Mega Riga 2014
Dīvainā kārtā tā rādās, ka savā blogā par 2013.gada "Mega Riga" slēpņotāju pasākumu nemaz neuzrakstīju. Toreiz mans iespaids īsumā bija šāds: bija ļoti labi, bet no organizatoriskās puses šo to būtu bijis iespējams nostrādāt labāk, kā rezultātā biju noskaņots pats kaut ko darīt 2014.gada mega eventa organizēšanas labā. Reāli gan sanāca, ka nekādas iesaistīšanās no manas puses (vismaz - produktīvajā virzienā - nebija).
Skaitās, ka mega eventam gatavošanās rit visa gada garumā un līdz ar viena eventa norisi sākas gatavošanās jau nākamajam. Tā bija domāts arī par MR2014, taču reāli sanāca tā, ka tikai ap jauno gadu (cik varēja saprast) sākās lemšana, vai eventam vispār būs būt. Šādā situācijā man personīgi radās sajūta, ka labāk, lai eventa nav, jo vilciens jau ir drusku nokavēts. Tāpat man neizdevās saprast, kāda tieši bija (šajā - plānošanas sākuma stadijā) organizētāju motivācija pasākuma rīkošanai. Manuprāt, ir iespējami vairāki iespējamie (saprātīgi) pamatojumi, lai rīkot pasākumu:
1) ir daudz radošu ideju, ar kurām tu vēlies iepazīstināt citus cilvēkus;
2) apliecināt savas spējas pasākumu organizēšanā
3) gūt peļņu
4) .... (vēl kāds cits)
Kāda bija Mega Riga 2014 rīkošanas motivācija, to man saprast neizdevās - vismaz pasākumā, ko apmeklēju, cilvēku ar uguni acīs daudz nemanīja. Tālab tikai stiprinājos savā skepsē. Jā, apzinos, ka šajā sakarā neesmu izcili pozitīvs cilvēks. Un sekojošie mēneši tikai apstiprināja bažas, ka kaut kas ar šo Mega pasākumu nav kārtībā. Ja pagājušogad jau līdz ar pasākuma izziņošanu sākās dažādas sociālas aktivitātes no organizētāju puses, lai piesaistītu iespējami vairāk apmeklētāju, šogad galvenā aktivitāte bija neziņas sēšana. Nestrādājoša mājaslapa, piedzīvojuma solījums bez publiskas informācijas, ko tieši no šī solījuma gaidīt, jebkādas agresīvas mārketinga stratēģijas trūkums (kas galīgi neviesa cerības, ka šogad pasākumā varētu būt vairāk dalībnieku kā pagājušogad). Savu dalību pasākumā gan biju pieteicis jau ļoti savlaicīgi, bet līdz pat pēdējām nedēļām 100% pārliecības, ka tiešām piedalīšos, nebija (tāpat kā nebija pārliecības, ka pasākums vispār notiks). Tomēr beigu beigās izrādījās, ka Mega eventam būs būt, un tad nu Marina un es arī veltījām nedēļas nogalim šim pasākumam un ar to saistītajām aktivitātēm.
Piektdien pēc darba aizripojām uz "Gandru", kur notika reģistrācija pasākumam. Salīdzinoši ar pagājušo gadu, cilvēku bija būtiski mazāk, bet to principā jau arī varēja gaidīt. Apsveicinājāmies ar pazīstamiem slēpņotājiem, ierakstījāmies viesu grāmatā un atkal projām. Jā, vēl bija jāizvēlas kāds no Mega eventa maršrutiem. Tā kā īsti nebija skaidrs, kas katrā no maršrutiem gaidāms, izvēlējāmies tādu, kur bija punkti ar terrain no 1 līdz 5. Droši vien pareizais lēmums būtu bijis pavaicāt organizētājiem, kuros maršrutos varētu būt vairāk mums nepazīstamu punktu. Pirmajā vakarā bija gaidāms tikai viens pasākums - mini events Līvu laukumā, kur bija paredzēts zibināties ar lukturīšiem, izliekoties kaut ko meklējam. Lai arī kaut kā labi nāca miegs, uz vienpadsmitiem, kad sākās pasākums, bijām klāt (ok, varbūt ar nelielu kavēšanos) un pasākumā godprātīgi piedalījāmies. Pēc tam aizbraucām apkopt vienu slēpni un - gulēt.
