Latvijas simtgades sportists. Kurš tas būtu?
Sociālajos tīklos un arī sporta pasākumos pēdējos mēnešu aktīvi tiek reklamēta Interneta lapa lv100sportisti.com, kur katram ir iespēja piedalīties balsojumā, lai noteiktu, kurš tad īsti būtu visvairāk pelnījis šo godu. Šajā brīdi, kad top šis apraksts, top 10 ir sekojošs:
1. Mairis Briedis
2. Sandis Ozoliņš
3. Kristaps Porziņģis
4. Martins Dukurs
5. Māris Štrombergs
6. Uļjana Semjonova
7. Jeļena Ostapenko
8. Artūrs Irbe
9. Kārlis Skrastiņš
10. Pauls Jonass
Teikšu godīgi - man nav pašam skaidra viedokļa, ko būtu pareizi uzskatīt par gadsimta sportistu, bet kaut kādus kandidātus desmitniekam noteikti piedāvāt varētu, un vairāki no šobrīd esošā topa tur, manuprāt, galīgi nav vietā. Konkrētāk:
- Pauls Jonass. Motokross ir tik nozīmīgs sporta veids, ka apskatoties Wikipedia tā pasaules čempionātu medaļniekus (par visiem gadiem), neatradu pat vienu uzvārdu, kuru būtu dzirdējis (izņemot, protams, Jonasu). Un čalim ir 21 gads - ja viņam arī būtu ļemts kļūt par izcilu motobraucēju, tas vēl pagaidām ir priekšā, bet izcilāko Latvijas simtgades sportistu vidū viņam nav jābūt.
- Kārlis Skrastiņš. Nenoliedzami, augsta līmeņa hokejists, bet desmitniekā viņam nebūtu jābūt (neredzu arī īpašus iemeslus, kāpēc Skrastiņš ir desmitniekā, bet Žoltoks nav simtniekā - panākumi abiem bija aptuveni līdzvērtīgi, un traģēdijas arī).
- Martins Dukurs. Vienīgā viņa sporta veidā vērtīgā titula - Olimpiskā zelta - viņam nav. Tāds pats potenciāls top 10 sportists kā Kristers Serģis - labākais ļoti šaura profila sporta veidā, turklāt - ne atbildīgākajos mačos.
- Kristaps Porziņģis. Lai atvaino mani Porziņģa fani, bet 2018. gada nogalē viņa summārie karjeras panākumi ir mazāki nekā Andrim Biedriņam. Iespējams, viņš dienās kļūs par izcilu basketbolistu, bet pagaidām vēl par tādu nav kļuvis. Punkts.
- Mairis Briedis. Ažiotāža ap viņu Latvijā, protams, ir liela, bet sportisko sasniegumu vēriens un nozīmība, manuprāt, īsti neatbilst izcilākā visu laiku Latvijas sportista statusam.
Par pārējiem varu teikt, ka bez mazākajām šaubām es desmitniekā iekļautu Semjonovu. Irbe un Ozoliņš ir tāds specifisks gadījums - gan viens, gan otrs it kā šķiet desmitnieka cienīgi, bet abi divi kopā šķiet par daudz. Ostapenko - Grand Slam tituls ir un paliek Grand Slam tituls, pat ja tam nekas neseko (proti, uz šodienu Ostapenko > Porziņģis). Štrombergs? Ui, nav man baisās sajūsmas par BMX, bet divi olimpiskie zelti ir divi olimpiskie zelti. Tas, ka ārpus Latvijas tādu Štrombergu neviens nezina, jau ir pašsaprotami, bet nepatīk man doma, ka top 10 būtu iekļaujami tikai superpopulāro sporta veidu pārstāvji (faktiski - futbola un basketbola).
Laikam jau man pat desmitnieks nav skaidrs, bet šie būtu sportisti, kurus es izskatītu desmitniekam:
- Uļjana Semjonova
- Mihails Tāls
- Valdis Valters
- Helmuts Balderis
- Jeļena Ostapenko
- Jānis Daliņš
- Jeļena Prokopčuka
- Jānis Lūsis
- Māris Štrombergs
- Artūrs Irbe
- Sandis Ozoliņš
- Arvīds Pētersons
- Ēriks Pētersons
- Romāns Vainšteins
- Aleksandrs Vanags
- Māris Verpakovskis
- Pāvels Seļivanovs
- Igors Vihrovs
Skaidrojums dažiem nosacīti apšaubāmākajiem topa dalībniekiem: Daliņš bija sava laikmeta sporta seja, kuru apbrīnoja puse Latvijas, domājams, ļoti daudzi jaunieši tieši viņa dēļ pievērsās sportam. Vihrova karjera kopumā, protams, sastāvēja no vienām Olimpiskajām spēlēm, bet fakts paliek fakts - viņš izcīnīja pirmo Olimpisko zeltu tieši Latvijai.
Un kas tavuprāt ir Latvijas simtgades sportists?