Šis ir viens no Kunderas darbiem esejas žanrā, kur viņš spriež par tēmu "romāns" un vispār - mākslas vietu pasaulē. Lielā mērā šī grāmata pārklājas ar citiem viņa darbiem ārpus daiļliteratūras lauciņa - ne velti to pozicionē kā turpinājumu "The art of the novel" un "Testaments betrayed", taču ir tur arī tādas idejas un tēmas, kuras neatceros esam iepriekš manījis. Lielākā šīs grāmatas vērtība gan patiesībā man nešķiet idejās, kuras apraksta Kundera, bet grāmatās, kuras viņš piemin. Lūk, man būtu labs uzdevums: izlasīt lielāko daļu to romānu, kurus Kundera te apskata kā šīs literatūras formas stūrakmeņus vai vismaz - nozīmīgus posmus tajā. Zemāk būs saraksts ar grāmatām.
Dažas no pamata tēmām, kam Kundera te pievēršas: kā un kāpēc romāns kļuva par dominējošo literatūras formu un kādi ir tā lielākie trumpji un mīnusi attiecībā pret dzeju. Pārdomas par to, kāpēc literatūra tiek grupēta pa valstīm, nevis globāli (viņaprāt, skatīties uz jebko literatūrā ārpus globālo procesu konteksta ir bezjēdzīgi, jo autorus ļoti bieži ietekmē aizrobežu literatūra vairāk kā vietējās norises un veidojas polemika starp literātiem, kurus šķir valstu un valodu robežas). Kas attiecas uz valodu, tās nozīmi literatūras saturā Kundera uzskata par sekundāru - ka nav tā, ka tev ir jāspēj Dostojevski lasīt oriģinālā, lai tu viņu uztvertu labāk. Un vēl jo vairāk viņš iebilst pret mākslīgo grupēšanu, piemēram, vienā "pasaulē" liekot dažādus slāvus, kuru savstarpējās kultūru atšķirības ir daudz lielākas, nekā daļai šo slāvu ar viņu neslāviskajiem kaimiņiem. Kā piemēru viņš min, ka katoļu baznīcas reformācijas vienu no ciltstēviem Janu Husu (čehu) bieži filozofijas/teoloģijas pasaulē slāviskuma dēļ pieskaita Austrumu domātājiem, nošķirot viņu no loģiskā viņa sekotāja Martina Lutera, bet apvienojot ar Jāni Briesmīgo. Un, savukārt, ka pilnīgi aplmani ir Franci Kafku pieskaitīt čehu literātiem tikai tāpēc, ka viņš bija dzimis Prāgā (pēc tautības ebrejs Kafka bija piederīgs vācu kultūrai, nevis Jaroslava Hašeka līdzgaitnieks). Diezgan interesanta lasāmviela, un itin droši apgalvošu - vietu grāmatplauktā saglabās.
Lūk, saraksts ar romāniem, kurus Kundera te piemin (ar + atzīmeju tos, ko esmu lasījis):