Only Lovers Left Alive
Kas notiek, kad Džims Džārmušs izlemj uzņemt filmu par vampīriem? Kaut kas līdzīgs kā tad, kad viņš pievēršas vesternu žarnam - kino, kurš neatbilst nekādiem konkrētā stila kanoniem.
Būtu naivi gaidīt, ka Džārmušs ar vampīrfilmām sapratīs kaut ko līdzīgu Twilight pasaulei (lai gan jāatzīst, ka šo filmu sēriju skatījies neesmu un arī neplānoju), bet patiesībā pat mani drusku pārsteidza tas, cik fenomenāli lēna ir šī filma. Skaidrs, ka vampīri dzīvo (ja šis ir pareizais vārds) ļoti ilgi un ka viņu ikdiena varētu būtiski atšķirties no tās, pie kuras ir raduši tādi prasti ļautiņi kā mēs (šajā filmā cilvēki konsekventi tiek dēvēti par zombijiem), taču es pilnīgi noteikti iepriekš neesmu redzējis nevienu vampīrfilmu, kur sižeta viena no centrālajām līnijām ir vampīra dzīves apnikums, vilšanās cilvēcē un sekojošā depresija - nevis mīlestības trūkuma dēļ (jo viņam ir mīļotā sieviete, kura ir mīļota jau vairāku gadsimtu garumā), bet tālab, ka pasaule, viņaprāt, attīstās nepareizā virzienā un zombiji visu ir sačakarējuši.
Kas ir šīs filmas mīlnieki? Ādams (Toms Hidlstons) ir mūziķis un zinātnieks, savulaik viņš ietekmējis gan mūzikas klasiķus, gan izcilus zinātniekus, taču tagad viņš tikai ierakstās savā privātajā studijā un netiecas ne pēc slavas, ne bagātības (jo bagātība viņam jau ir), tik vien viņš vēlas savā eksistencē kā privātumu. Īva pēdējos gadus (nav zināms - cik) pavadījusi Tanžīrā Marokā, kur viņa nodarbojās ar... grūti pateikt, ko tieši, labi pavadīja laiku, iespējams. Turklāt vēl Tanžīrā viņai līdzās dzīvoja sens draugs - arī, protams, vampīrs - Kristofers Mārlovs, kurš atbilstoši šai filmai ir Šekspīra darbu autors (kas nebūt nav jauna teorija) un kuru atveido Džons Hērts (John Hurt). Jā, aizmirsu piebilst, ka Īva ir Tilda Svintone, kura ir vienkārši perfekti piemērota vampīru lomām.
Vai šī filma ir kas vairāk nekā vienkārši izcili skaisti uzņemts kino ar lieliskiem aktieriem un interesantu mūziku (ieskaitot atsaukšanos uz Džeku Vaitu)? Neesmu drošs. Protams, savu devu sociālā komentāra Džārmušs ar šo lenti izsaka, bet viņš nav politizēts režisors, viņš ir cilvēks, kurš rada mākslas kino, un šādam principam šī filma atbilst lieliski. Tā ir filma, kurā vampīri iespēju robežās dzer slimnīcās iegādātas asinis nevis tāpēc, ka viņiem būtu raksturīga kāda īpaša ētika un viņi būtu "labie", bet tāpēc, ka vairuma cilvēku asinis ir pilnas ar kaut kādu žļurgu - ūdens ir piesārņots, bet cilvēki lieto visādas draņķīgas vielas, kas vampīram var būt kaitīgas.
Filma ir skaista un interesanta, lai arī varbūt ne sevišķi pamācoša. Man katrā ziņā patika, tiešām baudāms kino, lai arī neesmu drošs, vai tā paredz, ka izdzīvo tikai mīlnieki vai arī tā stāsta par vienīgajiem dzīvajiem mīlniekiem (kuri gan ir vampīri).
Būtu naivi gaidīt, ka Džārmušs ar vampīrfilmām sapratīs kaut ko līdzīgu Twilight pasaulei (lai gan jāatzīst, ka šo filmu sēriju skatījies neesmu un arī neplānoju), bet patiesībā pat mani drusku pārsteidza tas, cik fenomenāli lēna ir šī filma. Skaidrs, ka vampīri dzīvo (ja šis ir pareizais vārds) ļoti ilgi un ka viņu ikdiena varētu būtiski atšķirties no tās, pie kuras ir raduši tādi prasti ļautiņi kā mēs (šajā filmā cilvēki konsekventi tiek dēvēti par zombijiem), taču es pilnīgi noteikti iepriekš neesmu redzējis nevienu vampīrfilmu, kur sižeta viena no centrālajām līnijām ir vampīra dzīves apnikums, vilšanās cilvēcē un sekojošā depresija - nevis mīlestības trūkuma dēļ (jo viņam ir mīļotā sieviete, kura ir mīļota jau vairāku gadsimtu garumā), bet tālab, ka pasaule, viņaprāt, attīstās nepareizā virzienā un zombiji visu ir sačakarējuši.
Kas ir šīs filmas mīlnieki? Ādams (Toms Hidlstons) ir mūziķis un zinātnieks, savulaik viņš ietekmējis gan mūzikas klasiķus, gan izcilus zinātniekus, taču tagad viņš tikai ierakstās savā privātajā studijā un netiecas ne pēc slavas, ne bagātības (jo bagātība viņam jau ir), tik vien viņš vēlas savā eksistencē kā privātumu. Īva pēdējos gadus (nav zināms - cik) pavadījusi Tanžīrā Marokā, kur viņa nodarbojās ar... grūti pateikt, ko tieši, labi pavadīja laiku, iespējams. Turklāt vēl Tanžīrā viņai līdzās dzīvoja sens draugs - arī, protams, vampīrs - Kristofers Mārlovs, kurš atbilstoši šai filmai ir Šekspīra darbu autors (kas nebūt nav jauna teorija) un kuru atveido Džons Hērts (John Hurt). Jā, aizmirsu piebilst, ka Īva ir Tilda Svintone, kura ir vienkārši perfekti piemērota vampīru lomām.
Vai šī filma ir kas vairāk nekā vienkārši izcili skaisti uzņemts kino ar lieliskiem aktieriem un interesantu mūziku (ieskaitot atsaukšanos uz Džeku Vaitu)? Neesmu drošs. Protams, savu devu sociālā komentāra Džārmušs ar šo lenti izsaka, bet viņš nav politizēts režisors, viņš ir cilvēks, kurš rada mākslas kino, un šādam principam šī filma atbilst lieliski. Tā ir filma, kurā vampīri iespēju robežās dzer slimnīcās iegādātas asinis nevis tāpēc, ka viņiem būtu raksturīga kāda īpaša ētika un viņi būtu "labie", bet tāpēc, ka vairuma cilvēku asinis ir pilnas ar kaut kādu žļurgu - ūdens ir piesārņots, bet cilvēki lieto visādas draņķīgas vielas, kas vampīram var būt kaitīgas.
Filma ir skaista un interesanta, lai arī varbūt ne sevišķi pamācoša. Man katrā ziņā patika, tiešām baudāms kino, lai arī neesmu drošs, vai tā paredz, ka izdzīvo tikai mīlnieki vai arī tā stāsta par vienīgajiem dzīvajiem mīlniekiem (kuri gan ir vampīri).
2014-04-12
comments powered by Disqus