Fake News
Par izrādi Fake news droši vien ir neiespējami pastāstīt godīgi, jo īpaši man, kas vispār ar godīgu stāstīšanu neaizraujas. Taču savas emocijas gan es varu izlikt kā sirdi uz paplātes un bez mazākās ironijas raksturot to, kā es jutos pēc izrādes noskatīšanās. Sākšu tomēr ar faktiem.
Tātad, Fake News ir uz šo brīdi svaigākais teātra trupas "Kvadrifrons" projekts, kurā tiek apskatīta pēdējos gados tik aktuālā "viltus ziņu" tēma. Izrādē līdzās diviem trupas aktieriem: Ancei Strazdai un Reinim Boteram piedalās arī divi neaktieri - horeogrāfe Arina Buboviča un scenogrāfs Andris Kaļiņins. Kāpēc tieši viņi? Tāpēc, ka tieši viņi. Režisējis šo izrādi ir viens no kvadrifroniešiem - Klāvs Mellis, tāpat jāpiemin koncepcijas autors un dramaturgs Evarts Melnalksnis un muzikālā noformējuma autors Jēkabs Nīmanis.
Gan saturiski, gan koncepcijas ziņā šī izrāde sasaucas ar citu Kvadrifrona projektu - Valmieras vasaras teātra festivālā redzēto izrādi Mūžīgā izlaušanās. Kas te kopīgs? Divu aktieru - divu neaktieru sapārojums. Pirms izrādes aktiera paziņots, par ko būs šī izrāde, kādas būs tās daļas un ka varbūt kādu brīdi būs mazliet garlaicīgi. Un arī tas, ka fake news izplatīšanos pilnīgi noteikti veicina Stulbums un Garlaicība (droši vien pirms viņu kāzām, mēģinot rast to dzeršanai līdzekļus).
Izrādes formātu tās režisors ir raksturojis kā Facebook ziņu lenti, kur tevi pārpludina dažādas ticamības pakāpes un nozīmīguma saturs, kura daļa tevi jau pēc noklusējuma neinteresē, bet kaut kas liek uzklikšķināt uz saiti "vairāk". Šis, manuprāt, ir ļoti precīzs raksturojums tam, kas notiek uz skatuves - četri aktieri (kuri gan ne visi patiesībā ir aktieri, bet tam te nav nozīmes) lasa vai atstāsta dažādus "stāstiņus iz Interneta", kur itin bieži stāsta gaitā stāstītāju kāds pārtrauc, iespiežoties viņa vietā ar citu stāstu. Uz jautājumu, vai visi stāsti vienmēr ir vieni un tie paši, vai izrāde ir stingri definēta, vai arī tajā iespējamas variācijas, paši kvadrifronieši droši vien tev atbildētu ar aicinājumu iet uz izrādi atkal un novērtēt, kā tad īsti ir, paša acīm, jo jebkura cita viņu atbilde varētu būt tikpat nepatiesa kā tie stāsti, kurus tu dzirdi no skatuves.
Kas attiecas uz stāstu nepatiesumu, un par to daļēji arī ir visa šī izrāde: bieži nav jau nemaz tik viegli saprast, kur īsti ir tā robeža starp patiesu saturu un izdomātu saturu, turklāt reizēm jau gadās arī, ka izdomāts saturs laika gaitā transformējas patiesībā. Un reizēm tu kā skatītājs arī nevari droši pateikt - kurā tieši līmenī konkrētais stāsts ir nepatiess. Ja tev, piemēram, stāsta par to, ka Viduslaikos vairākos desmitos Eiropas baznīcu kā relikvija bija atrodama nogrieztā Jēzus priekšādiņa, vai tu vari ar pilnu pārliecību apgalvot, kur ir meli - ka priekšādiņa bija īsta vai ka bija daudzas baznīcas, kurās glabājās šāda viltus priekšādiņa? Vispār sajūta, ka tevi čakarē, šajā izrādē ne uz mirkli mani kā skatītāju nepameta, un pamatoti. Beigās, protams, secināju, ka biju piečakarēts, un pats par to jutos pat ļoti priecīgs, cik dīvaini lai tas arī nebūtu.
Atkal jau jāsaka - šis iestudējums ir kārtējais pierādījums tam, ka Kvadrifrons Latvijas teātru vidē ir vajadzīgs un viņu vieta tajā ir skaidra un loģiska. Viņi nebaidās eksperimentēt gan ar formu, gan ar saturu, kā tāds teātru startup, secinot, ka kaut kas nestrādā, to ātri atmet (šķiet, ka "Zvēri ir nemierīgi" tikpat ātri pazuda no repertuāra, kā tajā bija parādījušies) un mēģina citādāk. "Fake news" virziens man šķiet trāpīgs, asprātīgs un vietā. Un liekošs padomāt, turklāt bez kāda uzsvara uz politiku, drīzāk gan uz to, ka viltus ziņas nav nekāds 21. gadsimta fenomens.
Šobrīd uz visām tuvākajām izrādēm biļetes, protams ir izpirktas, tāpēc iesaku sekot Kvadrifronam soctīklos un nelaist garām nākamo reizi, kad biļetes nāks tirdzniecībā. Un šis apraksts nudien nav viltus ziņa vai apmaksāta reklāma, man nudien šī izrāde patika!
