Kazhes pierakstu burtnīca

Caurskatot šī gada Rīgas svētku programmu, biju pamatīgi pārsteigts to repertuārā ieraugot izrādi "Kaka un pavasaris". Biju itin pārliecināts, ka tā sen ir pazudusi no repertuāra un skumu, ka Esterei, kura ir liela Andrusa Kivirehka dīvaino pasaku cienītāja, nebūs lemts to redzēt. Pieņēmu, ka šī bija reta un ekskluzīva iespēja, un, protams, aizvedu meitu uz Doma laukuma iekšējo pagalmu, lai šo izrādis noskatītos. Pēcāk gan noskaidroju, ka tā nebūt nav - "Kaku un pavasari" septembrī vēl divreiz varēs noskatīties Ģertrūdes ielas teātrī un, ja nu tavā krājumā ir kāds bērns, kuram šāda nosaukuma grāmata ir labi pazīstama un tuva, noteikti ir vērts turp doties.

Izrāde itin godprātīgi atstāsta veselu virkni pasaku no grāmatas "Kaka un pavasaris" (esmu tās Esterei lasījis priekšā gana daudz reižu, lai varētu pieķert neprecīzu vārdu izvēli), stāstu varoņus lielākoties atveidojot ar tiem nebūt ne sevišķi līdzīgiem priekšmetiem. Faktiski vienīgais, kas man palicis atmiņā, ko atveido tieši tādā paskatā, kā tas aprakstīts, tas ir krokodils, kas pieņēmis spaiņa ar smiltīm formu. Ok, jāprecizē, ka, kamēr teikumi, kurus runā aktieri (Jānis Znotiņš un Ance Muižniece) lielākoties ir Kivirehka rakstīti, tēli, kas tos izrunā, mēdz būt ne tie, kas grāmatā, jo aktieri tomēr ir tikai divi, un tā stāstā par to pašu krokodilu, darbojošies tēli ir skolotāja un zēns ar spaini, kamēr grāmatā spaiņa saturam neticēja kāds no zēna klasesbiedriem. Tikām, kas attiecas uz tēlu atveidošanu - ja mājdzīvniekus izrāde atveido ar rotaļu dzīvniekiem, tad izmantotie zvēri tāpat neatbildīs tiem, ko viņi atveido (kālab gan tev vajadzētu suni rādīt ar rotaļu suņa palīdzību?). Izcilākais risinājums man šķita pienene no dzeltenās IKEA somas.

Par to, ka man, lai arī, protams, esmu daudz par vecu, lai būtu "Kakas un pavasara" mērķauditorija, izrāde patiks, nebija nekādu šaubu - ļoti augstu vērtēju Kivirehku gan kā bērniem, gan kā pieaugušiem paredzētu grāmatu autoru, kamēr Jānis Znotiņš ir vadošais bērnu teātra eksperts Latvijā. Tikām par to, ka arī Esterei izrāde patika, liecina tāds apstāklis, ka par spīti lietus gāzei, kas uznāca izrādes laikā (Esterei nebija ne lietus jakas, ne lietussarga), viņa turpināja ar interesi sekot uz skatuves notiekošajam. Un, tuvāk izrādes beigām, kopā ar citiem bērniem piecēlās kājās un itin aktīvi piedalījās kurmju kora darbībā.

Pēdējos pāris gados man un Marinai sanācis noskatīties relatīvi daudz bērniem domātu izrāžu (Valmieras vasaras teātra festivāla nopelns), līdz ar to daļa paņēmienu, kas redzami šajā izrādē, ir jau labi pazīstami (nenoliedzama līdzība izrādei ir ar "Hamokas komūnu"), bet te jāņem vērā, ka "Kaka un pavasaris" pirmizrādi piedzīvoja 2015./2016. gada teātra sezonā - proti, vēl pirms Valmieras festivāla sākuma. Trekns pluss no manis - biju gatavs applaudēt kopā ar kurmjiem!