Kazhes pierakstu burtnīca

Šī ir viena no dīvainākajām grāmatām, ko man nācies lasīt. Patiesībā jau šīs grāmatas iepazīšanas pieredzē lasīšana nemaz nav nozīmīgākā daļa, jo izdevums ir ļoti vizuāls. Tas ir iesiets spirālē filmas (vai arī tas ir domāts seriāls - nav būtiski) scenārijs, turklāt ar domu, ka tas ir scenārija eksemplārs, kas ir papildināts ar zīmējumiem, piezīmēm ar dažādiem rakstīkļiem, labojumiem, skaidrojumiem, kur un ko filmē kamera, svītrojumiem un tā tālāk. Izdevuma vāks vēsta, ka lasītājs arī ir aicināts ieviest savas korekcijas eksemplārā. Tā kā manās rokās nonāca bibliotēkas eksemplārs, nojaušu, ka šādas darbības no manas puses netiktu vērtētas atzinīgi, lai gan tas tieši vēl vairāk atbilstu grāmatas idejai, bet visai iespējams, ka bibliotekārei būtu atšķirīgs viedoklis.

Tātad, tas ir stāsts jauniešiem, galvenokār par jauniešiem. Si ir ļoti talantīgs, varbūt pat ģeniāls dziedātājs, kura talantu viņa vecāki ekspluatē. Patiesībā reāli gan laikam tikai māte, izmantojot tēva aizsegu, jo tēvs ir klāt neesoša, drīzāk abstrakta un varbūt pat neeksistējoša entītija. Taču Si (kuram ir 15 gadi) viss ir pieriebies, viņš nolīgst Akselu, lai tas viņu piekauj un viņš nevarētu uzstāties. Vēl te ir Si māsa, kura arī piedalās koncertos, māte, kaut kāds čalis, kurš gribētu būt Si mīlotais vīrietis, tāpat meitene, kura arī uz šādu statusu pretendē, turklāt vēl daļu no viņiem algo Si māte, lai... ui, tur aiziet pārāk daudz sviestā, lai man būtu motivācija šo visu atšķetināt līdz detaļām. Un vispār - ja tas ir tavs eksemplārs, tu vari stāstu koriģēt pēc sirds patikas, papildināt vai strīpot tekstus un tad jau sižets arī var kļūt citāds. Nez, vai kāds lasītājs tā reāli arī dara? Nē, ja tas būtu mans eksemplārs, gan jau kārtības labad es būtu to izraibinājis, lai arī - kāda man darīšana gar jauniešiem paredzētu filmu?

Man nav skaidrs, vai šo tekstu vispār ir korekti vērtēt pēc parastiem kritērijiem. Pēc idejas - ja tev kaut kas šajā scenārijā nepatīk, vari ņemt rokā sarkano pilspalvu, svītrot un rakstīt klāt, un izveidot to tādu, kādu tu to vēlies redzēt. Lauris Gundars un māksliniece Marianna Lapiņa ir tikai devuši sākotnējo ietvaru, ar kuru tev strādāt. Grāmatas anotācija gan vēsta par to, kāda ir filmas pamatideja: "Scenārija vēstījums atbilst ikviena jauna cilvēka lielākajai problēmai – kā tikt galā ar šo, tik ļoti nesaprotamo pasauli? Kā kļūt laimīgam sabiedrībā, kuras ideāli balstās iesīkstējušos priekšstatos par labo un ļauno? Šis ir skaudrs pieaugšanas stāsts, kura centrā ir netipisks jauns cilvēks, kas vēlas ar pasauli sadarboties, ne to lauzt. Tomēr arī tad apjaust pasaules kārtību ir ļoti grūti. Tomēr, ja esi dzīvs, tad atbilde jāmeklē." bet tā ir tava izvēle - pieņemt šo pamatideju vai arī veidot pašam savus spēles noteikumus. Šajā ziņā "Dzimtas asinis" ir tiešām īpašs izdevums. Varbūt ne tieši tāds, kuru ir diža jēga lasīt no viena vāka līdz otram (un man ir arī šaubas par to, cik labi intensīvas lasīšanas apstākļos tas turēsies savās spirālēs), bet, ja man šāda grāmata plauktā būtu, es noteikti teju katram ciemiņam būtu vēlējies to parādīt ar vārdiem: "Paskat šo!" Un tas nav nemaz tik maz.