Mega Riga maršruta sākums mums bija Dzegužkalnā - vietā, kurp bērnībā ļoti regulāri devos pastaigās ar suņiem. Un vietā, kur 12 gadu vecumā visai spektakulāri, braucot ar riteni, salauzu kreiso roku, pateicoties kam biju spiests vismaz kaut kādā mērā iemācīties rakstīt arī ar labo. Tur mūs sagaidīja iešana pa slackline (jeb štropi). Nodarbe zināma (kā nekā bija pat īpašs RobisTA organizēts ģeopasākums šai aktivitātei), lai arī nevaru lepoties ar labām balansēšanas spējām. Iespējams, sasniegumi šajā aktivitātē mums būtu labāki, ja būtu kāda nozīme uzrādītajam rezultātam, kamēr Mega Riga formātā principā visi punkti bija no kategorijas "vari jau izpildīt, bet nekā tev par to nebūs", kas būtiski ietekmē azarta līmeni. Iedomājos, ja par katru neveikto slackline metru tev kā "Pastniekā" skaitītu soda minūtes, gan jau tu pacenstos izpildīties iespējami kvalitatīvi.
Kā lai arī nebūtu, nākamais punkts maršrutā bija ar T5 pie Zunda kanāla. Sākotnēji jau sacerējos, ka tas būs punkts ar virvēm un sistēmām pie kāda no tiltiņiem, bet izrādījās - laivas. Reiz bija tāds slēpnis "Jump Forest Jump" Āgenskalna līcī, un pirms itin daudziem gadiem uz to devos kopā ar Normi no @sicis aizlienētā gumijas laivā, kura tik labi laida gaisu, ka atceļu Normis veica, jau gulēdams ar dibenu un muguru ūdenī, par spīti tam, ka attālums no krasta līdz punktam ir izteikti zem 50 metriem. Un tieši uz šo punktu (kur gan vairs nav slēpņa) bija jābrauc Mega Riga dalībniekiem. Laivā, kura nelaiž gaisu, šāda distance jau nav nekāds lielais izaicinājums, līdz ar to šis bija punkts ar izteiktu mazuma piegaršu, jo īpaši, ja atcerās, ka pagājušā gada Mega Riga posms ar laivām bija vienkārši satriecošs - Rīgas kanālā izveidots Wherigotipa slēpnis, kas bija patiešām baudāma atrakcija. Izbraucām laivu posmu, un tad - uz centru, kur mūsu pirmais punkts bija Viesturdārzā.
Vairums slēpņotāju ir itin labi pazīstami ar multislēpņa formātu - apmeklē vairākus punktus, savāc vērtības, tiec pie kastes. Var teikt, ka Viesturdārzā tieši tāds multislēpnis arī bija, taču atkal jau varētu pažēloties par pārmērīgu vienkāršību - atrast šajā mini parciņā (un vēl ar karti) tādus objektus kā triumfa arka un laivu skulptūras, ir no tā līmeņa aktivitātēm, ar ko grūtības nevarētu rasties pat īpaši vārgam vācu pensionāram. Bet zināms, ka eventā izteikts vairākums dalībnieku tomēr bija vietējie, un Latvijas slēpņotājam šāds punkts Viesturdārzā diez vai varētu kļūt par izaicinājumu. Atkal jau varētu atsaukties uz "Pastnieku", kur arī parasti ir kāds punkts parkā, bet uzdevumu sarežģītības pakāpe nav pat salīdzināma ar Mega Riga. No turienes devāmies uz Ugunsdzēsības muzeju (apmeklēts arī 2012.gada "Pastnieka" laikā) - uzdevums ar ugunsbīstamību skaitīšanu patika, bumbiņas iedabūšana ar ūdens strūklu caurumiņos jau praktizēta Pastnieka laikā.
Tālāk ceļš mūs veda uz Riga2014 vasarnīcu Esplanādē. Tas bija pirmais punkts maršrutā, kas tiešām patika. Tur bija Rīgas gleznošanas punkts, kur dalībnieki tika aicināti zīmēt vai gleznot kaut ko no mūsu pilsētas skatiem. Nekāds mālderis, protams, neesmu, bet punkts jauks un atšķirīgs no pierastā. Atkal, protams, varētu gribēt kādu skaidri definētu izaicinājumu, bet varbūt vienkārši esmu pārāk azartisks, jo kopumā šī aktivitāte man ļoti patika. Izkrāsojām televīzijas torni un zālāju tam apkārt un devāmies tālāk ceļā.
Tā mēs nokļuvām RigaTV24 studijā, kur bija punkts ar ziņu lasīšanu. Ideja patiešām oriģināla - viens pēc otra slēpņotāji dodas studijā un lasa ziņu programmu. Kaut kas tāds iepriekš nebija redzēts. Vienīgi apbēdināja apstāklis, ka materiāls nemaz netika filmēts, kā rezultātā atkal bija motivācijas problēmas - kālab gan izcelties un muļķoties, ja tas nekur netiek dokumentēts. Tālab arī es neizmantoju iespēju savu tekstu norepot, bet gluži normāli to nolasīju. Saprotu, ka dabūt labu skaņu šajā pasākumā būtu grūti, jo būtu liels fona troksnis, un vajadzētu statisko mikrofnu, bet kaut ko jau būtu bijis iespējams noorganizēt tā, lai par manu "uzstāšanos" būtu saglabājies vairāk materiāla no organizētāju puses nekā viena izplūdusi fotogrāfija.
