Kind Hearts and Coronets
Turpinu iepazīt pasaules kino klasiku. Un kā teikt - kāpēc nē? Vai modernā pasaule spēj piedāvāt kaut ko tādu, ko pagātnes pasaule nespētu? Vai Džonija Depa klātbūtne un 3D specefekti spētu padarīt "Kind Hearts and Coronets" par labāku filmu?
Kāds hercogs gaida rītu, kad viņam izpildīs nāvessodu kā slepkavam, aizvadot sava mūža pēdējo nakti uz šīs zemes, rakstot memuārus. Kā izrādās savas dienas viņš bija sācis nevis kā bagāts augstmanis, bet gan kā hercoga dzimtas jau tāpat ne paša prestižākā zara atvase, kura mamma turklāt vēl bija izslēgta no ģimenes loka pēc apprecēšanās ar itāļu dziedātāju. Zaudējis tēvu sava mūža pirmajā dienā, Luijs bija lemts ne pašai spožākajai karjerai, agri zaudējis arī māti, viņš izlemj atriebties saviem radiniekiem. Proti, nogalināt viņus vienu pēc otra, līdz beidzot viņš pats kļūs par hercogu - lai arī sākotnēji viņam rindā priekšā ir 12 cilvēki. To tad viņš arī dara. Pa vidam viņam ir sakars ar bērnības draudzeni, kura ir apprecējusies ar ne tikai Londonas, bet visas Eiropas garlaicīgāko vīrieti, bet visai ātri Luijs iemīlas arī viena sava radinieka (paša Luija nogalināta) atraitnē. Nav viegli būt karjeras slepkavam, vai ne?
Nezinu, vai no tā, ko rakstīju iepriekš, tu to varētu nojaust, bet šī filma ir komēdija. Protams, ka visai melna, un ne tāpēc ka melnbalta, bet tāpēc, ka tās izpratne par morāli ir... normāla. Luijs nav sevišķs neģēlis, viņš vienkārši ir sev nolicis mērķi un tagad uz to dodas. Viņa attiecības ar Sibellu (to, kas draudzene - atveido apburoša Džona Grīnvuda) vispār ir brīnišķīgas - kā no viņas, tā viņa puses. Koķeti un mazliet amorāli, ko gan vairāk var vēlēties? Un saki vēl, ka mūsdienu kino būtu ticis kaut kur diži tālāk. Katrā ziņā man šī filma šķita asprātīga, savam laikam ne pārmērīgi uzspēlēta (jā, ir sava deva teatrāluma, bet saprātīgos daudzumos, ja salīdzina, piemēram, ar nesen skatīto "Lielo diktatoru"), un galīgi nav brīnums, ka šī filma tiek uzskatīta par 20.gadsimta kino klasiku. Jo ir jau arī klasika! Vajadzētu vēl kaut kad ņemt un noskatīties oriģinālo "Ladykillers"! (tā laikam arī uzņemta tajā pat angļu studijā)
Kāds hercogs gaida rītu, kad viņam izpildīs nāvessodu kā slepkavam, aizvadot sava mūža pēdējo nakti uz šīs zemes, rakstot memuārus. Kā izrādās savas dienas viņš bija sācis nevis kā bagāts augstmanis, bet gan kā hercoga dzimtas jau tāpat ne paša prestižākā zara atvase, kura mamma turklāt vēl bija izslēgta no ģimenes loka pēc apprecēšanās ar itāļu dziedātāju. Zaudējis tēvu sava mūža pirmajā dienā, Luijs bija lemts ne pašai spožākajai karjerai, agri zaudējis arī māti, viņš izlemj atriebties saviem radiniekiem. Proti, nogalināt viņus vienu pēc otra, līdz beidzot viņš pats kļūs par hercogu - lai arī sākotnēji viņam rindā priekšā ir 12 cilvēki. To tad viņš arī dara. Pa vidam viņam ir sakars ar bērnības draudzeni, kura ir apprecējusies ar ne tikai Londonas, bet visas Eiropas garlaicīgāko vīrieti, bet visai ātri Luijs iemīlas arī viena sava radinieka (paša Luija nogalināta) atraitnē. Nav viegli būt karjeras slepkavam, vai ne?
Nezinu, vai no tā, ko rakstīju iepriekš, tu to varētu nojaust, bet šī filma ir komēdija. Protams, ka visai melna, un ne tāpēc ka melnbalta, bet tāpēc, ka tās izpratne par morāli ir... normāla. Luijs nav sevišķs neģēlis, viņš vienkārši ir sev nolicis mērķi un tagad uz to dodas. Viņa attiecības ar Sibellu (to, kas draudzene - atveido apburoša Džona Grīnvuda) vispār ir brīnišķīgas - kā no viņas, tā viņa puses. Koķeti un mazliet amorāli, ko gan vairāk var vēlēties? Un saki vēl, ka mūsdienu kino būtu ticis kaut kur diži tālāk. Katrā ziņā man šī filma šķita asprātīga, savam laikam ne pārmērīgi uzspēlēta (jā, ir sava deva teatrāluma, bet saprātīgos daudzumos, ja salīdzina, piemēram, ar nesen skatīto "Lielo diktatoru"), un galīgi nav brīnums, ka šī filma tiek uzskatīta par 20.gadsimta kino klasiku. Jo ir jau arī klasika! Vajadzētu vēl kaut kad ņemt un noskatīties oriģinālo "Ladykillers"! (tā laikam arī uzņemta tajā pat angļu studijā)
2013-10-24
comments powered by Disqus