajam veikumam, pagaidām iepazīties tuvāk neplānoju, bet vismaz kaut kādu teorētisku zināšanu fonu laikam te vajag gan.
2020-05-28 19:12:12
theatre, 2020

Mēs gribējām izmainīt pasauli

8
Reizēm ir svarīgi apzināties savas iespējas un to, kas tev nav un nekad nebūs pa spēkam. Par filmu "Mēs gribējām izmainīt pasauli" es nekad nevarētu izteikties tik personiski un vienlaikus vispārcilvēciski, kā to ir izdarījis Ingus Bērziņš Delfos. Un tas ir tikai dabiski, jo es pat savas dzīves nosacīti nepieradinākajos posmos esmu bijis cilvēks, kurš, pirms ielēkšanas pa pliko strūklakā, rūpīgi salocīs drēbes un pārliecināsies, vai nav pazudušas mašīnas atslēgas. Lieki teikt, ka iepriekšējais teikums nav uztverams burtiski - drēbju salocīšana nav mana stiprā puse, vairāk ar to gribēju teikt, ka es vienmēr saglabāju zināmu atsvešinātību no paša izdarībām un ka man ir grūti iztēloties sevi aizmiegam un aizdedzinām matus uz gāzes plīts. Līdz ar to stāsts par Dambi, Skripu un Rudaku manā gadījumā nav uztverams kā projekcija tam, kāda būtu mana dzīve, ja es piecdesmit gadu vecumā būtu joprojām tas pats cilvēks, kas biju divdesmit gados.
2020-05-27 19:05:49
film, 2020

Noziegums

n/a
Turpinu Dirty Deal Teatro izrāžu-instrukciju iepazīšanu, baudot dažādas netradicionālas mākslas formas. Šoreiz - Anetes Konstes "Noziegums", kura tapšanā piedalījušies arī Jānis Joņevs un Elizabete Lukšo-Ražinska.
2020-04-21 19:09:46
other, 2020

Pastaiga

n/a
Apstākļos, kad teātris kā klātienes mākslas forma nav iespējams, Dirty Deal Teatro iet pavisam negaidītu ceļu - piedāvājot izrādes-instrukcijas, kuras nosacītie skatītāji bauda/veic/izmēģina (kā nu tas droši vien kurā gadījumā) sanāk individuāli (vai pāros) mājas apstākļos. Mani visādi dīvaini formāti vienmēr ir interesējuši, tad nu sāku savu ceļojumu šādu instrukciju pasaulē, redzēs, kur tās mani aizvedīs un ko par sevi pašu atklās.
2020-04-20 20:03:29
other, 2020

Taņas dzimšanas diena WEB

8
Tas noteikti bija laika jautājums - kad parādīsies pirmās teātra izrādes ārkārtas stāvokļa apstākļos, kuras notiks nestandarta veidā. Nez kādēļ es biju domājis, ka pirmie pie kāda digitāla risinājuma nonāks kvadrifronieši, tomēr par "mājas teātra" pirmatklājējiem kļūst Ģertrūdes ielas teātris, kurš savu populāro izrādi "Taņas dzimšanas diena" ir transformējis lietošanai "Zoom" apstākļos. Mēs bijām uz izrādes "ģenerālmēģinājumu", līdz ar to pilnīgi iespējams, ka "īstie skatītāji" redzēs šo materiālu kādu tiesu pārveidotā veidā, jo pēc izrādes beigām nekas nebeidzās, risinoties debatēm starp aktieriem un skatītājiem par šī risinājuma plusiem un mīnusies un nevar izslēgt, ka kaut kādos ieteikumos teātra pārstāvji ieklausīsies un šo to pārveidos. Līdz ar to brīdinu, ka mana atsauksme ir par to stāvokli, kādā Taņas Web dzimšanas diena bija 2020.gada 31.martā.
2020-04-01 04:54:01
theatre, 2020

Labvakar

8
Stūrī zēvelei galīgi nenoveicās ar laiku, kad tā izdeva savu trešo studijas ierakstu. Protams, 2020.gada marts nav labvēlīgs ne tikai mūziķiem, bet šajā konkrētajā gadījumā ir skaidrs, ka fiziskus ierakstu eksemplārus vissakarīgāk var tirgot koncertos un šajos apstākļos nekādi koncerti, protams, nenotiek. Patiesībā es "Stūrī zēveli" kā koncertu grupu sevišķi nemīlu, bet uz albuma prezentāciju noteikti būtu aizgājis kaut vai tādēļ vien, lai iegādātos plati, jo ierakstu formā man viņi tīk daudz labāk kā koncertos. Protams, arī plates pirkšanai caur Internetu ir savi plusi, šādi vismaz man to piegādāja pats grupas bundzinieks Uldis Gedra, bet mākslinieku autogrāfus uz plates vāciņa cerams dabūšu kādos labākos laikos par šiem.
2020-03-30 15:38:37
music, 2020

