Tīģeris
Ar stāstu krājumu "Tīģeris" Jānis Joņevs skaidri apliecina nevēlēšanos otro reizi iekāpt jau izbradātajā deviņdesmito gadu metālistu Jelgavas upē, drīzāk tad jau var teikt, ka "Tīģeris" sasaucas ar Joņeva darbību, rakstot teātrim. Kad grāmata nāca klajā (pandēmijas pirmā viļņa sākumā, 2020. gada martā) vēl nebija zināms, ka šādas tādas idejas no šīs grāmatas aizceļos uz JRT daudzsēriju mākslas filmu "Aģentūra", kuras tapšanā Joņevs aktīvi iesaistījās, līdz ar to tagad šo grāmatu var lasīt arī, saskatot kopīgo un atšķirīgo ar šo kino darbu. Protams, nav tā, ka "Aģentūra" būtu tapusi, tai par pamatu kādu no krājuma stāstiem, taču fakts paliek tāds, ka grāmatā ir stāsts "Cita aģentūra", kurā aprakstītā reklāmas aģentūra šķiet ļoti pat radniecīga tai, kurā pazuda sekretāre. Un kādā citā stāstā ir atsauce uz Kazimiru Maļeviču un "Melno kvadrātu", kas arī tiek piesaukts seriālā (un faktiski arī pilda Aģentūras logotipa funkciju). Gan jau var atrast kādas sīkākas paralēles, bet tik fanātisks pat es neesmu, lai tagad atkārtoti skatītos desmit stundas "Aģentūras" un meklētu, kurā Joņeva stāstā uzpeld kāda niansīte, kas parādās seriālā.
Joņevs kā rakstnieks šajā krājumā darbojas, ja tā var teikt "mazliet paplašinātā realitātē", ne tādā šī vārda nozīmē, ka viņa varoņi būtu apdolbījušies, bet gan tādā ziņā, ka stāstos notiekošais ne gluži pakļaujas tās materiālās pasaules likumiem, kurā dzīvojam mēs, taču sānsoļi no īstenības ir nelieli un pakāpeniski. Reizēm te parādās arī citi Visumi, aptuveni sekojot šī xkcd komiksa principiem, vai, tas droši vien būtu precīzāk, mazliet ietekmējoties no Murakami "1Q84".
Diez vai "Tīģerim" bija sevišķas cerības, ka lasītāji to iemīlēs tādā pat mērā kā "Jelgava 94", un te nav pie vainas literārās kvalitātes, bet gan tas apstāklis, ka šī nav grāmata, ar kuras varoņiem identificēties (ar visu to, ka patiesībā šajos tēlos ir itin daudz introvertā, bet vienlaikus uz mežonīgu ballēšanos tendētā Joņeva). Taču man personīgi tā ir ļoti piemērota grāmata - man patīk veids, kā Joņevs veido savu prozu. Guntis Berelis savā recenzijā par šo grāmatu gan teicis, ka Joņevam mazliet raksturīgs šablonisms - ka jebkurš stāsts sākas maksimāli reālistiski, lai pēc tam šo reālismu paplašinātu, beigās nonākot pie loģiska, pretloģiska vai vienkārši aplama iznākuma, taču man tas netraucē, tieši šādai prozai esmu ļoti labi piemērots, un šī šķiet lieliska grāmata, ar kuru iesākt 2021. gadu.
Par ko ir šie stāsti? (diez vai tev vajadzētu lasīt šo aprakstu tālāk, ja vēl tikai grasies lasīt "Tīģeri", jo te visai garantēti būs daudz "spoileru")
Intro: Volts Disnejs un Henrijs Fords pārrunā iedomājamo un neiedomājamo. Daudz ministāstu par dažādu personāžu (ieskaitot cilvēkus, citplanētieti, Sauli un kaķēnu) vēlmēm šajā pasaulē.
Uzvarētāji: Otrā pasaules kara beigu fāzē Grēta, kas strādā neskaidras funkcijas pildošā iestādē, sapņo par Vācijas galīgo uzvaru un vienkājaino kolēģi Hansu.
Metode: Ervīns ir ticis labā robā, proti, viņš nahaļavu dzīvo Francijā kādas mākslu veicinošas programmas ietvaros, tur viņam jāuzraksta stāsts par Latviju, tikai rakstīšana galīgi nevedas. Kad Ervīns tiek ieslēgts kapsētā, šis tas izmainās.
