Bija laiki, kad man šķita, ka "Nazareth" kā grupas pastāvēšanas augstākais punkts bija balāde "Love Hurts". Par laimi vai nelaimi šie laiki ir grimuši tālā pagātnē un aizmirstībā, un audiokasete, kurā līdzās šai dziesmai bija atrodamas tādas "pērles" kā "Dust in the Wind" (Kansas) un "Boat on the River" (Styx). Savos pirmsākumos Nazareth bija kaut kas pa vidu starp Deep Purple un Led Zeppelin, taču no Skotijas, kas dod (iespējams) kādus bonusa punktus. Noklausies ierakstu ievadošo "Witchdoctor Woman" un tikai pēc tam sauc mani par lohu, kad apgalvoju, ka Nazareth tiešām kādreiz bija spēks!
Patiesībā viņu mūzika šajā ierakstā ir optimisma pilna un dzīvespriecīga, vismaz pēc smagā roka standartiem, un mēdz būt dzīves situācijas, kad tieši kaut ko tādu man prasās. Līdzās "Witchdoctor Woman", manuprāt, veiksmīgākie albuma skaņdarbi ir "Red Light Lady" un "Fat Man". Protams, skumji ir būt resnajam vīram:
Nobody wants to talk to him Walk with him, be seen with him Nobody wants to speak to him Be with him, look like him
Bet ja arī tu nevēlies būt līdzīgs resnajam vīram, varbūt tu vēlies klausīties dziesmu par viņu?
Īsi sakot - viens no hard rock spožākajiem veikumiem, un domājams arī pašu Nazareth labākais ieraksts - liekams vienā plauktiņā ar jau minētajiem Purple un cepelīniem. Un es to klausos 9.maijā. Ko tu no tā varētu secināt?