Kazhes pierakstu burtnīca

Uzreiz sāku ar tiesisku atrunu: nepretendēju uz hokeja eksperta statusu, līdz ar to galīgi nezinu "kā vajadzēja labāk" un līdz ar to man nav ne miņas no nākotnes vīzijas par turpmāko Latvijas hokeja attīstību. Vēlos tik vien kā ar (iespējami neitrāliem) argumentiem pamatot, ka apgalvojums "mēs aizvadījām teicamu turnīru, uzvarējām čempionus un bijām soļa attālumā no medaļām" primāri ir balstīts emocijās, nevis realitātē.

Centīšos neieciklēties uz tēmu "Sastāvu kvalitāte turnīrā". Jā, šis patiešām bija sastāvu ziņā īpaši bēdīgs Pasaules čempionāts, bet pēc idejas tā nav īsti Latvijas izlases darīšana, kādas sastāva problēmas ir katram konkurentam. Tas šobrīd vispār ir jāpieņem kā fakts - visos sporta pasākumos šobrīd gan sastāvi, gan rezultāti ir ar lielāku pārsteiguma momentu kā pirms 2020. gada un atrunas iz kategorijas "man nav četru labāko spēlētāju, bet tev tikai divu" ir bezjēdzīgas. Kāds sastāvs ir, ar tādu jāspēlē.

Punkti turnīra tabulā

Sportā jebkurā gadījumā izšķirošais ir rezultāts. Jā, gala rezultātu bieži veido dažādas sīkas nianses, bet "sausais atlikums" te ir pilnīgi skaidrs - tu vai nu sasniedz augstvērtīgu rezultātu vai nē. Kā pasaules ranga desmitā komanda Latvijai savā grupā būtu jāizcīna piektā vieta. Ja augstāk - kaut vai minimāli, bet gaidītais ir pārspēts, ja zemāk - nospēlēts zem savu spēju griestiem. Ar septiņās izcīnītiem deviņiem punktiem Latvija ieņēma sesto vietu. No vienas puses - tikai punkta attālumā bija Kanāda, kas tika ceturtdaļfinālā, no otras - arī priekšpēdējā vietā esošā Norvēģija bija vien punktu aiz Latvijas. Tas, ka Kanāda pēc tam kļuva par visa turnīra uzvarētāju, nekādi neietekmē Latvijas iespēto. Par spēli aizsardzībā nebūtu jākaunās - 16 zaudēti vārti, mazāk kā priekšā esošajiem kanādiešiem un Kazahstānu pārstāvošajiem hokejistiem, kamēr uzbrukuma efektivitāte gaužām zema - tikai 15 gūtie vārti, no kuriem turklāt divi pret Itāliju jau tukšos vārtos, proti, pretinieku vārtsargs vidēji pārspēts retāk kā divas reizes spēlē. Ja ņem vērā, ka no septiņām spēlēm tikai divas beidzās ar Latvijas uzvaru, tad šaubu nav - skaitļi saka - Latvija nebija pelnījusi spēlēt ceturtdaļfinālā.

Bet sniegums taču bija labs, varēja viss beigties citādāk...

Rezultātu neatbilstība uz laukuma redzētajam ir klasisks veids, kā attaisnoties slikta rezultāta gadījumā. Šajā reizē tam par iemeslu kalpo apstāklis, ka no pieciem zaudējumiem trīs bija papildlaikā vai pēcspēles metienos un arī divi tīrie zaudējumi nebija ar graujošu rezultātu. Taču vietā ir jautājums: vai patiešām bija spēles, kurās Latvija zaudēja godīgi nopelnītus punktus? Ātri atskatīšos uz visām septiņām spēlēm.

Latvija - Kanāda 2:0 (trīs punkti)
Acīmredzami - vairāk punktu iegūt nebija iespējams, jo Latvija jau tāpat sasniedza maksimumu. Jā, varēja būt vēl trešie vārti, ja kāds no raidījumiem tukšu vārtu virzienā spēles izskaņā būtu bijis rezultatīvs, bet gūtos punktos tas neko neietekmētu.