Teorija: Varonim ir teorija, ka tev vajag vēlēties, bet neticēt, ka vēlēšanās piepildīsies, un tā piepildīsies, tīģeris būs tavs. Vai kaut kā tamlīdzīgi.
Durvis: Šmita kungu ļoti interesē, kas ir aiz mīklainām durvīm, kas ieiet parka akmens arkā. Tas viņu interesē tik ļoti, ka Šmita kungs pat vairs nav spējīgs aiziet uz darbu.
Ceļojums: Ceļotājs mēģina nokļūt vietā, kur novērojami lidojošie šķīvīši un kura nav komercializēta. Tur viņš sastopas ar džungļos mītošiem trockistiem, kas pielūdz atomkaru, delfīnus un citplanētiešus.
Bēgšana: Čalis vienmēr ir tas cilvēks, kuram pietrūkst drosmes parādīt, ka arī viņš var būt varonis. Kādā situācijā viņam šķiet, ka viņam ir izdevies beidzot tomēr nebūt gļēvulim.
Burti: Ervīns veikalā Mego ieskatās kasierē, un nevarādēms sadūšoties viņu uzrunāt, mēģina attiecības starp sevi un pārdevēju veidot ar zīmīgiem pirkumu sarakstiem.
Cita aģentūra: Lauris ir radošā strupceļā nonācis kopīraiteris reklāmas aģentūra. Pa biroja logu viņš ierauga otru tādu pašu aģentūru, kurā viņš arī strādā.
Teorija (turpinājums): Mazliet par teoriju, mazliet par imperatoru un tīģeri.
Kāja: Vispirms vīrietim pārstāj klausīt viena kāja, pēc tam - viss ķermenis, taču viņš ir nevis paralizēts, bet zaudējis kontroli pār savu miesu, kas tagad pati izlemj savas vēlmes.
Nosvītrotais: Zīmēts stāsts, kura nozīme un mērķis man paliek neatklāti.
Spēle: Vispirms izrādās, ka "Melno kvadrātu" ir uzgleznojis Anrī Matiss, pēc tam sāk uz īsu laiku pazust daudzas pasaules valstis. Kas notiks ar pasauli, kad izgaisīs tās visas un kā to apturēt?
Komponists: Kas ir noslēpumainais komponists Kārlis Eilers un kāds ir viņas unikālās kompozīcijas noslēpums? Vai mistifikācija vienmēr ir tikai mistifikācija?
Izmeklētājs: Izmeklētājs Eduards mēģina noskaidrot, kurš un kāpēc iepriekšējā vakarā bārā ir nogalinājis N. kungu. Iepazīstoties ar lieciniekiem, Eduards arvien vairāk apreibst. Atslēgas frāze, pasūtot meitenēm pudeli baltvīna: "Kultūrkapitāla fonds sūta jums atbalstu!"
Outro: Nobeigums. Nekā sevišķi atstāstāma te nav.
Joņevs kā rakstnieks šajā krājumā darbojas, ja tā var teikt "mazliet paplašinātā realitātē", ne tādā šī vārda nozīmē, ka viņa varoņi būtu apdolbījušies, bet gan tādā ziņā, ka stāstos notiekošais ne gluži pakļaujas tās materiālās pasaules likumiem, kurā dzīvojam mēs, taču sānsoļi no īstenības ir nelieli un pakāpeniski. Reizēm te parādās arī citi Visumi, aptuveni sekojot šī xkcd komiksa principiem, vai, tas droši vien būtu precīzāk, mazliet ietekmējoties no Murakami "1Q84".
Diez vai "Tīģerim" bija sevišķas cerības, ka lasītāji to iemīlēs tādā pat mērā kā "Jelgava 94", un te nav pie vainas literārās kvalitātes, bet gan tas apstāklis, ka šī nav grāmata, ar kuras varoņiem identificēties (ar visu to, ka patiesībā šajos tēlos ir itin daudz introvertā, bet vienlaikus uz mežonīgu ballēšanos tendētā Joņeva). Taču man personīgi tā ir ļoti piemērota grāmata - man patīk veids, kā Joņevs veido savu prozu. Guntis Berelis savā recenzijā par šo grāmatu gan teicis, ka Joņevam mazliet raksturīgs šablonisms - ka jebkurš stāsts sākas maksimāli reālistiski, lai pēc tam šo reālismu paplašinātu, beigās nonākot pie loģiska, pretloģiska vai vienkārši aplama iznākuma, taču man tas netraucē, tieši šādai prozai esmu ļoti labi piemērots, un šī šķiet lieliska grāmata, ar kuru iesākt 2021. gadu.