Ordinary Man

7
Šajā ne pārāk dzīvespriecīgajā laikā droši vien ir vietā klausīties tādu leģendāru tumsas princi kā Oziju Osbornu. Ka kāds varētu teikt, ka savos gados (decembrī Ozijam palika 71) viņš diez vai joprojām kvalificējas prinča statusam, taču te es atļaušos iebilst - Ozijs ir gandrīz mēnesi jaunāks par Velsas princi Čārlzu. K.b.j.
2020-03-24 06:01:33
music, 2020

Te sākas nakts

8.5
Pirmdienas vakarā, kad gājām uz Ģertrūdes ielas teātri, lai skatītos Vladislava Nastavševa jaunāko iestudējumu "Te sākas nakts", vēl cerējām, ka šis nebūs pēdējais gājiens uz teātri šajā sezonā, bet vienlaikus - bijām gatavi, ka tā tas varētu izrādīties. Un patiesi - piektdienai paredzēto "Lepnuma un aizspriedumu" izrādi atcēla, tiesa, jau ceturtdien bijām izlēmuši, ka viss - teātra tagad kādu laiku vairāk nebūs. Līdz ar to tagad uz neidentificējamu laika posmu "Te sākas nakts" būs pēdējā izrāde, ko būsim pašu acīm skatījuši teātrī. Noteikti tas nav sliktākais veids, kā atvadīties no aktīvas teātra sezonas.
2020-03-16 20:59:49
theatre, 2020

Martins Īdens

7.5
Kvadrifrons pamazām pārņem visus Latvijas teātrus, un nav brīnums, ka viena no pēdējo sezonu labāk vērtētajām Valmieras drāmas teātra izrādēm, nav iztikusi bez šīs Rīgas četrotnes līdzdalības, "Martinu Īdenu" režisējot Klāvam Mellim, bet vienā no centrālajām lomām tajā spēlējot Ancei Strazdai.
2020-03-03 20:43:38
theatre, 2020

Koncerts Republikā

8
Ansamblis Manta pēdējos dažus gadus uzstājas visai neregulāri. Arī es koncertus neapmeklēju bieži, līdz ar to var teikt, ka šajā jautājumā mums ir saskaņa. Iepriekšējo reizi viņus redzēju spēlējam pirms mazliet vairāk kā gada, un tajā pašā vietā - bārā Republika. Tagad, 2020.gada februāra nogalē, tikāmies atkal.
2020-03-01 06:48:53
concert, 2020

Piecas dziesmas pēc atmiņas

6
Pēc Vladislava Nastavševa jaunākā iestudējuma, ar kuru viņš atgriežas teātrī, kuru vairums, domājams, joprojām sauc par Krievu drāmu, noskatīšanās pamata izjūta, kas mani pārņēma bija neizpratne: vai man te kaut ko vajadzēja saprast? Tā nav neiedomājama parādība, ka kāds mākslas darbs izrādās man pārāk sarežģīts un es nesaprotu pat ne pusi no tā, ko tu gribēji man teikt. Taču šajā reizē es nesapratu pat ne tik daudz, vai tur vispār bija kaut kas tāds, ko man vajadzēja saprast vai arī tas bija vienkāršs beztolkšovs.
2020-02-05 05:43:42
theatre, 2020

Koncerts Vinilbārā

8
Māra Šverna uzstāšanās Vinilbārā notika par godu šī ļoti simpātiskā lokāla sešu gadu jubilejai. Vienlaikus pasākums sakrita ar Āgenskalna drogaininga sacensībām, par kurām stāstīšu kādu citu reizi, līdz ar to uz koncerta sākumu paspēt neizdevās, taču vairāk kā pusi no tā noskatījos gan. Pirmajā koncerta daļā Šverns izpildīja (tā bija teikts informācijā pirms koncerta un vismaz dzirdētā daļa ar to sakrita, lai gan pilnībā, protams, pārbaudīt es to nevarētu) dziesmas no viņa 2019.gada ieraksta ar Madaras Gruntmanes vārdiem "Sinhronais tulkojums". Otrajā daļā tikām skanēja dziesmas no dažādiem laikiem un dažādiem "Baložu pilnu pagalmu" sastāviem (gan jau arī - paša Šverna solo), tai skaitā vairāki "grāvēji" - tādi kā "Vēstules", "Zirgs", "Romāna varonis" un pat "Tava māja" (kas laikam gan raisīja lielāko sajūsmu klausītāju vidū). Jāatzīst, ka mākslinieks bija pārsteidzoši labā vokālā formā un šī būtu tā reize, kad es teiktu - nebija sajūtas, ka šīs dziesmas vajadzētu izpildīt kādam citam, Šverns pats patiešām itin labi ar tām tika galā, normāli izklaidēja publiku, laiku pa laikam pajokoja un vispār sarūpēja ļoti labu pēcpasākumu drogainingam. Turklāt es itin sen nebiju bijis nevienā vietējā mākslinieka koncertā (jāatzīst gan, ka mani interesējošas grupas neuzstājas sevišķi bieži un ja uzstājas - izcili man nederīgos laikos), līdz ar to bija patīkami arī pēc ilgāka laika "iziet tautās". Teicams pasākums, lai ilgs mūžs Švernam un Vinilbāram!
2020-02-02 12:54:45
concert, 2020

