Last Chance to See Me Before I Die VEF Kultūras pilī
Bija laiki, kad es uzskatīju Džonu Klīzu par smieklīgāko cilvēku uz planētas. Katrā ziņā - par smieklīgāko no Monty Python dalībniekiem. Nu, vai vismaz par otro smieklīgāko aiz Erika Aidla. Kļūstot vecākam, manas Python prioritātes, protams, mainījās, un nu jau ilgus gadus Maiklu Peilinu lieku augstāk par Klīzu (turklāt Peilins daudz retāk kā Klīzs iesaistījies visādos sūdīgos komercprojektos), taču apstākļos, kad Klīzs 2019. gada novembrī izziņoja turneju, kurā iekļāva arī Rīgu, skaidrs, ka es nevarēju laist garām iespēju pats savām acīm skatīt vīru, kurš reiz vadījis Muļķīgo gaitu ministriju, iegādājies gandrīz dzīvu papagaili un vēl arī vadījis vienu no sliktākajām viesnīcām Anglijā.
Tehnisku iemeslu dēļ Klīza vizīte Latvijā tika vairākkārt pārcelta, kas Covid kontekstā šķita īpaši biedējoši, zinot, ka tūres nosaukums ir "Last chance to see me before I die" un, jo ilgāk šo pasākumu atliek, jo lielāka varbūtība, ka šo pēdējo iespēju nemaz neizdosies izmantot. Kādā brīdī šis pasākums bija pārcelts pat uz 2023. gadu, tomēr beigu beigās 2022. gada 9. septembrī Klīzs ieradās VEF kultūras pilī, lai arī Rīgas publika varētu patiešām uz viņu apskatīties, kamēr viņš vēl ir dzīvs.
Te man vajadzētu obligāti pasūdzēties par krēsliem Kultūras pils zālē. Reti man, kaut kur sēžot, rodas tik klaustrofobiskas sajūtas kā vakar, ka tu esi iespiests gan no abiem sāniem, gan uz priekšu, sēdvietas te šķiet paredzētas bērniem vai arī ļoti īsiem cilvēkiem (lai gan - kā kurā rindā, ir tādas, kurās ir garākas atstarpes), turklāt - arī ļoti tieviem. Labi vēl, ka manā rindā bija vairākas brīvas vietas, līdz ar to varējām izretoties tādā veidā, lai vismaz tieši blakus man neviens nesēdētu. Un tomēr es nesaprotu - Kultūras pilī taču relatīvi nesen bija renovācija - tie šausmīgie krēsli tika saglabāti kā vēsturisks mantojums vai arī tie ir no jauna uzstādīti moku rīki? Kamēr Klīzs savā šovā itin daudz sūdzējās par pieredzi viesnīcās, mana sāpe noteikti daudz vairāk ir saistīta ar krēsliem, par ko es varētu gausties gari un plaši.
Klīza stendapa rutīna ir sadalīta divos cēlienos - pirmajā ir rasols ar dažādām savstarpēji ne pārāk saistītām tēmām, kā arī ceļojums nostaļģijas alejā, rādot dažādus fragmentus no tiem gadiem, kad viņš vēl nebija mūžsens, skaidrojot pašsaprotamo tēmu, kas ir melnais humors un kāpēc smieties par saplacinātiem jorkšīras terjeriem ir ok. Jāatzīst, ka arī no dzīvā satura daļa šķita dzirdēta kaut kur iepriekš (ieskaitot atsevišķas no nacionālajām anekdotēm), bet kopumā bija tīri labi. Protams, ar piebildi - tīri labi, apzinoties, ka vecajam vīram ir 82 gadi, un par viņa vecumu joki bija itin labi, ieskaitot pirms priekšnesuma paziņojumu, ka Klīzam nupat bija bijis otrais infarkts (šodien) - un šīs tēmas atrisinājums nobeigumā. Tikām otrajā daļā Klīzs atbildēja uz skatītāju iesūtītiem jautājumiem (es, protams, nebūt neesmu pārliecināts, ka visi jautājumi bija īsti un patiešām šodien iesūtīti - kā nu bez sazvērestības teorijām!). Netika ar līkumu apieta arī aktuālā tēma - uz jautājumu, vai ir kāda lieta, ko Klīzs nedarītu naudas dēļ, atbilde bija - negulētu ar Vladimiru Putinu (jo viņš ir pārāk maza auguma). Par otro aktuālo tēmu - dienu iepriekš mirušo Anglijas karalieni, Klīzs lieki nerunāja, tik vien kā pateica, ka viņa vakar beidzot nomirusi. Bez liekvārdības, kā teikt.
