Kazhes pierakstu burtnīca

Šo filmu man noskatīties ieteica MovieLens, un kā gan es varu pateikt nē interneta lapai, kurai piecu gadu laikā ne par mata tiesu nav uzlabojies ne dizains, ne jebkāda cita veida funkcionalitāte?
Savas uzņemšanas laikā šī bija visu laiku dārgākā franču filma, taču tā (un tās turpinājums, kuru skatīšos kaut kad drīzumā) ļoti labi atpelnīja ieguldītos līdzekļus un kļuva par vienu no veiksmīgākajiem Žerāra Depardjē kino karjeras darbiem kritiķu acīs.
Depardjē šajā filmā atveido kupraini Žanu, kas ieradies laukos, mantojis viņa mātei piederošo lauku māju, un viņam ir lieli plāni šo īpašumu iekopt, audzēt dārzeņus un trušus. Taču viņam ir ne paši labākie kaimiņi pasaulē - divi tipāži, kuri par visām varītēm grib nopirkt šo īpašumu, jo zem tā atrodas ūdens avots, bet viss reģions ir sauss un neauglīgs. Taču, lai Žans nenovērtētu sava īpašuma kvalitāti, šie censoņi vēl pirms viņa ierašanās avotu aizdambē un tad turpmāk dara visu, lai Žans ar sievu un meitu iespējami ātri izputētu. Patiesībā Žanam varētu viss izdoties, lai arī viņa zināšanas par lauksaimniecību visas nāk no grāmatām, bet kaimiņi (kuri, ja kas, arī bija veicinājuši Žana onkuļa - pēdējā šīs mājas iemītnieka - nāvi) ļoti apķērīgā veidā visus viņa centienus pavērš pret viņu pašu, noskaņo pret viņu un viņa ģimeni pārējos ciema iedzīvotājus. Ja kas, vecākā un nejaukākā kaimiņa lomā ir redzams Īvs Montāns vienā no savas karjeras pēdējām lielajām lomām.
Filmas galvenie panākumi droši vien bija tās krāšņo skatu dēļ, jo sižetiski tā nav nekas tik ļoti satriecošs, lai gan, protams, Žana un viņa ģimenes ir žēl. Vispār jau man filma patika, bet tādas sajūsmas, kā teorētiski varētu būt, nebija.