Miķeļtorņa talka
Iepriekšējā nedēļas nogalē saņēmu uzaicinājumu par godu IvetasZ apaļajai jubilejai (jo jebkura dzimšanas dienas ir apaļa jubileja - gadu skaits ir vesels skaitlis) doties uz Miķeļtorni veikt egļu stādītāja pienākumus, nemaz nebija šaubu - jābrauc, vai tur lūzt vai plīst. Tiesa, bija tehniskas problēmas saistībā ar manā pārziņā esošo suņu bataljonu, taču pateicoties Ievas un Irēnas gādīgajai palīdzībai, arī šis jautājums tika atrisināts.
Braucām gandrīz kanoniskā ekipāžā - ar Marinu, Raiti un Ediju. Vajadzēja piedalīties arī Anitai, taču viņu galvaspilsētā aizturēja ļoti svarīgs eksāmens. Līdz ar to mums bija priekšā atbildīgs pienākums - ēst un dzert arī viņas vietā. Labi vēl, ka Anita ir vieglajā svara kategorijā - viņas tiesu apēst nevajadzētu būt tik grūti.
Pasažieri deva uzdevumu braukt cauri Jūrmalai, kamēr par šādu servisu vēl nav jāmaksā. Par to, ka tā bija pareizā izvēle, es gan nebūtu pārliecināts, jo rezultātā mēs arī tālāk devāmies gar piekrasti, kas gan atļāva ietaupīt dažus kilometrus, bet laika ziņā nebija pareizākais veids nokļūšanai Talsos. Kolēģa Mikus dzimtajā pilsētā iepirkām pasākumam nepieciešamo pārtiku visām ieplānotajām sešām ēdienreizēm, pabijām gan gaļas veikalā, gan piena veikalā, un - tikai uz priekšu. Vai pareizāk - uz Dundagu, kur nopirkām tos produktus, par kuriem aizmirsām Talsos. Plus Raitis pamanījās uzhakot vienu Ingres portālu. Ja nu kas - apsolos šajā rakstā vairs ne reizes šo spēli nepieminēt un izlikties, ka Miķeļtornī portālus neviens neapmeklēja.
Ieradāmies Miķeļtornī, sveicām Ivetu ar ziediem un nūjām, un gandrīz uzreiz ķērāmies pie katram uzliktajiem pienākumiem. Ciemiņi tika sadalīti divās brigādes - egļu stādītāji (Marina un es) un ēst taisītāji (šefpavārs Raitis un ieroču nesējs Edijs. vai šefpavārs Edijs un ieroču nesējs Raitis). Kamēr mēs viens un divi iestādījām 75 egles, darbi virtuvē tik raiti negāja, jo darba tur bija vairāk. Īsi sakot - mums bija paveicies ar vieglāko uzdevumu. Vispār - visu cieņu Raitim un Edijam: ēdienreižu šajā pasākumā bija daudz, un viss ēdiens - garšīgs! Turklāt, tika aktualizēts reti praktizēts ēdienreizes formāts - naksniņas (kaut kas tāds, ko ēd pēc vakariņām).
Vispār nedēļas nogale tika aizvadīta ļoti produktīvi - gan daudz ēdām, gan atklājām šašlika sezonu (Raitis un Edijs to gan bija pamanījušies atklāt vēl ziemā), gan uzbūvējām tiltu, gan iestādījām vēl drusku egles, gan izcirtām krūmus, gan izrakām stabus, gan uzspēlējām galda spēles. Plus vēl svētdien no rīta devos nelielā skrējienā līdz Irbenes radioteleskopam, kur atradu vienu no mana saraksta slēpņiem, un atpakaļ atstopēju. Pēc nedēļas nogales bija gan labi padarīta darba sajūta, gan kārtīgi piestumta māga. Un ko gan vairāk var vēlēties!
Visas bildes