Latvija - Kazahstāna 2:3 pēspēles metienos (viens punkts)
Šī ir viena no tām spēlēm, par kuru runā - te bija jāņem vairāk punktu, taču komandu sniegums uz laukuma nekādi neliecināja, ka rezultāts nebūtu taisnīgs. 65 spēles minūtēs (ieskaitot papildlaiku) Latvija Kazahstānas vārtu četrstūrī trāpīja 14 reizes, tikām Kazahstāna Kivlenieka gatavību pārbaudīja 32 reizes. Pēc katra spēles nogriežņa ekspertu komentārs studijā bija raksturojams kā "labākais šajā spēlē ir rezultāts". Jā, pēcspēles metienos Latvija bija tuvu uzvarai - diviem Latvijas hokejistiem bija tas, ko tenisā sauktu par "match point" - ja tu trāpi, spēle ir galā, taču šīs iespējas netika izmantotas. Komplektā ar to, ka spēles garumā Kazahstāna bija drīzāk pussoli Latvijai priekšā, drīzāk var runāt par to, ka Latvija šajā spēlē vienu punktu ieguva, nevis kādu punktu zaudēja. Tiesa, jāatzīmē, ka Latvija divas reizes spēles gaitā bija izvirzījusies vadībā un summāri vienpadsmit ar pusi spēles minūtes bija Kazahstānai priekšā, taču pēdējo reizi izlīdzinājumu Kazahstāna panāca teju 15 minūtes pirms spēles beigām un runāt par "izlaistu uzvaru" te nav korekti. Līdz ar to - punktu sadalījums šķiet likumsakarīgs. Vēl kā faktoru par sliktu Latvijai var minēt to, ka Kazahstānai tā bija pirmā spēle turnīrā, kamēr Latvijai otrā divās dienās. Taču: 1) tā ir attaisnojumu meklēšana, kas nemaina rezultāta objektivitāti; 2) tā pati Kazahstāna nākamajā dienā varēja paņemt divus punktus no somiem, tādējādi apliecinot, ka otrajā dienā uzvarēt ir iespējams.

Latvija - Itālija 3:0 (trīs punkti)
Rezultāts komfortabls, lai arī mazliet maldinošs, jo līdz piecdesmit devītajai minūtei vēl Latvijas pārsvars bija tikai 1:0. Ignorēšu neieskaitītos gan Latvijas, gan Itālijas vārtus (šķiet, visās reizēs tiesnešu gala lēmums bija pareizs), bet skaidrs, ka rezultāts bija līdz pēdējam brīdim slidens, tomēr Latvija izspieda maksimumu, un gala rezultātā 3 punkti, un, lai arī bez glances, bet pelnīta uzvara.

Latvija - ASV 2:4 (bez punktiem)
Pirmā spēle turnīrā, kurā Latvija palika bez punktiem. Vienmēr, protams, var runāt, kā būtu, ja būtu, bet šeit iznākums īsti komentārus neprasa. Otrā puslaika vidū amerikāņi ieguva divu vārtu pārsvaru un salīdzinoši komfortabli aizveda spēli līdz uzvarai. Jā, trešajā periodā Latvija pretinieku vārtus apdraudēja vairāk, bet par uguņošanu to gluži nenosauksi (citēju DELFI: "Trešajā trešdaļā Latvijas hokejisti vairāk meta pa vārtiem, taču ļoti labas izdevības gūt vārtus nebija."), un izgāztais otrais periods izrādījās izšķirošs. Nulle punkti gana likumsakarīgi.

Latvija - Norvēģija 3:4 pēcspēles metienos (viens punkts)
Viena no "būt vai nebūt" kategorijas spēlēm, kurā Latviju iegāza visu periodu ievadi - katra spēles nogriežņa sākumā pa reizei tika zaudēti vārti. Kopumā gan jāatzīst, ka vismaz spēles pirmajā trešdaļā Latvija bija pārāka par pretinieku un būtu varējusi to noslēgt ar labāku rezultātu kā 2:1. Tomēr spēles turpinājumā tik viegli vairs negāja un trešā perioda gaitā Latvija jau nonāca zaudētājos. Rezultātu izlīdzināt izdevās ne bez veiksmes palīdzības, bet vairāk sasniegt neizdevās. Jā - spēles trešajā periodā brīžiem dīvainus lēmumus pieņēma tiesnešu brigāde, taču nav objektīva pamata teikt, ka tie ietekmēja spēles iznākumu. Nebija tā, ka pirms dīvainajiem Latvijas norādījumiem būtu bijis novērojama laukuma saimnieku ofensīva, kas šādi tika apturēta, kā arī Norvēģija pasniegtās dāvanas nekādi neizmantoja. Līdz ar to kopumā neizšķirts pēc 60 spēles minūtēm bija taisnīgs. Papildlaikā Latvijai bija vairākums, taču vārtu guvuma tur pat tuvumā nebija, līdz ar to atkal bija jāizpilda pēcspēles soda sitieni. No vienas puses - loterija, no otras - Latvijai ir jau sakrājusies diezgan iespaidīga zaudējumu sērija šajā spēles komponentā, kas vairāk vedina uz domu "meistarība + aukstasinība izšķirošos brīžos = nepietiekama". Protams, ka apstākļu sakritības rezultātā punktu varēja būt vairāk, bet pamata teikt, ka rezultāts bija netaisnīgs, nav.

