Herbe ar lielo cepuri
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados bērnību izdzīvojušie latvieši (nezinu, vai Herbe bija populārs arī krievu vidū) droši vien teju vai visi atcerēsies grāmatu par Herbi ar lielo cepuri. Nezinu, vai Herbe sevišķi kotējas arī mūsdienās, taču, kā izrādās, kaut kad grāmata ir piedzīvojusi atkārtotu izdevumu, līdz ar to tagad iespējams šo grāmatu iegādāties arī cietajos vākos. Grāmatas noformējums gan (atbilstoši bildei Internetā) palicis vairāk vai mazāk tāds, kā tam eksemplāram, kas saglabājies no manas bērnības un kuru tagad lasīju priekšā Esterei. Kā vienmēr šādos gadījumos, jānoskaidro - kāda man šī grāmata šķiet lasāmviela no skatpunkta "cik interesanta tā ir vecākam" un "cik interesanta tā varētu būt bērnam".
Kas attiecas uz jautājumu - vai Herbe ir gana saistošs TikTok laikmeta bērnam (nē, Estere vēl nav pazīstama ar TikTok), tur atbilde ir garantēti apstiprinoša - Esterei Herbe patika, nemaz negarlaikoja un viņa vēlējās, lai turpinu lasīt. Ņemot vērā, ka viņa ir ļoti bailīga meitene, vajadzēja atkal un atkal viņai apliecināt, ka nekāds briesmīgais Plampačs Herbi neapēdīs un visi būs laimīgi (te, ja kas, lieti noder grāmatas ilustrācijas, ka ļauj virspusējā līmenī parādīt, kas grāmatā būs tālāk). Ņemot vērā, ka pēdējo reizi šo grāmatu biju lasījis desmit vai mazāk gadu vecumā, skaidrs, ka tagad to vērtēju no pilnīgi cita skatu punkta. Kopumā varu teikt, ka grāmata laika pārbaudi šķiet izturējusi labi - tās teksts nešķiet stiepts un pārāk sarežģīts gados jaunai auditorijai, morāle - pietiekami skaidra (un ne pārāk kaitinoša), rakstības stils - vienkāršs un nepretenciozs.
Bērnu grāmatu gadījumā atstāstīt sižetu šķiet stipri dīvaini, bet tā esmu radis darīt vienmēr, un arī tagad nebūs izņēmums. Rūķītis Herbe ir viens no 13 rūķīšiem, kas dzīvo kādā mežā, kādu dienu viņam nav vēlmes vārīt ievārījumu, tā vietā viņš dodas pārgājienā. Pārējie biedri viņu mēģina atrunāt, it īpaši atgādinot, ka jāizvairās no Vorlicas mežiem, kur dzīvo briesmonis rūķīšēdājs vārdā Plampačs. Apstākļu sakritības rezultātā tomēr tieši tajā vietā Herbe nonāk, taču izrādās, ka nekāds briesmonis tur nedzīvo, tā vietā viņš sastop meža gariņu, kurš arī ir lāga zellis un kurš savukārt uzskata, ka Plampačs mīt tajā mežā, no kurienes ieradies Herbe. Jauno draugu piedzīvojumos aktīvu lomu ņem Herbes lielā cepure, kurai ir daudz dažādu pielietojumu un pateicoties kurai stāsts beidzas laimīgi.
Iespējams, esmu mazliet aizspriedumains šīs grāmatas gadījumā - tā kā tā ir manis paša bērnības literatūra, var gadīties, ka tā man šķiet esam labāka nekā ir patiesībā, tomēr atļaušos teikt - "Herbem ar lielo cepuri" ir jābūt obligātās bērnam priekšā lasāmās literatūras sarakstā.
(Nosaukums oriģinālvalodā: Otfried Preußler. Hörbe mit dem großen Hut)
Kas attiecas uz jautājumu - vai Herbe ir gana saistošs TikTok laikmeta bērnam (nē, Estere vēl nav pazīstama ar TikTok), tur atbilde ir garantēti apstiprinoša - Esterei Herbe patika, nemaz negarlaikoja un viņa vēlējās, lai turpinu lasīt. Ņemot vērā, ka viņa ir ļoti bailīga meitene, vajadzēja atkal un atkal viņai apliecināt, ka nekāds briesmīgais Plampačs Herbi neapēdīs un visi būs laimīgi (te, ja kas, lieti noder grāmatas ilustrācijas, ka ļauj virspusējā līmenī parādīt, kas grāmatā būs tālāk). Ņemot vērā, ka pēdējo reizi šo grāmatu biju lasījis desmit vai mazāk gadu vecumā, skaidrs, ka tagad to vērtēju no pilnīgi cita skatu punkta. Kopumā varu teikt, ka grāmata laika pārbaudi šķiet izturējusi labi - tās teksts nešķiet stiepts un pārāk sarežģīts gados jaunai auditorijai, morāle - pietiekami skaidra (un ne pārāk kaitinoša), rakstības stils - vienkāršs un nepretenciozs.
Bērnu grāmatu gadījumā atstāstīt sižetu šķiet stipri dīvaini, bet tā esmu radis darīt vienmēr, un arī tagad nebūs izņēmums. Rūķītis Herbe ir viens no 13 rūķīšiem, kas dzīvo kādā mežā, kādu dienu viņam nav vēlmes vārīt ievārījumu, tā vietā viņš dodas pārgājienā. Pārējie biedri viņu mēģina atrunāt, it īpaši atgādinot, ka jāizvairās no Vorlicas mežiem, kur dzīvo briesmonis rūķīšēdājs vārdā Plampačs. Apstākļu sakritības rezultātā tomēr tieši tajā vietā Herbe nonāk, taču izrādās, ka nekāds briesmonis tur nedzīvo, tā vietā viņš sastop meža gariņu, kurš arī ir lāga zellis un kurš savukārt uzskata, ka Plampačs mīt tajā mežā, no kurienes ieradies Herbe. Jauno draugu piedzīvojumos aktīvu lomu ņem Herbes lielā cepure, kurai ir daudz dažādu pielietojumu un pateicoties kurai stāsts beidzas laimīgi.
Iespējams, esmu mazliet aizspriedumains šīs grāmatas gadījumā - tā kā tā ir manis paša bērnības literatūra, var gadīties, ka tā man šķiet esam labāka nekā ir patiesībā, tomēr atļaušos teikt - "Herbem ar lielo cepuri" ir jābūt obligātās bērnam priekšā lasāmās literatūras sarakstā.
(Nosaukums oriģinālvalodā: Otfried Preußler. Hörbe mit dem großen Hut)
2021-07-10
comments powered by Disqus