Par ko ir šie stāsti? (diez vai tev vajadzētu lasīt šo aprakstu tālāk, ja vēl tikai grasies lasīt "Tīģeri", jo te visai garantēti būs daudz "spoileru")
Intro: Volts Disnejs un Henrijs Fords pārrunā iedomājamo un neiedomājamo. Daudz ministāstu par dažādu personāžu (ieskaitot cilvēkus, citplanētieti, Sauli un kaķēnu) vēlmēm šajā pasaulē.
Uzvarētāji: Otrā pasaules kara beigu fāzē Grēta, kas strādā neskaidras funkcijas pildošā iestādē, sapņo par Vācijas galīgo uzvaru un vienkājaino kolēģi Hansu.
Metode: Ervīns ir ticis labā robā, proti, viņš nahaļavu dzīvo Francijā kādas mākslu veicinošas programmas ietvaros, tur viņam jāuzraksta stāsts par Latviju, tikai rakstīšana galīgi nevedas. Kad Ervīns tiek ieslēgts kapsētā, šis tas izmainās.
Teorija: Varonim ir teorija, ka tev vajag vēlēties, bet neticēt, ka vēlēšanās piepildīsies, un tā piepildīsies, tīģeris būs tavs. Vai kaut kā tamlīdzīgi.
Durvis: Šmita kungu ļoti interesē, kas ir aiz mīklainām durvīm, kas ieiet parka akmens arkā. Tas viņu interesē tik ļoti, ka Šmita kungs pat vairs nav spējīgs aiziet uz darbu.
Ceļojums: Ceļotājs mēģina nokļūt vietā, kur novērojami lidojošie šķīvīši un kura nav komercializēta. Tur viņš sastopas ar džungļos mītošiem trockistiem, kas pielūdz atomkaru, delfīnus un citplanētiešus.
Bēgšana: Čalis vienmēr ir tas cilvēks, kuram pietrūkst drosmes parādīt, ka arī viņš var būt varonis. Kādā situācijā viņam šķiet, ka viņam ir izdevies beidzot tomēr nebūt gļēvulim.
Burti: Ervīns veikalā Mego ieskatās kasierē, un nevarādēms sadūšoties viņu uzrunāt, mēģina attiecības starp sevi un pārdevēju veidot ar zīmīgiem pirkumu sarakstiem.
Cita aģentūra: Lauris ir radošā strupceļā nonācis kopīraiteris reklāmas aģentūra. Pa biroja logu viņš ierauga otru tādu pašu aģentūru, kurā viņš arī strādā.
Teorija (turpinājums): Mazliet par teoriju, mazliet par imperatoru un tīģeri.
Kāja: Vispirms vīrietim pārstāj klausīt viena kāja, pēc tam - viss ķermenis, taču viņš ir nevis paralizēts, bet zaudējis kontroli pār savu miesu, kas tagad pati izlemj savas vēlmes.
Nosvītrotais: Zīmēts stāsts, kura nozīme un mērķis man paliek neatklāti.
Spēle: Vispirms izrādās, ka "Melno kvadrātu" ir uzgleznojis Anrī Matiss, pēc tam sāk uz īsu laiku pazust daudzas pasaules valstis. Kas notiks ar pasauli, kad izgaisīs tās visas un kā to apturēt?
Komponists: Kas ir noslēpumainais komponists Kārlis Eilers un kāds ir viņas unikālās kompozīcijas noslēpums? Vai mistifikācija vienmēr ir tikai mistifikācija?
Izmeklētājs: Izmeklētājs Eduards mēģina noskaidrot, kurš un kāpēc iepriekšējā vakarā bārā ir nogalinājis N. kungu. Iepazīstoties ar lieciniekiem, Eduards arvien vairāk apreibst. Atslēgas frāze, pasūtot meitenēm pudeli baltvīna: "Kultūrkapitāla fonds sūta jums atbalstu!"
Outro: Nobeigums. Nekā sevišķi atstāstāma te nav.
2021-01-01
comments powered by Disqus