Kazhes pierakstu burtnīca

Kādu laiciņu nebija sanācis redzēt "Mantu" spēlējam - kopš pagājušā gada. Kādu laiku nespēlēja pati "Manta", tad savukārt tā nespēlēja tur un tad, kad man būtu iespēja to redzēt. Līdz ar to šī uzstāšanās Kalnciema kvartālā kļuva par pirmo reizi, kad man sanāca noskatīties "Mantu" pilnā garumā nospēlējam "Karalienes Annas" programmu. Ja kas - šķiet, ka arī par albumu šeit apraksts nav uztapināts, to gan vajadzētu tā kā izdarīt. Diemžēl man īsti nesanāca redzēt nevienu no pārējiem šī vakara māksliniekiem, bet vismaz "Mantas" programmu gan noskatījos no A līdz Z.

Nezinu, kurais šis bija pēc kārtas "Mantas" koncerts kopš tai pievienojies piektais dalībnieks Oskara Jansona personā, tādējādi Šubrovskim pārejot uz pilnvērtīga basista statusu, bet man tas bija jaunums, ka viņi tagad ir pieci. Kā cilvēks ar itin pamatīgu "Mantas" skatīšanas stāžu, varu apgalvot, ka šis bija viens no viņu visdisciplinētākajiem koncertiem (šausmīgs termins, ne?) - nekādas liekas muzikālās pašdarbības, itin minimāls daudzums pļāpāšanas starp dziesmām - itin skaidri varēja just, ka nākamajā dienā grupas bundziniekam Raitim bija gaidāmas kāzas, līdz ar to koncerts bija jānospēlē iespējami operatīvi. Papildu dalībnieka piesaiste šajā ziņā arī noteikti palīdz - kamēr agrāk tradicionāli koncerta vidū Šubrovskim bija nepieciešama taustiņnieku nodrošināta pāreja, kamēr viņš no soloģitārista pārtop basistā vai otrādi (lielākoties gan no ģitāras uz basu), tad tagad pietika ar to vien, ka koncerta vidū uz skatuves bez sevišķas pieteikšanas parādījās arī Jansons. Nekādas radikāli atšķirīgas muzikālas vēsmas gan viņa ienākšana, manuprāt, vismaz pagaidām nav devusi - labprāt es būtu teicis, ka tagad grupas skanējums ir kļuvis tāds pilnīgāks, bet vismaz šajā operatīvajā koncertā to īpaši nejuta.

Koncerta operatīvumu kā tādu gan juta - ne velti albums (ieskaitot pamata LP neietilpušo singlu "Bērni") tika nospēlēts 45 minūtēs - itin precīzi tādā pat laikā kā ierakstā. Ievērojot to, ka kaut kādas pauzītes starp dziesmām vienmēr ir neizbēgamas, skaidrs, ka faktiski pašas dziesmas te tika spēlētas ātrāk kā ierakstā, jo īpaši jāatzīmē, ka pat "Pārestības" šoreiz nešķita tik garas kā citkārt. Tad vēl neizbēgamais vienas dziesmas bonuss, kas šajā reizē bija "Tūkstošreiz" (droši vien te būtu vērts teikt, ka kādreiz šo dziesmu "Manta" spēlēja bieži, bet nu arvien retāk), un tā šis koncerts arī bija izskanējis. Vai man kaut kā pietrūka? Nē, viss bija tieši laikā - gana plaša draugu kompānija, atbilstoši izziņotajam nospēlēts repertuārs un manām vajadzībām atbilstošs koncerts.