Kazhes pierakstu burtnīca

Vispār jau interesanti ir ar tām vecajām Holivudas filmām - katrā no tām, ko pēdējā laikā esmu noskatījies, ir bijis kaut kas ievērības cienīgs. Ne gluži tā, ak tās visas man šķistu izcilas, bet kaut kādas interesantas īpatnības ikvienā filmā ir novērotas. Kaut vai tas, ka droši vien drīzumā būšu vismaz vienā lomā redzējis teju ikvienu izcilo 20.gadsimta pirmās puses aktrisi.
Šajā filmā, piemēram, galvenajā lomā ir Klodete Kolbēra - atbilstoši AFI 12. izcilākā visu laiku Holivudas aktrise. Tā gan nav šīs filmas būtiskākā iezīme.
Ar ko gan šī filma ir ievērojama - tā ir pievēršanās rasisma jautājumiem. Viena no varonēm filmā ir Dīlaila (nē - ne Die Laila, proti, Airava sieva) - melnādaina sieviete, kura ir ļoti stereotipisks kino personāžs - tāda ļoti pozitīva melnādaina sieviete, apjomīga miesās, kura ir galvenās varones kalpone, kas viņai būs uzticīga un uzticama ne tikai līdz kapa malai, bet pat pāri tai. Nē, Dīlaila nav interesantais personāžs, bet tāda ir viņas meita Pījola - kura ir izteikti gaišākas ādas krāsas (viņas tēvs varētu būt bijis baltais, bet to šajā filmā nevar pieminēt - kā nekā starprasu attiecības Hejsa kodekss neļauj attēlot) un viņa kaunās savas rases un savas mammas un vēlas izlikties esam balta. Par to - pāris pluspunkti filmai. Mīnuss par secinājumu, ka Pījolai vieta ir "krāsaino koledžā", nevis "visa sistēma ir sapuvusi, tai jāmainās", bet to arī var saprast - tāds laikmets.
Sižets filmai ir aptuveni tāds - baltā atraitne iepazīstas ar labo kalponi, labā kalpone palīdz baltajai atraitnei kļūt bagātai. Viņām abām izaug meitas. Baltā atraitne iepazīstas ar skaisto vīrieti, viņi viens otrā iemīlas. Skaistajā vīrietī iemīlas baltās atraitnes meita - pusaudze. Melnās kalpones meita pusaudze noliedz savu māti, lai viņu uzskatītu par baltu. Melnā kalpone nomirst no bēdām. Melnbaltā meita nožēlo grēkus. Kaut kā tā. Sižets, kā var saprast, nekāds izcilais - bet savas interesantās īpatnības filmā patiešām ir.