Tātad, Fake News ir uz šo brīdi svaigākais teātra trupas "Kvadrifrons" projekts, kurā tiek apskatīta pēdējos gados tik aktuālā "viltus ziņu" tēma. Izrādē līdzās diviem trupas aktieriem: Ancei Strazdai un Reinim Boteram piedalās arī divi neaktieri - horeogrāfe Arina Buboviča un scenogrāfs Andris Kaļiņins. Kāpēc tieši viņi? Tāpēc, ka tieši viņi. Režisējis šo izrādi ir viens no kvadrifroniešiem - Klāvs Mellis, tāpat jāpiemin koncepcijas autors un dramaturgs Evarts Melnalksnis un muzikālā noformējuma autors Jēkabs Nīmanis.
Gan saturiski, gan koncepcijas ziņā šī izrāde sasaucas ar citu Kvadrifrona projektu - Valmieras vasaras teātra festivālā redzēto izrādi Mūžīgā izlaušanās. Kas te kopīgs? Divu aktieru - divu neaktieru sapārojums. Pirms izrādes aktiera paziņots, par ko būs šī izrāde, kādas būs tās daļas un ka varbūt kādu brīdi būs mazliet garlaicīgi. Un arī tas, ka fake news izplatīšanos pilnīgi noteikti veicina Stulbums un Garlaicība (droši vien pirms viņu kāzām, mēģinot rast to dzeršanai līdzekļus).
Izrādes formātu tās režisors ir raksturojis kā Facebook ziņu lenti, kur tevi pārpludina dažādas ticamības pakāpes un nozīmīguma saturs, kura daļa tevi jau pēc noklusējuma neinteresē, bet kaut kas liek uzklikšķināt uz saiti "vairāk". Šis, manuprāt, ir ļoti precīzs raksturojums tam, kas notiek uz skatuves - četri aktieri (kuri gan ne visi patiesībā ir aktieri, bet tam te nav nozīmes) lasa vai atstāsta dažādus "stāstiņus iz Interneta", kur itin bieži stāsta gaitā stāstītāju kāds pārtrauc, iespiežoties viņa vietā ar citu stāstu. Uz jautājumu, vai visi stāsti vienmēr ir vieni un tie paši, vai izrāde ir stingri definēta, vai arī tajā iespējamas variācijas, paši kvadrifronieši droši vien tev atbildētu ar aicinājumu iet uz izrādi atkal un novērtēt, kā tad īsti ir, paša acīm, jo jebkura cita viņu atbilde varētu būt tikpat nepatiesa kā tie stāsti, kurus tu dzirdi no skatuves.
Kas attiecas uz stāstu nepatiesumu, un par to daļēji arī ir visa šī izrāde: bieži nav jau nemaz tik viegli saprast, kur īsti ir tā robeža starp patiesu saturu un izdomātu saturu, turklāt reizēm jau gadās arī, ka izdomāts saturs laika gaitā transformējas patiesībā. Un reizēm tu kā skatītājs arī nevari droši pateikt - kurā tieši līmenī konkrētais stāsts ir nepatiess. Ja tev, piemēram, stāsta par to, ka Viduslaikos vairākos desmitos Eiropas baznīcu kā relikvija bija atrodama nogrieztā Jēzus priekšādiņa, vai tu vari ar pilnu pārliecību apgalvot, kur ir meli - ka priekšādiņa bija īsta vai ka bija daudzas baznīcas, kurās glabājās šāda viltus priekšādiņa? Vispār sajūta, ka tevi čakarē, šajā izrādē ne uz mirkli mani kā skatītāju nepameta, un pamatoti. Beigās, protams, secināju, ka biju piečakarēts, un pats par to jutos pat ļoti priecīgs, cik dīvaini lai tas arī nebūtu.
Atkal jau jāsaka - šis iestudējums ir kārtējais pierādījums tam, ka Kvadrifrons Latvijas teātru vidē ir vajadzīgs un viņu vieta tajā ir skaidra un loģiska. Viņi nebaidās eksperimentēt gan ar formu, gan ar saturu, kā tāds teātru startup, secinot, ka kaut kas nestrādā, to ātri atmet (šķiet, ka "Zvēri ir nemierīgi" tikpat ātri pazuda no repertuāra, kā tajā bija parādījušies) un mēģina citādāk. "Fake news" virziens man šķiet trāpīgs, asprātīgs un vietā. Un liekošs padomāt, turklāt bez kāda uzsvara uz politiku, drīzāk gan uz to, ka viltus ziņas nav nekāds 21. gadsimta fenomens.
Šobrīd uz visām tuvākajām izrādēm biļetes, protams ir izpirktas, tāpēc iesaku sekot Kvadrifronam soctīklos un nelaist garām nākamo reizi, kad biļetes nāks tirdzniecībā. Un šis apraksts nudien nav viltus ziņa vai apmaksāta reklāma, man nudien šī izrāde patika!
2019-11-15
comments powered by Disqus