Čeka, bumba & rokenrols
Paula Bankovska grāmatas esmu lasījis diezgan daudz (šī man ir devītā), taču neteiktu, ka esmu sevišķs viņa daiļrades cienītājs - neviena no līdz šim lasītajām mani īsti nebija pārliecinājusi par to, ka Bankovskis būtu "mans rakstnieks". "Čeka, bumba & rokenrols" mani uzrunāja ar nosaukumu, tomēr nebija tā, ka es gaidīju, ka šis romāns mainīs manu kopējo iespaidu par Bankovska daiļradi. Un vilties nenācās - lai arī kopumā romāns man patika, sajūsma tāpat izpalika.
Grāmatas darbība risinās vēlīnos padomju laikos - no septiņdesmito gadu beigām līdz aptuveni 1990. gadam. Personāžu un sižeta līniju ir daudz, tās visas ir viena ar otru vairāk vai mazāk saistītas un ik pa brīdim satuvinās, dažas gan šķiet nozīmīgākas par pārējām, un ne visu laiku man bija pa spēkam atcerēties, kurš te ir kurš un kālab tieši šo personāžu man vajadzētu atcerēties. Tematiski "Čekā, bumbā & rokenrolā" Bankovskis pievēršas daudzām kanoniskām šī laikmeta tēmām:
1) bailes no atomkara
2) Brežņeva nāve un tai sekojošais satraukums
3) vervēšana sadarbībai ar čeku
4) mazgadīgo huligānu bandas
5) mopēdu skrūvēšana
6) dzīve "zonā"
7) bohēmistu dzīve
8) vokāli instrumentālo ansambļu darbība
9) neželīgais padomju sports (ieskaitot pārtrauktas grūtniecības izmantošanu rezultātu uzlabošanai)
10) Černobiļas avārija
11) pārbūves perioda sākums
12) nelegālie video seansi
13) kā Atmodas procesus uzņēmās vadīt padomju dienestos iesaistīti cilvēki
Lai arī tas īsti nav "mans laiks", visas tās tēmas ir daudz par pazīstamām, lai es teiktu, ka šis romāns saturiski spētu mani ar jebko pārsteigt. Par laimi teju neko no visa te aprakstītā pats neesmu pieredzējis, taču dzirdēts, lasīts un skatīts par šo visu ir gaužām daudz. Līdz ar to sevi īsti par romāna mērķauditoriju neuzskatu - pārāk bieži šīs grāmatas lasīšanas procesā sevi pieķēru pie domas, ka "šis jau ir lasīts", lai gan šo grāmatu patiešām iepriekš lasījis nebiju. Un vairākas sižeta līnijas ir tādas, no kuru lasīšanas izjūtu fizisku nelabumu (galvenokārt, protams, ar izvarošanu saistītās tēmas). Vienlaikus visi Bankovska varoņi šajā grāmatā ir diezgan izteikti "cilvēki parastie" - te tev nav darīšanas ar kādiem izciliem viedokļu līderiem vai unikālām personībām, bet gan sīkiem ļautiņiem un viņu sīkajām ambīcijām. Dažviet epizodes šķiet dramatiski sakāpinātas vai pārmērīgi balstītas uz sakritībām, bet kopumā tas nebija traucējoši.
Iespējams, ka Bankovskis ar šo romānu ļoti precīzi dokumentēja laikmetu un gados jaunākam lasītājam tas jau šobrīd varētu būt precīzs uzskates materiāls šīs konkrētās ēras iepazīšanai, līdz ar to es atzīstu - šis romāns droši vien ir labs un svētīgs. Bet par sevi nojaušu, ka manā apziņā tas nosēdīsies līdzīgi kā citi Bankovska darbi - proti, tādā neitrāli pelēkā krāsā, ar kādu man saistās tas pats astoņdesmito gadu periods, bez spilgtām emocijām un vēlmes šo darbu pelt vai aizstāvēt.
Grāmatas darbība risinās vēlīnos padomju laikos - no septiņdesmito gadu beigām līdz aptuveni 1990. gadam. Personāžu un sižeta līniju ir daudz, tās visas ir viena ar otru vairāk vai mazāk saistītas un ik pa brīdim satuvinās, dažas gan šķiet nozīmīgākas par pārējām, un ne visu laiku man bija pa spēkam atcerēties, kurš te ir kurš un kālab tieši šo personāžu man vajadzētu atcerēties. Tematiski "Čekā, bumbā & rokenrolā" Bankovskis pievēršas daudzām kanoniskām šī laikmeta tēmām:
1) bailes no atomkara
2) Brežņeva nāve un tai sekojošais satraukums
3) vervēšana sadarbībai ar čeku
4) mazgadīgo huligānu bandas
5) mopēdu skrūvēšana
6) dzīve "zonā"
7) bohēmistu dzīve
8) vokāli instrumentālo ansambļu darbība
9) neželīgais padomju sports (ieskaitot pārtrauktas grūtniecības izmantošanu rezultātu uzlabošanai)
10) Černobiļas avārija
11) pārbūves perioda sākums
12) nelegālie video seansi
13) kā Atmodas procesus uzņēmās vadīt padomju dienestos iesaistīti cilvēki
Lai arī tas īsti nav "mans laiks", visas tās tēmas ir daudz par pazīstamām, lai es teiktu, ka šis romāns saturiski spētu mani ar jebko pārsteigt. Par laimi teju neko no visa te aprakstītā pats neesmu pieredzējis, taču dzirdēts, lasīts un skatīts par šo visu ir gaužām daudz. Līdz ar to sevi īsti par romāna mērķauditoriju neuzskatu - pārāk bieži šīs grāmatas lasīšanas procesā sevi pieķēru pie domas, ka "šis jau ir lasīts", lai gan šo grāmatu patiešām iepriekš lasījis nebiju. Un vairākas sižeta līnijas ir tādas, no kuru lasīšanas izjūtu fizisku nelabumu (galvenokārt, protams, ar izvarošanu saistītās tēmas). Vienlaikus visi Bankovska varoņi šajā grāmatā ir diezgan izteikti "cilvēki parastie" - te tev nav darīšanas ar kādiem izciliem viedokļu līderiem vai unikālām personībām, bet gan sīkiem ļautiņiem un viņu sīkajām ambīcijām. Dažviet epizodes šķiet dramatiski sakāpinātas vai pārmērīgi balstītas uz sakritībām, bet kopumā tas nebija traucējoši.
Iespējams, ka Bankovskis ar šo romānu ļoti precīzi dokumentēja laikmetu un gados jaunākam lasītājam tas jau šobrīd varētu būt precīzs uzskates materiāls šīs konkrētās ēras iepazīšanai, līdz ar to es atzīstu - šis romāns droši vien ir labs un svētīgs. Bet par sevi nojaušu, ka manā apziņā tas nosēdīsies līdzīgi kā citi Bankovska darbi - proti, tādā neitrāli pelēkā krāsā, ar kādu man saistās tas pats astoņdesmito gadu periods, bez spilgtām emocijām un vēlmes šo darbu pelt vai aizstāvēt.
2024-08-25
comments powered by Disqus