Extension du domaine de la lutte
Pirms kāda laika izlasīju Mišela Velbeka romānu "Varbūt ir sala", taču blogā aprakstu tam neatrodu. Kāpēc tā? Vajadzētu bišķi rūpīgāk sekot tam, lai visi ieraksti parādītos, citādi no sistēmas nav sevišķas jēgas.
Šī grāmata ir visai populārā franču rakstnieka debijas romāns. Atkal jau varu teikt, ka šīs grāmatas galvenais varonis visai lielā mērā līdzinās tiem skumjajiem dīkdieņiem, par kuriem man pašam arī patīk rakstīt. Un atkal varu atkārtot tēzi - nekad vairs! Proti, es par šādiem ļaudīm vairs nerakstīšu, jo baigi jau man negribas pašam par vienu no viņiem kļūt.
Grāmatas latviskais nosaukums varētu būt "Ciešanu sfēras paplašinājums". Ko Velbeka varonis saprot ar to? Seksuālo revolūciju. Proti, atbilstoši viņa varoņa izpratnei, tradicionālajā pasaulē līdz aptuveni sešdesmitajiem gadiem, sabiedrības normu ietekmē vairāk vai mazāk katrs varēja atrast kaut ko līdzīgu otrajai pusītei, kamēr līdz ar seksuālo atbrīvošanos sāka veidoties noslāņošanās līdzīgi kā ekonomiskajā pasaulē - ka izveidojās slānis ar neierobežotu daudzumu seksuālo attiecību, kā rezultātā radās otrs slānis ar skumjiem vientuļniekiem. Mans mērķis šeit, protams, nav vērtēt teorijas, tikai atstāstīt to eksistenci.
Grāmatas varonis strādā kaut kādā garlaicīgā IT uzņēmumā, kas pārdod programmatūru Lauksaimniecības ministrijai. Viņš pats ir visai skumjš personāžs, bet ne tuvu ne tik skumjš kā viņa kolēģis, ar kuru kopā viņam ir lemts strādāt ar ministrijas cilvēkiem. Rafaels, tā sauc viņa kolēģi, ir seksuāli vēl nelaimīgāks par galveno varoni, taču viņš izmisīgi mēģina nepadoties, kam nenāk par labu tas, ka Rafaels ir šausmīgi neglīts un neinteresants. Nav brīnums, ka viņš neņem labu galu, kas gan galveno varoni sevišķi neuztrauc, jo viņa dzīves vadmotīvs ir nihilisms. Vēl viena vērtība, kuru nevēlos sevišķi pārņemt, ja kas.
Vai man šī grāmata patika? Ne pārmērīgi, turklāt šī vispār nav tāda grāmata, kurai vajadzētu patikt, tā ir jāpieņem par eksistējošu, ne vairāk. Un es pieņemu - šī grāmata eksistē. Ko vairāk no manis tu varētu prasīt?
Šī grāmata ir visai populārā franču rakstnieka debijas romāns. Atkal jau varu teikt, ka šīs grāmatas galvenais varonis visai lielā mērā līdzinās tiem skumjajiem dīkdieņiem, par kuriem man pašam arī patīk rakstīt. Un atkal varu atkārtot tēzi - nekad vairs! Proti, es par šādiem ļaudīm vairs nerakstīšu, jo baigi jau man negribas pašam par vienu no viņiem kļūt.
Grāmatas latviskais nosaukums varētu būt "Ciešanu sfēras paplašinājums". Ko Velbeka varonis saprot ar to? Seksuālo revolūciju. Proti, atbilstoši viņa varoņa izpratnei, tradicionālajā pasaulē līdz aptuveni sešdesmitajiem gadiem, sabiedrības normu ietekmē vairāk vai mazāk katrs varēja atrast kaut ko līdzīgu otrajai pusītei, kamēr līdz ar seksuālo atbrīvošanos sāka veidoties noslāņošanās līdzīgi kā ekonomiskajā pasaulē - ka izveidojās slānis ar neierobežotu daudzumu seksuālo attiecību, kā rezultātā radās otrs slānis ar skumjiem vientuļniekiem. Mans mērķis šeit, protams, nav vērtēt teorijas, tikai atstāstīt to eksistenci.
Grāmatas varonis strādā kaut kādā garlaicīgā IT uzņēmumā, kas pārdod programmatūru Lauksaimniecības ministrijai. Viņš pats ir visai skumjš personāžs, bet ne tuvu ne tik skumjš kā viņa kolēģis, ar kuru kopā viņam ir lemts strādāt ar ministrijas cilvēkiem. Rafaels, tā sauc viņa kolēģi, ir seksuāli vēl nelaimīgāks par galveno varoni, taču viņš izmisīgi mēģina nepadoties, kam nenāk par labu tas, ka Rafaels ir šausmīgi neglīts un neinteresants. Nav brīnums, ka viņš neņem labu galu, kas gan galveno varoni sevišķi neuztrauc, jo viņa dzīves vadmotīvs ir nihilisms. Vēl viena vērtība, kuru nevēlos sevišķi pārņemt, ja kas.
Vai man šī grāmata patika? Ne pārmērīgi, turklāt šī vispār nav tāda grāmata, kurai vajadzētu patikt, tā ir jāpieņem par eksistējošu, ne vairāk. Un es pieņemu - šī grāmata eksistē. Ko vairāk no manis tu varētu prasīt?
2013-04-04
comments powered by Disqus