Los Amantes Pasajeros
Kaut kā biju pilnīgi piemirsis, ka Almodovara iepriekšējo filmu pirms šīs - "Āda, kurā dzīvoju", biju redzējis. Līdz ar to varbūt pat labi, ka tomēr skatījāmies "Esmu tik uzbudināts", nevis to. Tiesa, varbūt vēl labāka izvēle būtu skatīties kaut ko pavisam citu. Vai neskatīties nemaz.
Filma jau pašā ievadā tevi mazliet apčakarē - pirmajā ainā parāda Penelopi Kruzu un Antonio Banderasu, lai gan filmas turpinājumā viņi vairs redzami nebūs. Gandrīz visa filmas darbība risinās lidmašīnā, kura sākotnēji bija plānojusi lidot uz Meksiku, taču bojātas vienas šasijas dēļ tai būs nepieciešams veikt ārkārtas nolaišanos turpat Spānijā, bet - ak tu skāde! - nekur nav brīvu skrejceļu, tāpēc tai nākas riņķot virs Toledo.
Lai pasažieri nesāktu panikot, ekonomiskajā klasē viņi visi ir sazāļoti un saldi guļ, kamēr biznesa klases pasažierus lidmašīnas apkalpe cenšas izklaidēt pēc labākās sirdsapziņas. Izklaižu veidu un kvalitāti lielā mērā ietekmē tas, ka visi stjuarti ir homoseksuāli un vienam no viņiem ir sakars ar galveno pilotu, kurš gan ir biseksuāls. Arī tie daži pasažieri, kas lido biznesa klasē, ir gana kolorīti personāži - kāda Bargā kundze, kura esot gulējusi ar visiem ietekmīgākajiem cilvēkiem Spānijā, algots slepkava, pamatīgs blēdis, pārītis jaunlaulāto un sieviete ar īpašām spējām, kura paredz, ka šajā lidojumā viņa beidzot zaudēs nevainību.
Šī filma varētu būt nopietna psiholoģiska drāma par cilvēku rīcību ekstremālos apstākļos. Realitātē tā tikām ir bezsaturīga un ļoti nenopietna komēdija par seksu. Man nav nekādu iebildumu pret seksa komēdijām. Man nav iebildumu pret homoseksuāliem personāžiem lielākos un mazākos daudzumos, pat par transvestītiem (kuri gan šeit pēc Almodovara standartiem vispār teju nav manāmi) neko sliktu nevēlos teikt. Ne jau ar to man šajā filmā ir problēma. Es pat neesmu sašutis par ainu, kura gadījumā, ja vīrietis un sieviete būtu mainītās lomās, būtu klasificēja kā izvarošana. Tomēr man ir ļoti principiāli iebildumi pret to, ka nav smieklīgi. Un šī filma patiešām nav smieklīga. Jociņi ar meskalīnu un visiem narkotiku durnumā muļķības darošiem personāžiem var būt realizēti veiksmīgi, bet šajā filmā tas tā nenotiek. Humora līmenis ir aptuveni no tās pašas kategorijas kā dažādās "Scary Movie" stila filmās, pat runāšana par to, cik ļoti smird vai nesmird dibenā lidmašīnā ienestas narkotikas, nāk no tās kvalitātes kino, kur pēdējos gadus desmit cenšos neskatīties. Iespējams, bija laiki, kad Almodovars bija labs režisors, bet nule arvien vairāk man rodas sajūta, ka viņš sen tāds vairs nav. Un šī filma pilnīgi noteikti nav laba. Fui, pē un neskaties to!
Filma jau pašā ievadā tevi mazliet apčakarē - pirmajā ainā parāda Penelopi Kruzu un Antonio Banderasu, lai gan filmas turpinājumā viņi vairs redzami nebūs. Gandrīz visa filmas darbība risinās lidmašīnā, kura sākotnēji bija plānojusi lidot uz Meksiku, taču bojātas vienas šasijas dēļ tai būs nepieciešams veikt ārkārtas nolaišanos turpat Spānijā, bet - ak tu skāde! - nekur nav brīvu skrejceļu, tāpēc tai nākas riņķot virs Toledo.
Lai pasažieri nesāktu panikot, ekonomiskajā klasē viņi visi ir sazāļoti un saldi guļ, kamēr biznesa klases pasažierus lidmašīnas apkalpe cenšas izklaidēt pēc labākās sirdsapziņas. Izklaižu veidu un kvalitāti lielā mērā ietekmē tas, ka visi stjuarti ir homoseksuāli un vienam no viņiem ir sakars ar galveno pilotu, kurš gan ir biseksuāls. Arī tie daži pasažieri, kas lido biznesa klasē, ir gana kolorīti personāži - kāda Bargā kundze, kura esot gulējusi ar visiem ietekmīgākajiem cilvēkiem Spānijā, algots slepkava, pamatīgs blēdis, pārītis jaunlaulāto un sieviete ar īpašām spējām, kura paredz, ka šajā lidojumā viņa beidzot zaudēs nevainību.
Šī filma varētu būt nopietna psiholoģiska drāma par cilvēku rīcību ekstremālos apstākļos. Realitātē tā tikām ir bezsaturīga un ļoti nenopietna komēdija par seksu. Man nav nekādu iebildumu pret seksa komēdijām. Man nav iebildumu pret homoseksuāliem personāžiem lielākos un mazākos daudzumos, pat par transvestītiem (kuri gan šeit pēc Almodovara standartiem vispār teju nav manāmi) neko sliktu nevēlos teikt. Ne jau ar to man šajā filmā ir problēma. Es pat neesmu sašutis par ainu, kura gadījumā, ja vīrietis un sieviete būtu mainītās lomās, būtu klasificēja kā izvarošana. Tomēr man ir ļoti principiāli iebildumi pret to, ka nav smieklīgi. Un šī filma patiešām nav smieklīga. Jociņi ar meskalīnu un visiem narkotiku durnumā muļķības darošiem personāžiem var būt realizēti veiksmīgi, bet šajā filmā tas tā nenotiek. Humora līmenis ir aptuveni no tās pašas kategorijas kā dažādās "Scary Movie" stila filmās, pat runāšana par to, cik ļoti smird vai nesmird dibenā lidmašīnā ienestas narkotikas, nāk no tās kvalitātes kino, kur pēdējos gadus desmit cenšos neskatīties. Iespējams, bija laiki, kad Almodovars bija labs režisors, bet nule arvien vairāk man rodas sajūta, ka viņš sen tāds vairs nav. Un šī filma pilnīgi noteikti nav laba. Fui, pē un neskaties to!
2015-06-28
comments powered by Disqus