Kazhes pierakstu burtnīca

Žans Klods Izo, cik man izdevās saprast, primāri bija dzejnieks, kuram diezgan negaidīti slavu atnesa pievēršanās detektīvromānu rakstīšanai. "Totāls haoss" ir pirmais darbs viņa triloģijā, kas vēsta par policiju un noziedzību ostas pilsētā Marseļā. Tas ir pietiekami sarežģīts stāsts par draudzību, slepkavībām un rasismu. Un mani tas kaut kā galīgi neuzrunāja, līdz ar to šīs grāmatas lasīšana bija īstas mocības.

Bija reiz bērnībā trīs draugi. Viens no viņiem izaudzis kļuva par policistu, pārējie divi sasaistījās ar noziedzībai tuvākām aprindām. Fabio - tas ir policists, Ugo un Mano - bandīti. Kad viens pēc otra viņa kādreizējie draugi tiek nogalināti, Fabio sāk risināt šo lietu, kur ir iespēja, ka arī viņš pats ies bojā. Stāstā parādās dažādas pagātnes ainas, prostitūtas un bandīti, pārdomas par dzīvi, mainīgi skatupunkti un daudz Marseļas poētikas. Kā jau teikts - primāri Izo bija dzejnieks, līdz ar to viņa proza ir būtiski smalkāka un niansētāka, nekā tas parasti raksturīgs detektīvžanram. Un visai iespējams, ka tieši tā bija viņa panākumu atslēga - kā nekā šī ir tāda detektīvliteratūra, kuru nav kauns lasīt arī intelektuāliem. Tā ir vairāk nekā vienkārši stāsts par tēmu "kurš viņu nožmiedza" un līdz ar to šādu grāmatu nav kauns rādīt savā grāmatu plauktā. Manām diezgan primitīvajām franču valodas zināšanām gan tā kopumā izrādījās pārāk ciets rieksts - pārāk viss ir samudžināts un pārāk bagātīga valoda, lai es spētu šajā grāmatā neapmaldīties. Protams, pats vien esmu vainīgs, ka reizēm mēģinu pacelt man pārāk smagu literatūru, bet šī būs tā reize, kur jāsaka - tik cik sapratu, tik mani neinteresēja saprast vairāk.