Un tā jau pienāca laiks maršruta pēdējam punktam (pirms kura apmeklējuma gan ieripinājāmies Terrā ieēst pusdienas) - pie Bastejkalna uz soliņa sēdēja Zigainis. Tur, šķiet, vienīgais darāmais bija uzrādīt selfiju ar kādu Jūgendstila arhitektūras elementu. To izdarījām un maršruts principā bija cauri. Tā kā vēl bija gana agrs, devāmies izbraukt atlikušos "labcaches" punktus (slinkums rakstīt par to, kas tie tādi) - Zinātņu akadēmiju (sen jau biju gribējis paviesoties uz tā jumta, nu beidzot bija iemesls), Grīziņkalnu (iespēja izbraukt ar frīkriteni, kuram stūre un pedāļi apmainīti vietām - ideja laba, taču pietrūka normatīvu un daudzo braucēju darbības rezultātā uz pēcpusdienu riteni bija itin čābīgā kondīcijā), Ziedoņdārzu (jāmet soda metieni basketbola grozā). Diemžēl mūsu maršrutā neietilpa interesantākie Mega Riga punkti no tāda viedokļa kā - nepazīstami. Gribēju pabūt Dzelzceļa muzejā, Nacionālajā bibliotēkā, keramikas darbnīcā, Spilvē, bet - nekā. Tā vietā brauc vien uz Viesturdārzu. Par to mazliet škrobe.
Kas gan bija labi, tie bija mazie eventi Mega eventa laikā. Visus gan apmeklēt nesanāca, bet par Vecrīgas bruģa krāsošanu ar krītiņiem un spiegošanu caur avīzēm pie Galerijas Centrs varu teikt tikai to labāko. Asprātīgi, dinamiski, ar cilvēku daudzuma novērtēšanas iespēju. Jā, tikai šajos evento patiesībā varēja sajust, ka notiek kāds lielāks pasākums, kamēr maršruta gaitā visu laiku satikām vienas un tās pašas sejas un pat varēja padomāt, ka Mega Riga būtu mazāk kā 50 dalībnieku.
Vakarā bija solīta ballīte rokkafejnīcā un, būdami solīdi ļaudis, aizbraucām pārģērbties, lai šajā pasākumā nekristu kaunā. Es biju uzvalkā ar tauriņu (kā gan citādi!), kamēr Marina - gepardraksta kleitā (vajadzēja taču dot iespēju Gundaram kaut ko nomonitorēt!). Dejas gan ballītē izpalika, jo gaisa nebija, bet karstums bija, taču kopumā vakara pasākums bija izdevies. Vakara vadītāji bija labā formā - asprātīgi un labi dzirdami, jāatzīst, ka Zigainis šajā lomā ļoti labi iederējās. Priekšnesumi - ķirzakcilvēks un burvju mākslinieks Dmitrijs (kura darbību gan tik labi nesanāca redzēt stratēģiski sliktas pozīcijas dēļ) publiku labi izklaidēja un arī kopumā varēja just, ka cilvēku bija itin daudz. Tiesa, līdz vakara noslēgumam nepalikām, jo man uznāca miegs, bet tā var teikt, ka vakara programma bija kvalitatīva.
Svētdienas rītā vēl notika mega eventa noslēguma pasākums - vingrošana Krastmalā profesionāla fitnesa instruktora vadībā. Tā kā iepriekšējā vakarā ar mešanu pa lampu izcēlušies nebijām, vingrošana problēmas nesagādāja.
Secinājumi pēc Mega Riga 2014? Pirmkārt, bija labāk nekā man šķita, ka būs, pirms pasākuma. Otrkārt, bija daudz interesantu punktu, kurus gan būtu bijis iespējams padarīt vēl par kārtu interesantākus. Treškārt, pašu kļūda bija uz dullo izvēlēties maršrutu, jo pārlekt no viena maršruta uz otru īsti iespējas nebija interesantākais no piedāvātajiem. Treškārt, ja jau pasākums bija orientēts uz plašām masām, kas nealkst fizisku izaicinājumu, vajadzēja kaut ko darīt lietas labā, lai šīs plašās masas par pasākumu uzzinātu un vēlētos tajā piedalīties, lai to vācu pensionāru eventā būtu nevis 10, bet 100. Ceturtkārt, ja Mega Riga notiks arī 2015.gadā, šobrīd man galīgi nav pārliecības, ka tajā piedalīšos.
Pasākuma bilžu galerija