Nu, jā - tas laikam arī viss, ko man teikt. Vai es biju gaidījis kaut ko vairāk? Nē, īsti nē. Vai es pieredzēju kaut ko vairāk, nekā biju gaidījis? Arī īsti nē. Diezgan droši esmu gatavs ticēt, ka savos gados Klīzam joprojām nākas uzstāties tālab, ka viņam pārāk dārgi izmaksājusi šķiršanās no bijušās sievas, un tā rezultātā vecais kungs nevar baudīt mierīgas vecumdienas, kam viņš, domājams, jau sen būtu nobriedis - tik daudz aktuālā, ko teikt, lai ar to tūrētu, viņam nav. Bet - nebija arī slikti, un es noteikti justos pats sevi pievīlis, ja nebūtu aizgājis uz Klīzu apskatīties - kamēr tas papagailis vēl nav sācis stumt augšup mārpuķītes (daisies).
Tehnisku iemeslu dēļ Klīza vizīte Latvijā tika vairākkārt pārcelta, kas Covid kontekstā šķita īpaši biedējoši, zinot, ka tūres nosaukums ir "Last chance to see me before I die" un, jo ilgāk šo pasākumu atliek, jo lielāka varbūtība, ka šo pēdējo iespēju nemaz neizdosies izmantot. Kādā brīdī šis pasākums bija pārcelts pat uz 2023. gadu, tomēr beigu beigās 2022. gada 9. septembrī Klīzs ieradās VEF kultūras pilī, lai arī Rīgas publika varētu patiešām uz viņu apskatīties, kamēr viņš vēl ir dzīvs.
Te man vajadzētu obligāti pasūdzēties par krēsliem Kultūras pils zālē. Reti man, kaut kur sēžot, rodas tik klaustrofobiskas sajūtas kā vakar, ka tu esi iespiests gan no abiem sāniem, gan uz priekšu, sēdvietas te šķiet paredzētas bērniem vai arī ļoti īsiem cilvēkiem (lai gan - kā kurā rindā, ir tādas, kurās ir garākas atstarpes), turklāt - arī ļoti tieviem. Labi vēl, ka manā rindā bija vairākas brīvas vietas, līdz ar to varējām izretoties tādā veidā, lai vismaz tieši blakus man neviens nesēdētu. Un tomēr es nesaprotu - Kultūras pilī taču relatīvi nesen bija renovācija - tie šausmīgie krēsli tika saglabāti kā vēsturisks mantojums vai arī tie ir no jauna uzstādīti moku rīki? Kamēr Klīzs savā šovā itin daudz sūdzējās par pieredzi viesnīcās, mana sāpe noteikti daudz vairāk ir saistīta ar krēsliem, par ko es varētu gausties gari un plaši.
Klīza stendapa rutīna ir sadalīta divos cēlienos - pirmajā ir rasols ar dažādām savstarpēji ne pārāk saistītām tēmām, kā arī ceļojums nostaļģijas alejā, rādot dažādus fragmentus no tiem gadiem, kad viņš vēl nebija mūžsens, skaidrojot pašsaprotamo tēmu, kas ir melnais humors un kāpēc smieties par saplacinātiem jorkšīras terjeriem ir ok. Jāatzīst, ka arī no dzīvā satura daļa šķita dzirdēta kaut kur iepriekš (ieskaitot atsevišķas no nacionālajām anekdotēm), bet kopumā bija tīri labi. Protams, ar piebildi - tīri labi, apzinoties, ka vecajam vīram ir 82 gadi, un par viņa vecumu joki bija itin labi, ieskaitot pirms priekšnesuma paziņojumu, ka Klīzam nupat bija bijis otrais infarkts (šodien) - un šīs tēmas atrisinājums nobeigumā. Tikām otrajā daļā Klīzs atbildēja uz skatītāju iesūtītiem jautājumiem (es, protams, nebūt neesmu pārliecināts, ka visi jautājumi bija īsti un patiešām šodien iesūtīti - kā nu bez sazvērestības teorijām!). Netika ar līkumu apieta arī aktuālā tēma - uz jautājumu, vai ir kāda lieta, ko Klīzs nedarītu naudas dēļ, atbilde bija - negulētu ar Vladimiru Putinu (jo viņš ir pārāk maza auguma). Par otro aktuālo tēmu - dienu iepriekš mirušo Anglijas karalieni, Klīzs lieki nerunāja, tik vien kā pateica, ka viņa vakar beidzot nomirusi. Bez liekvārdības, kā teikt.
Nu, jā - tas laikam arī viss, ko man teikt. Vai es biju gaidījis kaut ko vairāk? Nē, īsti nē. Vai es pieredzēju kaut ko vairāk, nekā biju gaidījis? Arī īsti nē. Diezgan droši esmu gatavs ticēt, ka savos gados Klīzam joprojām nākas uzstāties tālab, ka viņam pārāk dārgi izmaksājusi šķiršanās no bijušās sievas, un tā rezultātā vecais kungs nevar baudīt mierīgas vecumdienas, kam viņš, domājams, jau sen būtu nobriedis - tik daudz aktuālā, ko teikt, lai ar to tūrētu, viņam nav. Bet - nebija arī slikti, un es noteikti justos pats sevi pievīlis, ja nebūtu aizgājis uz Klīzu apskatīties - kamēr tas papagailis vēl nav sācis stumt augšup mārpuķītes (daisies).
2022-09-09
comments powered by Disqus