Atnāc mani vēl satikt

7
Ejot ārā no teātra pēc "Atnāc mani vēl satikt" noskatīšanās, dzirdēju divas jaunas dāmas pārspriežam iespaidus. "Es biju gaidījusi, ka izrāde būs vairāk par radīšanas procesu. Bet te - viss par vīriešiem, viss par vīriešiem." - "Tā ir, izrādēs par sievietēm vienmēr viss ir tikai par vīriešiem." Tāds, lūk, nesaudzīgs bija prasīgu skatītāju vērtējums par Alvja Hermaņa izrādi, kas veltīta ievērojamām divdesmitā gadsimta latviešu dzejniecēm.
2020-02-02 10:29:48
theatre, 2020

LV vs RU

7.5
Jautājums par latviešiem un krieviem Latvijā noteikti nav viens no tiem, par kuriem varētu teikt: par šo tēmu nav runāts pietiekami daudz, šo problēmu visi izliekas neredzam. Līdz ar to Kvadrifrona izrāde "LV vs RU" nav sabiedriski nozīmīga tikai tāpēc, ka tā skar šo būtisko tēmu. Būtiski ir - vai izrāde par šo tēmu var pateikt kaut ko tādu, kam būtu kāda pievienotā vērtība? To devos noskaidrot uz kādreizējo Cirka ēku.
2020-01-29 20:23:12
theatre, 2020

Zalkša līgava

9
Pirmās soctīklos parādījušās atsauksmes par Ingas Tropas debiju režijā uz JRT skatuves bija tik iznīcinošas, ka sāku jau nožēlot biļešu iegādāšanos uz šo trīsarpus stundas garo iestudējumu. Kā teikt, zināms taču, ka saprātīgi cilvēki vispirms sagaida dažas profesionāļu recenzijas un, ja tās neapgalvo, ka izrāde ir lielāks fiasko kā "Revidents" Nacionālajā teātrī, tikai tad iesaistās spraigajā cīņā par JRT biļetēm. Tālab uz teātri gāju ar diezgan smagu prātu un gatavību tur aizvadīt bezcerīgu vakaru. Tagad, pēc izrādes noskatīšanās, varu teikt, ka visticamākais tiem cilvēkiem, kuriem šī izrāde nepatika, labāk vajadzēja veikt mājasdarbu un savlaicīgi saprast, ka tā nav viņiem paredzēta izrāde.
2020-01-19 05:54:32
theatre, 2020

Koncerts Vidzemes koncertzālē

8.5
Pirms mazliet vairāk kā gada Penguin Cafē pirmo reizi uzstājās Cēsīs. Toreiz koncertā biju, tas man ļoti patika un apraksta nobeigumā apgalvoju: "Ļoti labs koncerts, ja būs iespēja uz kādu viņu uzstāšanos aizgādāt arī Marinu, tas noteikti tiks darīts." Pērn rudenī tika izziņots, ka 2020.gada janvārī Pingvīnu kafejnīca atkal piestās Vidzemes koncertzālē, un tad nu bija jātur solījums un jābrauc atkal.
2020-01-13 19:56:08
concert, 2020

Finlandizācija

8.5
Jautājums par to, kādas ir robežas starp personīgo pārliecību, ētikas principiem un biznesa interesēm, ir viens no tiem, par kuriem esmu domājis gana daudz. Vienlaikus Valters Sīlis par šiem jautājumiem noteikti aizdomājas biežāk, ne velti viņš ir konsekventākais politiskā teātra veidotājs Latvijā, un par šo tēmu ir arī "Finlandizācija". Kādam (mani ieskaitot) šajā konkrētajā situācijā labā ziņa ir tāda, ka izrādei pamatā nav Sīļa kopdarbs ar Jāni Balodi, bet gan somu autora Jukas Jokelas luga, kas nozīmē, ka sava vēstījuma radīšanai Sīlim tomēr bija jārēķinās ar "no ārpuses" nākušu tekstu.
2020-01-12 19:11:32
theatre, 2020