Kazhes pierakstu burtnīca

Šī droši vien bija pirmā reize, kad lēmums doties uz teātra izrādi bija tik spontāns. Aizgāju ar Esteri uz Āgenskalna bibliotēku un atceļā ieraudzīju, ka Dirty Deal Teatro pēc stundas gaidāma izrāde bērniem ar nosaukumu "Miega peles", kuras radošā komanda: režisore Paula Pļavniece, dramaturģe Linda Rubene, skaņu autors Edgars Šubrovskis un aktieri Ance Strazda, Klāvs Mellis, Jānis Kronis un Ivars Krasts neradīja šaubas, ka gribu to redzēt. Starp citu, liela daļa šī radošā sastāva (Pļavniece, Rubene, Kronis un Krasts) piedalās arī "Ēdenes dārzā", ko pērn skatījos Botāniskā dārza teritorijā.

Ar Esteri gan nekad nevar droši zināt, vai viņai pēkšņi nebūs bail un viņa nesāks spiegt, bet izlēmu ar šo riskēt. Mazliet žēl, ka tāpat mazā zāle bija labi, ja uz pusi pilna, bet to īsti nevaru ietekmēt. Izrādes sākums bērniem noteikti bija mazliet mulsinošs - jo sākas viss ar Ivara Krasta paziņojumu, ka izrādes sākums kavēsies, bet mūs vismaz ievedīs siltumā, un kaut kādā mērā var teikt, ka izrāde tā arī nemaz nesākas, lai gan vienlaikus tā, protams, rit.

Izrādes anotācijā var lasīt sekojošo: "Kad cilvēku darba diena beigusies, Miega Peļu dežūras tikai sākas. Šīs miega patroneses katram piemeklē vispiemērotāko iemidzināšanas metodi un dara visu, lai cilvēces miega režīmā saglabātos miers un harmonija. Miega Peļu eksistence tiek apšaubīta, jo neviens tās nav saticis, bet varbūt tieši tāds ir peļu plāns – palikt nemanītām? Kas notiktu, ja mēs tās ieraudzītu?" Par to tad arī stāsts - par to, ka Miega peles pēkšņi ir kļuvušas redzamas un kāds balagāns līdz ar to sākas.

Primāri izrāde, protams, ir paredzēta bērniem (oficiāli - sākumskolas vecuma, bet iet uz to arī par mūsu piecgadnieci jaunāki un nekā viņiem nepiemērota tur nav), bet arī man kā pieaugušajam nebija pamata sūdzēties - tandēms Rubene/Pļavniece nodrošina tekstu, kurš ir gana asprātīgs, lai arī pieaugušajiem būtu smieklīgi, bet vienlaikus nav jūtama mani reizēm kaitinošā paštīksmināšanās ar "šito bērni neuztvers" tipa jokiem. Bija tiešām labi, Estere pēc izrādes visu vakaru pārsprieda dažādus teorētiskas dabas jautājumus, kas saistīti ar Miega peļu darbību un to, kādā veidā Ance Strazda var reizē būt Emīlija iekš "Emī un Rū" un miega pele. Ja nu kas - pirms izrādes Estere ar miega pelēm kā konceptu nebija pazīstama, bet tagad tās viņas apziņā ir uz kādu laiku iesakņojušās. Nezinu, ko tas nozīmē ilgtermiņā. Kā lai arī nebūtu - droši varu ieteikt šo izrādi ģimenēm, kurās ir bērni vecuma robežās no, teiksim, četriem līdz vienpadsmit gadiem. Un pārdaugaviešiem arī ar to, ka skatāma šī izrāde ir tepat, nebraucot uz centru.