Kā tā otra puse mīl
Vispār jau es uz Daugavpils teātri biju paredzējis doties kaut kad 2015.gadā, kad sāksies izaicinājums "10 teātri", bet sanāca aizbraukt arī šogad, apvienojot teātra un Ansambļa "Manta" koncertu apmeklējumus.
Par "Kā tā otra puse mīl" nezināju neko - tik vien, ka izrāde ir komēdija un ka pirmizrāde bija dienu pirms mūsu vizītes. Tas mazliet viesa bažas - vai var būt ļoti laba izrāde, ja dažas dienas pirms pirmizrādes vēl var dabūt biļetes uz tās otro izrādīšanas reizi (ko arī sauc par pirmizrādi)? Protams, varbūt Daugavpils teātris vienkārši nav sevišķi populārs vietējo vidū, plus vēl izrāde latviešu valodā - atrunas bija skaidras, bet bažas palika.
Jāatzīst, ka iestudējums tās nespēja kliedēt. Alans Eikborns, pēc kura lugas tapis šis iestudējums, noteikti ir populārs britu dramaturgs, kura lugas ar labiem panākumiem iestudētas arī Latvijas teātros, bet šis konkrētais izpildījums nebija labs. Grūti teikt, vai tur ir vaina lugā vai tās interpretācijā, bet mani kaut kā galīgi nepārliecināja, ka šī ir komēdija, kurā patiesībā ir ļoti nopietni jautājumi par attiecībām un to, kas tās tur kopā. Man pat no šī iestudējuma netapa skaidrs, kura puse ir domāta kā otra. Tā, kura krāpj, vai tā, kuru krāpj? Un kura puse šajā izrādē mīl? Piedalās trīs pāri, kuru vidū ir šis tas atgadījies, par ko pārējie nenojauš, toties top daudz pārpratumu, kuru rezultātā visi par visiem padomā visu, izņemot to, kas ir patiešām noticis. Lai nu būtu? Bet kas te kādu mīl? Neviens, manuprāt.
Izrāde nešķita sevišķi jautra, bet ne tāpēc, ka tajā būtu tās nopietnās tēmas, bet gan tādēļ, ka joki netika pasniegti sevišķi asprātīgi. Ok, varu teikt, ka kopumā man patika piegājiens ar to, ka sižeta līnijas uz skatuves risinājās paralēli, katrā tās pusē atrādot vienu no diviem dzīvokļiem, kur risinās sižets, turklāt pat laika sakirtība ne vienmēr tur bija. Tas bija ok. Bet tēlojums... tas nebija ok, kaut kas tur galīgi mani nepārliecināja. Iespējams, savulaik šāds aktierspēles variants - tāds lauku teatrālisms - bija modē, bet šeit tas bija galvenokārt kaitinoši. Tāpat kā neskaitāmas reizes izskanējušais Elvisa "Heartbreak Hotel" un vienkārši laiku vilcinošā dejošana. Kā teikt - izrāde nav gara, bet tā ir daudz par garu. Grūti man tagad būs saņemties uz vēl vienu vizīti Daugavpils teātrī, bet vajadzēs.
Par "Kā tā otra puse mīl" nezināju neko - tik vien, ka izrāde ir komēdija un ka pirmizrāde bija dienu pirms mūsu vizītes. Tas mazliet viesa bažas - vai var būt ļoti laba izrāde, ja dažas dienas pirms pirmizrādes vēl var dabūt biļetes uz tās otro izrādīšanas reizi (ko arī sauc par pirmizrādi)? Protams, varbūt Daugavpils teātris vienkārši nav sevišķi populārs vietējo vidū, plus vēl izrāde latviešu valodā - atrunas bija skaidras, bet bažas palika.
Jāatzīst, ka iestudējums tās nespēja kliedēt. Alans Eikborns, pēc kura lugas tapis šis iestudējums, noteikti ir populārs britu dramaturgs, kura lugas ar labiem panākumiem iestudētas arī Latvijas teātros, bet šis konkrētais izpildījums nebija labs. Grūti teikt, vai tur ir vaina lugā vai tās interpretācijā, bet mani kaut kā galīgi nepārliecināja, ka šī ir komēdija, kurā patiesībā ir ļoti nopietni jautājumi par attiecībām un to, kas tās tur kopā. Man pat no šī iestudējuma netapa skaidrs, kura puse ir domāta kā otra. Tā, kura krāpj, vai tā, kuru krāpj? Un kura puse šajā izrādē mīl? Piedalās trīs pāri, kuru vidū ir šis tas atgadījies, par ko pārējie nenojauš, toties top daudz pārpratumu, kuru rezultātā visi par visiem padomā visu, izņemot to, kas ir patiešām noticis. Lai nu būtu? Bet kas te kādu mīl? Neviens, manuprāt.
Izrāde nešķita sevišķi jautra, bet ne tāpēc, ka tajā būtu tās nopietnās tēmas, bet gan tādēļ, ka joki netika pasniegti sevišķi asprātīgi. Ok, varu teikt, ka kopumā man patika piegājiens ar to, ka sižeta līnijas uz skatuves risinājās paralēli, katrā tās pusē atrādot vienu no diviem dzīvokļiem, kur risinās sižets, turklāt pat laika sakirtība ne vienmēr tur bija. Tas bija ok. Bet tēlojums... tas nebija ok, kaut kas tur galīgi mani nepārliecināja. Iespējams, savulaik šāds aktierspēles variants - tāds lauku teatrālisms - bija modē, bet šeit tas bija galvenokārt kaitinoši. Tāpat kā neskaitāmas reizes izskanējušais Elvisa "Heartbreak Hotel" un vienkārši laiku vilcinošā dejošana. Kā teikt - izrāde nav gara, bet tā ir daudz par garu. Grūti man tagad būs saņemties uz vēl vienu vizīti Daugavpils teātrī, bet vajadzēs.
2014-12-13
comments powered by Disqus