Ja gadījumā tu tagad nevari saprast, kāpēc neesi dzirdējis par šādu Nirvanas albumu, varu tevi nomierināt - tas nav kaut kad nesen klajā nācis ieraksts, kas tapis starp "Bleach" un "Nevermind". Nē, tas ir normāls 1968.gadā izdots albums, turklāt tajā atrodams vienīgais šīs grupas hits - dziesma "Rainbow Chaser", kas britu čārtos sasniedza 34.vietu.
Protams, ka runa ir par to Nirvana, kas bija britu grupa sešdesmitajos gados un nevis grunge populārāko ansambli. Tas tā, ja tev pēkšņi kaut kas nav skaidrs.
Kopumā nav grūti saprast, kā tas nākas, ka šī grupa nekļuva sevišķi ievērojama - tās spēlētā mūzika nebija ne izcili oriģināla, ne sevišķi aktuāla arī savā laikmetā - "All of Us" ir smagi bērnišķīgs ieraksts, kaut kas atmosfēriski līdzvērtīgi nopietnā ka Donovan tā laika ieraksti - pietiekami ausīm draudzīga, bet absolūti atmiņā nepaliekoša mūzika.
Noklausies, piemēram, dziesmu par meiteni parkā:
Domājams, ka arī 1968.gadā šī mūzika bija drusku jau tā kā novecojusi - tā izklausās drīzāk nākusi no dažus gadus senākas saulainākas pagātnes, kaut kas tāds, ko varētu izpildīt Herman&39;s Hermits vai "The Monkees", bet ne kaut kas no ēras, kad pasaule jau pazina Džimiju Hendriksu. Protams, saulainai un pozitīvai mūzikai ir vieta šai pasaulē un arī bērniem paredzētai mūzikai tāda ir, bet "All of Us" patiešām izklausās pēc skaņu celiņa kādam bērniem domātam televīzijas raidījumam (Miami Masquarade varētu skanēt raidījuma beigu titru laikā), Un ko tu teiksi par "Everybody loves the clown?" - tā vispār ir perfekts klaunu rubrikas ievads ar dziedājumu, kurā vai nu iesaistās bērni vai ir bērnu imitācija.
Var jau gadīties, ka ir situācijas, kad tu jūties skumjš un nosalis un tev prasās kāda siltuma un jaukuma, un šo ierakstu var klausīties. Taču man uz galda vienmēr atrodas medus burka un šādas situācijās talkā nāk Shark medus dzēriens, tālab varu iztikt bez cukura aizvietotāja lietošanas.
Taču, ja tev nav ko darīt - vari dzīties pakaļ varavīksnei.