Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls ir sena tradīcija. Paši LMA-ieši apgalvo, ka pirmais karnevāls noticis 1931.gada 14.februārī un saucies "Rīga dimd", un tur Kārlis Padegs ieradies kā Džeks Uzšķērdējs. Par Džeku Uzšķērdēju man šaubu nav, bet par to, ka karnevāla pirmsākumi patiešām meklējami 1931.gadā, ir. Kāpēc tā un kālab lai mani tas uztrauktu? Lasi tālāk!
Citēju 1930.gada 14.janvāra laikrakstu "Latvijas kareivis":
Mākslas akadēmijas audzēkņu padomes karnevals "Uz Noasa plosta" notika sestdien Armijas virsnieku klubā. Sapulcējusies pa lielākai daļai jaunatne, bet redzēja arī pieaugušos. Līdz vēlai rīta stundai jautro karnevala viesu vidū uzturējās Vācijas sūtnis Dr.Stieve. Ar šo izrīkojumu iesākās karnevalu sezona, tomēr interesantu masku diezgan maz; lielākā daļa apmeklētāju nākusi tikai dejas prieku dēļ.

Latvijas mākslas akadēmijas audzēkņi sestdien, Virsnieku klubā, at klāja karnevālu sezonu. Telpas dekorējuši paši audzēkņi, bet Noasa plostu bija grūti saredzēt. Lielā zālē no griestiem karājās gaisā milzīgi stabi. Kaut kur bija ierīkots pat balodis ar olīva zariņu. Kādā stilā īsti dekorētas karnevāla telpas, grūti bija saprast. Tāds pat mistrojums kā pašā mākslas akadēmijā. Kāds asprātīgs grafiķis nosauca stilu — „Hoch mise rable". Publikas pietiekoši, bet neviena paša interesanta kostīma. Gara nabadzība kā provinces ballē. Pieklājīgi zīdā bija tērpušās divas trīs maskas, viena melna ar sudrabu, pus ķīnīzeris, pus veneciānietis, un rūtainais Arlekins, bet idejas, gaumes trū-kumu apliecināja "slota", "Tarzans", "bērns autos". Dāmu "kostīmi" bieži no lēta etamīna, īrēti par pāris latiem. Šaī karnevālā reprezentējās „zelta jaunatne", maz solīdas publikas. No mācības spēkiem tikai jaunie: Miesnieks, Tone, Eliass, ar prof. Purvīti priekšgalā. Pavisam sliktu iespaidu atstāja vairāki ekspreši savos darba kostīmos, kas kontrolēja pie ieejas biļetes. Izskatījās tā, ka ieradušies, lai piedzērušos vestu ārā. Par eleganto stilu,
audzēkņu padome, kas bija tērpūsies frakās un smokingos, nebija padomājusi.