Latvija - Somija 2:3 pēc papildlaika (viens punkts)
Līdzvērtīga spēle ar pietiekami loģisku rezultātu. Bija spēles nogriežņi, kuros labāk spēlēja Latvija, citos - Somija. Latvijai atspēlēties izdevās 6 minūtes pirms spēles beigām, līdz ar to objektīvi vairāk kā vienam punktam pēc 60 minūtēm īsti nebija jābūt (arī spēles noslēgumā nekādu izcilu izdevību Latvijai nebija). Jā, spēles pagarinājumā bija momenti Robertam Bukartam, kamēr rezultātā vārtus četras sekundes pirms tā beigām guva somi. Te jāatzīmē, ka atkal jau pēdējo gadu pieredze pēcspēles metienos neliecina, ka šīs sekundes būtu Latvijai kādu punktu atņēmušas. Jā, varēja būt divi punkti (ja realizētu iespējas papildlaikā), bet īsti par kaut ko tādu, kam obligāti bija jābūt, to nenosauksi. Un runāt, ka "šī viena punkta Latvijai beigās pietrūka", ir absurdi, jo arī citu spēļu rezultāti arī tad varētu būt citādi.

Latvija - Vācija 1:2 (bez punktiem)
Galvenā "būt vai nebūt" spēle šajā turnīrā. Apstākļi pirms tās salikās kopā visai cerīgi - Kazahstānas zaudējums pamatlaikā norvēģiem un Kanādas viens punkts pret Somiju vismaz teorijā būtiski atviegloja Latvijas uzdevumu. Kamēr sākotnēji bija iespējams, ka šajā spēlē Latvijai derēs tikai uzvara pamatlaikā, reāli pieticis būtu ar neizšķirtu pēc pamatlaika. Spēles sākums Latvijai bija pagalam neveiksmīgs - jau septītajā minūtē rezultāts bija 2:0 par labu Vācijai. Iespējams, kaut kur zemapziņā daļai hokejistu bija apziņa, ka vācieši šajā spēlē dibenus pušu neplēsīs, jo viņiem arī ar vienu punktu būtu pietiekami. Grūti teikt, vai otrajā un trešajās trešdaļās Latvija patiešām spēlēja labāk vai arī tikai vācieši vairs tik ļoti necentās, kaut kādā mērā patiešām esot gatavi neizšķirtam, taču gūt vairāk kā vienus vārtus Latvijai tā arī neizdevās, un arī bīstamu momentu patiesībā nebija sevišķi daudz - nevar teikt, ka Latvija šajā spēlē bija pelnījusi punktus. Arī skatītāju klātbūtne tribīnes neko līdzējusi nebija.

Sausais atlikums

Nevienas konkrētas spēles, kurā Latvija būtu zaudējusi pelnītu punktu, turnīrā nebija. Līdz ar to iegūto punktu skaits un vieta turnīra tabulā šķiet taisnīgi. Būtu forši, ja šajā turnīrā tiktu rēķināts komandu xG jeb tas, cik vārtu guvumus katrā spēlē komanda teorētiski varētu būtu pelnījusi, taču grūti noticēt, ka Latvijas gadījumā būtu pamatoti runāt, ka no izveidotajām vārtu gūšanas iespējām Latvijai bija jāgūst būtiski vairāk vārtu. Proti, manuprāt - viss bija godīgi.