Janvāra izaicinājumu pārskats
Janvāra noslēgumā neliels pārskats tam, kā man līdz šim ir gājis ar 2015.gada izaicinājumu izpildi.
Būtiskākais: pagaidām viss iet atbilstoši grafikam vai pa priekšu tam. Pēdējie punkti pabeigti mēneša pēdējā dienā, bet šis tas paveikts ar zināmu rezervi.
Nezinu, vai būtu pelnītas uzslavas par to, ka apsteigts grafikas alfabēta vīnu grafiks, jo tur jau nekādi diži varoņdarbi nav jāveic. Toties 264km ar velosipēdu galīgi nav peļami, jo īpaši, ja ievēro, ka grafikā bija tikai 200. Nez kādēļ gan biju pārliecināts, ka gan janvārim, gan februārim normu biju noteicis 250 kilometru apmērā, tāpēc vēl vakar satraucāmies, vai Marina šajā rādītājā būs izpildījusi normu (konkrēti šajā izaicinājumā arī viņa piedalās, patiesībā tas pat primāri ir Marinas izaicinājums), un tad izrādījās, ka latiņa bija nolikta zemāk.
Skriešana arī rādās gaužām priecīgi - labākajās stahanoviešu tradīcijās norma izpildīta ar 100% uzviju, un pēc idejas februārī es varētu vispār neskriet. Protams, ja paskatās dažu manu Endomondo biedru rādītājus, nekāda pamata sevis slavināšanai nav: DJ noskrējis 132km, Vilnis - 99.7, Elīna - 83. Toties, vai kāds no viņiem ir šomēnes pagatojis 23 veģetāras receptes (dažas no tām izrādījušās gana labas, lai varētu izpelnīties atkārtojumus arī ārpus statistikas prasībām), nakšņojis teltī (divreiz) un pabijis divos teātros? Ok, ir dzirdēts, ka DJ strādā teātrī, līdz ar to šis punkts viņam droši vien nebūtu sasniegums.
Pagaidām vissmagāk iet ar slēpošanu - janvāris kopumā neizcēlās ar izciliem laika apstākļiem, sniega pārbagātību un salu, līdz ar to no maniem 50km vairāk kā puse veikta tepat netālajā Uzvaras parkā dažādas nelabvēlības pakāpes laika apstākļos. Plus ar iemaņām šajā padarīšanā man tā ir, kā ir. Kaut kāds progress pamazām jau ir novērojams, bet nu tur vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, līdz es varētu pielikt ķeksīti pretī plānam "iemācīties slēpot", ja man būtu kaut kur pierakstīts šāds plāns. Bet nekas - ir pabūts uz slēpošanas sesiju Smeceres silā, kur nemaz netrūkst pauguru un nobraucienu, un par spīti daudzajiem kritieniem par tur pavadīto dienu biju ļoti gandarīts. Tiesa, arī tur nebūtu kaitējuši normālāki ziemas apstākļi. Atliek vien cerēt, ka februāris būs gana auksts, lai šādi slēpošanas izbraucieni varētu notikt vismaz divas reizes, bet nu - redzēs.
Skaidrs, ka katru mēnesi es nesniegšu atskaiti par to, kā man ir veicies ar viena vai otra izaicinājuma pildīšanu, bet pirmais mēnesis kalpo par apliecinājumu tam, ka kopumā plāni ir bijuši gana reālistiski un vismaz pagaidām tabulas klātbūtne mani pamatīgi motivē - diez vai citādi es celtos sestdienas rītā septiņos un dotos noslēpot atlikušos 8 kilometrus.