Kazhes pierakstu burtnīca

No visām agrīnajām Mjūrielas Spārkas grāmatām "Robinsons" ir vismazāk ievērojamā - pat pie sava ieraksta Wikipedia tā nav tikusi, un ne pilnīgi bez pamata, lai gan savas ievērības cienīgas lietas šai grāmatā ir.
Jau no grāmatas nosaukuma nav grūti nojaust, ka darbība tajā risinās uz salas - gandrīz neapdzīvotas salas turklāt, sauktas Robinsona vārdā. Asociācijas ar Robinsonu Kruzo, protams, ir neizbēgamas, lai gan dīvainā kārtā grāmatas varoņi dzīvo pasaulē, kur šādas asociācijas nevienam nav pazīstamas, lai gan salas īpašnieku patiešām sauc par Robinsonu.
Sižeta premisa ir sekojoša: uz šīs salas avarē lidmašīna, izdzīvojot vien trīs no aptuveni 30 cilvēkiem, kas tajā bija, sala atrodas kaut kur Azoru salu tuvumā, cik atceros. Izdzīvojušie ir 2 vīrieši un viena sieviete. Viens no vīriem patiesībā tieši uz šo salu arī bija plānojis doties, jo viņš ir Robinsonam radagabals un viņam bija dots uzdevums pārliecināt šo kungu atgriezties dzimtajā Nīderlandē. Tikām otrs ir visai aizdomīgs ar buršanos un tamlīdzīgām šarlatāniskām lietām naudu pelnošs biznesmenis. Sieviete, kas arī ir galvenā varone, ir rakstniece.
Īsti nezinu, vai šo var saukt par spriedzes romānu, lai gan daļēji tas tāds ir, jo īpaši pēc tam, kad pazūd pats Robinsons un ir pamatotas aizdomas, ka kāds no trijotnes viņu ir nogalinājis, bet tā īsti tas sižets aizraut nespēj. Plus grāmatā ir nu ļoooti daudz reliģijas tēmas, kura vispār Spārkas daiļradei ir raksturīga, bet "Robinsonā" tā ir pasniegta ne gluži saistošā un visai apnicīgā veidā - ok, saprotu, ka autore bija katole, kurai ne viss patika katoļu baznīcā, bet mani kā lasītāju tas diži neinteresē. Faktiski izlasīju šo grāmatu vien tādēļ, ka nejauši to atradu sava Kindle atmiņā brīdī, kad nekā cita nelasīta tur nebija. Ja tev negadās līdzīga situācija, meklēt šo grāmatu īpaši rokās noteikti nav vērts.