Manon des Sources
"Jean de Florette" turpinājums izrādījās emocionāli daudz spēcīgāks par filmas pirmo daļu, tāds vismaz man radās iespaids, iespējams, tālab, ka varoņi bija jau pazīstami un līdz ar to viņu pārdzīvotais šoreiz bija aktuālāks. Vai varbūt man vienkārši ir alerģija pret Žerāru Depardjē (ja nu kas - pelnīta).
Tātad, šīs filmas darbība norisinās aptuveni desmit gadus pēc pirmās daļas (uzņemtas gan tās tika vienlaicīgi). Mantkārīgie Suberēni ir pārņēmuši mirušā kupraiņa Žana īpašumu un galvenokārt - tajā atrodamo avotu, bet Žana meita Manona joprojām mīt šajā apvidū. Un sanāk tā, ka Ugolēns - jaunākais, dumjākais un sirdī mazāk ļaunais no Suberēni, ņem un viņā iemīlas. Kas nav īpaši pārsteidzoši, jo Manona ir apburoša. Taču prognozējamā kārtā viņa nav īsti sajūsmā par vīrieti, kurš aktīvi sekmēja viņas tēva nāvi. Un no tā nekas labs nesanāk. Toties Manonai izdodas visai labi atmaksāt gan Suberēniem, gan visiem pārējiem ciema iedzīvotājiem, kas nebija vēlējušies palīdzēt viņas tēvam, proti, viņai izdodas nobloķēt ūdens pieeju visam ciematam.
Beigas visam ir traģiskas, vismaz attiecībā uz Suberēniem, bet ne attiecībā uz Manonu. Taču, kā teikt - pelnīti. Un, jā, pilnīgi noteikti šīs filmas ir vēlams skatīties ar iespējami mazāku intervālu starp tām, jo pretējā gadījumā nebūs tik ļoti skaidra varoņu motivācija un viņu nožēla.
Kā lai arī nebūtu - šī filma man patiešām ļoti patika, brīžiem šķita, ka tā varētu iet pa "Grāfa Monte Kristo" ceļu, tomēr ne gluži. Bet daļēji.
Tātad, šīs filmas darbība norisinās aptuveni desmit gadus pēc pirmās daļas (uzņemtas gan tās tika vienlaicīgi). Mantkārīgie Suberēni ir pārņēmuši mirušā kupraiņa Žana īpašumu un galvenokārt - tajā atrodamo avotu, bet Žana meita Manona joprojām mīt šajā apvidū. Un sanāk tā, ka Ugolēns - jaunākais, dumjākais un sirdī mazāk ļaunais no Suberēni, ņem un viņā iemīlas. Kas nav īpaši pārsteidzoši, jo Manona ir apburoša. Taču prognozējamā kārtā viņa nav īsti sajūsmā par vīrieti, kurš aktīvi sekmēja viņas tēva nāvi. Un no tā nekas labs nesanāk. Toties Manonai izdodas visai labi atmaksāt gan Suberēniem, gan visiem pārējiem ciema iedzīvotājiem, kas nebija vēlējušies palīdzēt viņas tēvam, proti, viņai izdodas nobloķēt ūdens pieeju visam ciematam.
Beigas visam ir traģiskas, vismaz attiecībā uz Suberēniem, bet ne attiecībā uz Manonu. Taču, kā teikt - pelnīti. Un, jā, pilnīgi noteikti šīs filmas ir vēlams skatīties ar iespējami mazāku intervālu starp tām, jo pretējā gadījumā nebūs tik ļoti skaidra varoņu motivācija un viņu nožēla.
Kā lai arī nebūtu - šī filma man patiešām ļoti patika, brīžiem šķita, ka tā varētu iet pa "Grāfa Monte Kristo" ceļu, tomēr ne gluži. Bet daļēji.
2013-02-20
comments powered by Disqus