Tiesa, klausoties "Dazed and Confused" tās sākotnējā versijā, tu varētu pat nepamanīt, ka tā ir tā pati dziesma, jo Džimijs Peidžs, lai viņam nevarētu piešūt zādzību, pārrakstīja gan dziesmas tekstu, gan ieviesa korekcijas tās melodijā, gan aranžēja to tādā mērā atšķirīgi, ka Holmsa versija tai līdzās izklausās pēc labākajā gadījumā agrīnas demo versijas.
Šaubu par to, ka Peidžs bija pazīstams ar Holmsa dziesmu, protams, ka nav, jo šo kompozīciju savā repertuārā bija iekļāvusi arī Peidža iepriekšējā grupa "The Yardbirds", kuras izpildījumā tās skan kaut kur pa vidu starp Holmsa un Led Zep variantiem. Kā lai arī nebūtu, tikai šīs dziesmas eksistence vien ir nodrošinājusi to, ka Holmss nav mūsdienās pilnīgi aizmirsts. Vai viņš būtu pelnījis atcerēšanos? Diez vai.
Holmsa debijas ieraksts "The Above Ground Sound of Jake Holmes" skaitās viņa labākais veikums, un man nav vēlmes uzzināt, kādi ir pārējie. Droši vien būtiskākais šī dziesminieka trūkums ir tajā, ka viņš ir gaužām garlaicīgs. Viņa dziesmu melodijas lielākoties nesniedzas tālāk par atmosfērisku ģitāras strinkšķināšanu, Holmsa balss ir neizteiksmīga un diezgan nīkulīga, un dziesmu teksti - varbūt ne gluži truli, bet galīgi ne aizraujoši. Faktiski vienīgā dziesma, kas izceļas uz pārējo fona, ir tā pati "Dazed and Confused", bet tur viņš nav pat cienīgs ūdeni pienest tiem, kas to izpildīja pēc viņa. Tā jau man reizēm patīk klausīties folkmūzikai tuvus dziesminiekus, bet Holmss ir jau nu daudz par pelēku, lai es vēlētos kādu viņa ierakstu dabūt LP formātā. Ja kas - jau tāpat švakajām dziesmām noteikti par labu nenāk tas, ka šim mūziķim grupā nav bundzinieka.