Kazhes pierakstu burtnīca

Pēc eksperimenta, sadarbojoties ar Filu Spektoru, "Recents Songs" ir Koena atgriešanās pie saknēm - pie tādām dziesmām, kuru dēļ viņš sākotnēji spēja savaldzināt savas klausītājas (un klausītājus) - gaumīgi un neuzmācīgi aranžētām dziesmām par mīlestību un reliģiju. Atkal jau teksti kļuvuši sarežģītāki, mazāk vulgāri, plašāk un dziļāk interpretējami. Vienlaikus šis ir arī pēdējais ieraksts pirms Koenu savaldzināja astoņdesmitie gadi un elektroniskie instrumenti, proti, tās ir atvadas no kādas ļoti skaistas muzikālas ēras. Nē, varbūt nav gluži tā, ka Koens te būtu atgriezies pie "Songs of Leonard Cohen" ēras minimālisma - kā nekā ierakstā piedalās liels daudzums mūziķu, kas patiešām pārliecina par to, ka tas ir mūzikas albums, nevis dzejas deklamācija ģitāras pavadījumā, taču uzsvars te ir uz skanējuma gaumīgumu un adekvātumu - atšķirībā no Spektora, kuram galvenais bija lielāka pompa un troksnis, šī ieraksta producents Henrijs Levijs, kura sadarbības partneru vidū atrodami Džonija Mičela un Nīls Jangs stilistiski ir daudz labāk saderīgs ar Koenu, līdz ar to gadījumā, ja viņaprāt kādā mirklī ir nepieciešams čigānu vijolnieks, bet citā - meksikāņu mariači grupas iesaistīšanās, tad tam tiešām ir objektīvi iemesli.

Spilgtākā kompozīcija, jo īpaši saturiski, ir "The Guests", ar kuru arī sākas albums. Vienkārša ģitāras melodija, Dženiferas Vārnsas eņģelisks bekvokāls un sērīgs, bet varbūt arī cerīgs apgalvojums, ka neviens nezina, kurp dodas nakts. Un kas gan ir tie viesi, ja ne mēs visi šai pasaulē? Skaidrs, ka vairums citu dziesmu te ir vairāk vai mazāk par mīlestības tēmu, bet pietiekami eleganti un ar stilu. Plus atkal jau jāuzslavē tas, ka šoreiz muzikālā noskaņa te perfekti saskan ar dziesmu saturu, līdz ar to pat brīžos, kad Koens (kā nu bez tā) ir mazliet neķītrāks, tas skan bez falšām notīm. Ļoti man tīk "The Smokey Life" - saldsērīga dziesma par mīlas dēkas beigām:

I know ... where long ago we agreed to keep it light
So lets be married one more night
It's light, light enough
To let it go

Reizēm "Recents Songs" vairāk tiecas Austrumu mūzikas virzienā, reizēm pievēršas itin klasiskam džezam (I Came So Far Away for Beauty būtu tipisks piemērs), un, jā - te nav tādu pērļu kā Koena pirmajos divos albumos, bet joprojām viņš spēj uzrunāt personīgi, spēj valdzināt, un es varu vien brīnīties, cik sekmīgi viņam izdevās izvairīties no aizraušanās ar visādām muļķībām disko mūzikas lauciņā septiņdesmitajos gados, bet vienlaikus astoņdesmito gadu modes tendences viņu tomēr sačakarēja. Vienīgais, ka šajā ierakstā nav līdz galam saprotami - vai patiešām Koenam bija nepieciešams ierakstā iekļaut franču valodā iedziedāto "Un Canadien Errant" - tur laikam ir vēsturiski politisks konteksts, kāpēc tas tomēr bija aktuāli, bet skaidri jūtams, ka Koens un franču valoda nekad nav bijuši paši labākie draugi un šo izpildījumu ir visai sāpīgi klausīties. Bet visādi citādi - teicams ieraksts.

Un tik dīvaini, ka nākamajā reizē, kad Koens stāsies publikas priekšā ar jaunu materiālu, nekas vairs nebūs tāds pats kā iepriekš.